Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_11_15-seq706> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2012_11_15-seq706 type Speech.
- 2012_11_15-seq706 number "706".
- 2012_11_15-seq706 date "2012-11-15".
- 2012_11_15-seq706 isPartOf 2012_11_15.
- 2012_11_15-seq706 spokenAs 150.
- 2012_11_15-seq706 spokenText "Kolēģi, šis priekšlikums attiecas uz sporta treneru un pedagogu atalgojumu. Sanāk, ka 2012.gadā profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas valstī apgūst 64 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, kurās trenējas 28 tūkstoši bērnu un jauniešu 38 sporta veidos un kurās strādā 1107 treneri. Valsts atbalsts profesionālās ievirzes sporta izglītības apguvei tiek sniegts, no valsts budžeta piešķirot līdzekļus akreditētās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs īstenoto profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu realizēšanā nodarbināto pedagogu daļējai darba apmaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. 2012.gadā šim mērķim Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmā „Sports” tika piešķirti 3,2 miljoni latu. Ja salīdzinām ar 2008.gadu, tad... 8,2 miljoni latu bija pirms dažiem gadiem. Tas nozīmē, ka tagad tiek nodrošināti tikai 57 procenti no sporta treneru darba samaksai nepieciešamā finansējuma. Vēl daži skaitļi salīdzinājumam. 2008.gadā bija pieejams pusotrs tūkstotis pedagogu likmju, turpretim šogad - tikai 848. Šie samazinājumi ir redzami ne tikai finansējumā, bet diemžēl arī to bērnu skaitā, kuriem ir dota iespēja nodarboties ar sportu. 2008.gadā tie bija gandrīz 32 tūkstoši, bet šogad, kā jau es teicu, - 28 tūkstoši. Tiesa gan, pateicoties treneru entuziasmam, šo bērnu skaits joprojām pieaug, bet uz to gan diemžēl izglītības un zinātnes ministrs norāda, ka tas esot nevis ieguvums, bet diemžēl problēma, jo atkal ir jādomā, kā apmaksāt šo bērnu nodarbošanos ar sportu. Kopš 2010.gada sporta treneru atalgojumam ir nodrošināti tikai 50 procenti, un parasti ir tā, ka pašvaldības - šodien jau tik daudz pieminētās pašvaldības! - šo starpību mēģina nosegt no saviem līdzekļiem. Diemžēl pašvaldību rocība ir dažāda - ne visas to var atļauties. Un statistika rāda, ka treneriem nepieciešamais atalgojums tiek izmaksāts tikai 80 procentu apmērā. Jāatzīmē, ka jaunatnes treneru atalgojums ir viens no zemākajiem valstī, un apmēram 90 procentu no šiem pedagogiem saņem minimālo... valstī noteikto minimālo pedagoga atalgojumu. Neadekvāti zemais sporta skolu treneru atalgojums nemotivē jaunos speciālistus darbam sporta skolās. Viens piemērs. Viens jauns sporta skolas treneris saņem 216 latus pirms nodokļu nomaksas. Tas nozīmē, ka tad, kad viņš nomaksā nodokļus, viņam makā paliek 155 lati. Jūs zināt, ka septembrī valstī noteiktais iztikas minimums ir 177 lati un 26 santīmi! Šie treneri strādā faktiski zem iztikas minimuma. Tas gan nenozīmē, ka viņi strādā ar mazāku entuziasmu. Viņi brauc uz sacensībām, viņi arī brīvdienās strādā. Viņi organizē treniņnometnes, un arī par to neviens nemaksā - ne tikai jaunajiem, bet arī pieredzējušiem treneriem. Pieredzējušiem treneriem par īpašiem viņu audzēkņu sasniegumiem sporta sacensībās arī neviens neko nepiemaksā. Bet nav runa par īpašām piemaksām! Tas, ko treneri lūdz (un ir uzrunājuši jau vairākkārt Izglītības un zinātnes ministriju un arī premjeru), ir nodrošināt daudzmaz adekvātu atalgojumu treneriem - vismaz mākslas un mūzikas skolas pedagogu līmenī. Līdz ar to, balstoties uz Latvijas Sporta skolu direktoru padomes aicinājumu, es esmu iesniegusi šo priekšlikumu - noteikt nākamā gada sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 1,2 miljonus, lai var, kā lai saka, pašu minimumu nodrošināt attiecībā uz viņu atalgojuma pieaugumu. Ķīļa kungs gan pauž atzinību sporta nozarei par izturību grūtos laikos un slavē sporta nozari par stingru mugurkaulu un augstu pašorganizēšanās spēju, bet mums ir jārēķinās ar to, ka arī šie cilvēki varbūt labprāt gribētu aizsūtīt savus bērnus uz kādu sporta nodarbību, par kuru arī ir jāmaksā. Mēs varam, protams, audzināt spartiešus, bet, no otras puses, mēs arī vēlamies redzēt augstus rezultātus olimpiādēs. Tad, kad mūsu olimpieši atbrauca no olimpiskajām spēlēm, tad gan premjera kungs, gan Ķīļa kungs, viņus sagaidot lidostā, uzsvēra, cik svarīgs mums ir it īpaši jauniešu sports. Arī Sporta likumā ir noteikts, ka jauniešu sporta finansēšana ir prioritāte, un tā tam arī būtu jābūt, bet, nefinansējot šo jomu vai darot to tikai no pārpalikumiem... Ja mēs gribam sasniegt rekordu peldēšanā, tad loģiski būtu, ka mēs arī iepildītu ūdeni baseinā pirms peldēšanas nodarbības. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Pareizi!”) Paldies.".
- 2012_11_15-seq706 language "lv".
- 2012_11_15-seq706 speaker Dana_Reizniece-Ozola-1981.
- 2012_11_15-seq706 mentions Q211.
- 2012_11_15-seq706 mentions Q957126.
- 2012_11_15-seq706 mentions Q9142842.