Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_11_29-seq356> ?p ?o. }

• 2012_11_29-seq356 type Speech.
• 2012_11_29-seq356 number "356".
• 2012_11_29-seq356 date "2012-11-29".
• 2012_11_29-seq356 isPartOf 2012_11_29.
• 2012_11_29-seq356 spokenAs 101.
• 2012_11_29-seq356 spokenText "Godātie kolēģi! Latviju, salīdzinot ar citām valstīm, varētu dēvēt par šķīrējtiesu paradīzi, jo, kā jau norādīja Cvetkovas kundze, pašlaik mums ir vairāk nekā 200 šķīrējtiesas atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, kur šīs šķīrējtiesas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Es atceros, ka 2005.gadā, kad Satversmes tiesā tika apstrīdēta Civilprocesa likuma norma attiecībā uz šķīrējtiesas tiesisko regulējumu, arī tajā laikā mēs bijām pārsteigti, ka Lietuvā un Igaunijā patiešām bija attiecīgi, man šķiet, tikai divas vai trīs šķīrējtiesas, bet Latvijā to bija vairāk par 100. Netiešā veidā Satversmes tiesas spriedumā tika doti uzdevumi valdībai, kas saistībā ar šķīrējtiesisko regulējumu būtu jāizpilda, taču, kā jūs redzat, ir pagājis ārkārtīgi ilgs laiks, bet, piekrītot Cvetkovas kundzei, ka, nepanākot ekspertu, kuri pārstāv dažādas intereses, vienotu viedokli, ārkārtīgi grūti Tieslietu ministrijai ir bijis virzīt šo likumprojektu. Un šī ir tā reize, kad patiešām, saņemot konstruktīvu priekšlikumu no Cvetkovas kundzes un Judina kunga, mēs varējām komisijā vienoties, un tas patiešām ir, manuprāt, viens no svarīgākajiem šīs Saeimas jautājumiem, runājot par Civilprocesa likumā noteikto kārtību attiecībā uz šķīrējtiesām. Bet tas būtībā ir tikai pats sākums. Juridiskajā komisijā piedalījās arī tieslietu ministrs Bordāna kungs, un es starpbrīdī paskatījos, ko tad viņš teica. Tātad šī sēde notika 13.novembrī, un, kad mēs viņam jautājām, kad tad beidzot varētu Saeimā tikt iesniegts šis šķīrējtiesu likumprojekts, Bordāna kungs teica, ka tas notiks divu mēnešu laikā. Es viņam pārprasīju, vai tas varētu būt, sākot no šīs dienas. „Jā!” viņš apstiprināja, ka tas varētu būt divu mēnešu laikā. Tātad gaidīsim, kolēģi, ka janvārī Saeimā tiks iesniegts šis likumprojekts. Un šī likumprojekta nepieciešamība patiešām ir ārkārtīgi liela, mēs tikai tagad galvenos virzienus nosakām. Proti, salīdzinot ar spēkā esošo redakciju, jūs redzat, ka tur vajadzēja būt tikai rīcībspējīgai personai, tātad šķīrējtiesu varēja izveidot pat cietuma kamerā divi... notiesātas personas, kas atradās... pat tādas, kam piespriests mūža ieslodzījums vai nāves sods! Nekādu šķēršļu nebija. Šeit ir šķīrējtiesai noteiktas... pašreiz piedāvātajā, Juridiskās komisijas piedāvātajā, variantā, kas nedaudz ir uzlabots, salīdzinot ar Judina kunga un Cvetkovas kundzes priekšlikumu, ir noteiktas nepieciešamās kvalifikācijas un arī nepieciešamie ierobežojumi. Proti, tātad cietuma kamerā divas personas... tātad personas, kas atrodas ieslodzījuma vietā, nevarētu izveidot šķīrējtiesu. Es paredzu, ka pret šo normu būs vērsta ārkārtīgi liela pretestība, taču mēs turpināsim šo lietu. Es domāju, ka, ja arī Juridiskā komisija saņems šo projektu, tas būs viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas ir jārisina, jo Juridiskā komisija nepārtraukti saņem sūdzības no cilvēkiem, kuri, nebūdami juridiski izglītoti, ir nonākuši ārkārtīgi nepatīkamā situācijā, ka faktiski viņi ir uzticējušies... viņi piespiedu kārtā... piemēram, kreditēšanas līgumos viņiem ierakstīts piespiedu kārtā, ka strīda gadījumā šīs viņu lietas izskata šķīrējtiesa. Un, atgriežoties pie kolēģes Irinas Cvetkovas pieminētā profesora Torgāna viedokļa, gribu atgādināt, ka viņš jau 2005.gadā rakstīja, ka parasti viena... Es citēju: „Viena līguma puse bieži paraksta vienošanos, kuras būtība ir šāda: es nezinu, kas būs šķīrējtiesnesis, ne cik viņš gudrs un taisnīgs, bet es viņam uzticos. Absurds! Var jau vainot arī naivo parakstītāju, kas cer, ka nekādu strīdu nebūs. Taču valstij ir jārūpējas arī par saviem naivajiem pilsoņiem, it sevišķi tādēļ, ka, attīstoties studentu un studējošo kreditēšanai, daudzi topošie filologi un meža darbinieki tiks nostādīti izvēles priekšā: paraksti līgumu vai dzīvo bez kredīta!” (Citāta beigas.) Nu, katrā ziņā es domāju, ka beidzot mēs būsim izkustējušies, ja tā drīkst izteikties, no šī „nāves punkta” un ka mēs no Tieslietu ministrijas sagaidīsim ne tikai kārtējos solījumus šo situāciju pilnveidot, bet arī likumprojektu. Paldies par uzmanību! Es runāju par šiem trijiem priekšlikumiem, proti, par 60., 61. un 62.priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt 62.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, jo, kā es jau teicu, deputātu Irinas Cvetkovas un Judina kunga priekšlikumi ir atbalstīti daļēji. Paldies.".
• 2012_11_29-seq356 language "lv".
• 2012_11_29-seq356 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2012_11_29-seq356 mentions Q822919.
• 2012_11_29-seq356 mentions Q211.
• 2012_11_29-seq356 mentions Q37.
• 2012_11_29-seq356 mentions Q191.
• 2012_11_29-seq356 mentions Q1771611.
• 2012_11_29-seq356 mentions Q39731.
• 2012_11_29-seq356 mentions Q2498135.
• 2012_11_29-seq356 mentions Q11713991.