Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_11_15-seq963> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2012_11_15-seq963 type Speech.
- 2012_11_15-seq963 number "963".
- 2012_11_15-seq963 date "2012-11-15".
- 2012_11_15-seq963 isPartOf 2012_11_15.
- 2012_11_15-seq963 spokenAs 10.
- 2012_11_15-seq963 spokenText "Cienītā Prezidija priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Klātesošie ministri! Godātie deputāti! 2., 6. un 7.priekšlikums ir skatāmi kopā, tāpēc es runāšu par visiem trijiem uzreiz. „Saskaņas Centrs” kopš 2009.gada sākuma ir konsekventi kritizējis valdības piekopto skarbās taupības politiku, nemitīgi norādot, ka šī politika, labākajā gadījumā, var panākt makroekonomisko stabilizāciju, bet ar smagu kritumu absolūtajos rezultātos. Tā arī notika - trešā pēc smaguma ekonomiskā krīze pasaules jaunajā vēsturē, milzīgs darba meklētāju skaits, neizturama ekonomiskā emigrācija. Tas viss norit valstī, kur dzīvo ap 2 miljoniem cilvēku. Pavisam negaidīti un necerēti mūsu brīdinājumu nesen apstiprināja mūsu starptautiskā aizdevuma programmas dalībnieks - Starptautiskais Valūtas fonds, kurš savā ekonomiskajā, analītiskajā ziņojumā apliecināja, ka valstis, kuras „nogrieza” savus izdevumus visvairāk, arī piedzīvoja vislielāko ekonomisko kritumu. Līdz ar to SVF apšauba skarbās taupības metodi kā tādu! Tā ir melna zīme mūsu valdībai, un tam es gribu pievērst jūsu uzmanību. Budžeta deficīta „medībās” valdība laikam aizmirst kliedzošās ekonomiskās problēmas. Latvijai ir joprojām liela negatīvā tirdzniecības bilance - aptuveni 30 procentu apmērā. Viena no lielākajām negatīvajām tirdzniecības bilancēm starp Eiropas Savienības dalībvalstīm! Tas nozīmē, ka Latvija joprojām ir pakļauta lieliem riskiem gadījumā, ja sekos jauna pasaules ekonomiskā krīze. Valstīs ar negatīvu tirdzniecības bilanci ārzemju kapitāls viegli ieplūst, kad ekonomiskās izredzes ir labas, bet, kad klājas slikti, tas var atstāt valsti, padarot lejupslīdi vēl ļaunāku. Negatīvās tirdzniecības bilances saglabāšana nozīmē, ka reizē ar eksportu pieaug arī imports. Lai uzlabotu situāciju, ir nepieciešams panākt, cik vien iespējams, Latvijas eksporta palielināšanu, pārsvaru pār importu un, cik vien iespējams, lielāka importa apjoma aizstāšanu ar iekšzemē ražotu produkciju. Nav skaidrs, ko valdība dara, lai risinātu šo uzdevumu, lai mazinātu importa pieaugumu. Tāpēc uzskatām, ka radikāli jāmaina ekonomikas pārvaldīšanas filozofija un politika. Ir jāpārstāj mazināt vispārējās valdības budžeta deficītu un nauda ir mērķtiecīgi jāiegulda Latvijas uzņēmējdarbības atbalstā. Un konkrēti šim nolūkam 2013.gadā nav jāsamazina budžeta deficīts līdz 1,4 procentiem pret IKP, bet jāuztur 2012.gada līmenī, proti, 1,9 procenti IKP. Tas nozīmēs budžeta izdevumu palielinājumu par 60 miljoniem latu, ko piesakām 2.priekšlikumā. Savukārt šis mūsu ierosinājums nostiprināts 6.priekšlikumā. Par šo summu, kas būtu 60 miljonu latu apmērā un būtu iegūta uz budžeta deficīta līmeņa saglabāšanas rēķina, ierosinām palielināt valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitālu valsts atbalsta mērķprogrammu nodrošināšanai, tas ir mūsu iesniegtais 7.priekšlikums. Kapitāla pieaugums dos bankai iespēju piesaistīt vēl vismaz 600 miljonus latu dažādām valsts atbalsta programmām, bet, sadarbojoties ar komercbankām, varēs aizdot tautsaimniecībai ap 700 miljoniem latu kredītu veidā. Šī nauda tiks piešķirta jaunu aktīvu izveidošanai - tātad tā neradīs inflāciju un neveicinās importa pieaugumu. Es zinu, mums iebilst, ka zemāks budžeta deficīts nozīmēs mazākus valsts aizņēmumus finanšu tirgos deficīta finansēšanai, tātad būs mazāki procenti par aizņēmumiem un tādā „taupīgā ekonomikā” atliks vairāk līdzekļu slimnīcām, skolotāju algām, policistiem, bet liela deficīta dēļ Latvijai būs jāmaksā lielāka nauda. Mūsu arguments. Valsts budžeta ieguldījumi ekonomikā ir jaunas darba vietas, lielāki budžeta iestāžu un algotu darbinieku ienākumi, kaut vai to pašu skolotāju un policistu algas, lielāks patēriņa pieprasījums un valsts konkurētspēja. Tā ir imunitāte pret ārējiem ekonomiskajiem satricinājumiem. Nevis finanšu tirgiem, bet valstij ir jāizdara grūdiens ekonomikas attīstībai. Es esmu pārliecināts, ka mūsu priekšlikumi ir alternatīvā budžeta kodols. Tas uzturams spēkā arī turpmāk, ja vēlamies palikt saimnieki savā zemē. Es lūdzu deputātus atbalstīt 2., 6. un 7.priekšlikumu. Paldies.".
- 2012_11_15-seq963 language "lv".
- 2012_11_15-seq963 speaker Igors_Pimenovs-1953.
- 2012_11_15-seq963 mentions Q211.
- 2012_11_15-seq963 mentions Q193089.
- 2012_11_15-seq963 mentions Q458.
- 2012_11_15-seq963 mentions Q2167704.
- 2012_11_15-seq963 mentions Q903671.
- 2012_11_15-seq963 mentions Q7804.