Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_25-seq89> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2012_10_25-seq89 type Speech.
- 2012_10_25-seq89 number "89".
- 2012_10_25-seq89 date "2012-10-25".
- 2012_10_25-seq89 isPartOf 2012_10_25.
- 2012_10_25-seq89 spokenAs 101.
- 2012_10_25-seq89 spokenText "Augstā Saeima! Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! „Lūdzu, atļaujiet...!” Ar šādiem vārdiem pēdējās divās nedēļās pilnīgi nopietni man zvana un mani uzrunā cilvēki. Es viņiem saku: „Es atbalstu, es piekrītu, es arī lūdzu.” Zinot, ka argumenti jau izskanēja gan pirms Saeimas iepriekšējās sēdes, kad šo jautājumu mēs ietvērām (kaut arī izņēmām pēc tam), zinot, ka tie argumenti skanēs šodien šeit, man arī trūka vārdu, ar kādiem jūs pārliecināt. Un tad es lūdzu cilvēkiem palīdzēt atrast literatūrā dažas lietas, ko es jums gribu pateikt un pats tā īsti nevaru noformulēt. Tāpēc lieki nerunāšu, un atļaujiet nocitēt latviešu literatūru par latviešu vēsturi. Teodors Zeiferts (tas nebūs gari)... Teodors Zeiferts. „Latviešu rakstniecības vēsture”, par Krišjāni Valdemāru: „Valdemārs nonāk 1854.gada jūlijā Tērbatā, ierakstās augstskolā Tautsaimniecības fakultātē un uzsāk studijas. Bez tam viņš nododas sabiedriskam un literāriskam darbam. Savam sabiedriskajam darbam Valdemārs uzstāda programmu, kas sastāv no viena paša vārda: LATVIETIS. Šo vārdu viņš raksta uz sava dzīvokļa durvīm blakus savam ģimenes vārdam. Tā to atrod Krišjānis Barons, vēlāk nonākdams Tērbatā. Viņš ir viens no retajiem, kas šādu uzrakstu saprot. Citi studenti - ne vien vācieši, bet arī latvieši - Valdemāram to ņem ļaunā. Studenti neesot šķirojami pēc tautībām, sevišķi no Baltijas studējošie jaunekļi. Visi viņi baudījuši to pašu izglītību, visi viņi pacēlušies uz tā paša sabiedriskā līmeņa, izglītību saņemdami vācu valodā. Viņi apvienojušies šajā tautībā, lai arī cēlušies no kādas tautības celdamies. Bet Valdemārs domāja citādi. Viņš šķita laiku atnākušu, kad par latvieti neapzīmē vienīgi zemnieku, kad no latviešu zemnieka izaugusi tauta, kas ar saviem pie dažādām šķirām piederīgiem, ciešā kopībā saistītiem locekļiem nostājas blakus citām tautām savā dzimtenē un ārpus tās. Sevišķi blakus šejienes vāciešiem. Tas pēdējiem, protams, varēja nepatikt, un arī lielākai daļai latviešu studentu tā nostāties nebija ērti, jo tas nozīmēja saviem vācu studiju biedriem griest krūtis pretī, doties ar viņiem cīņā. To zināja Valdemārs, to zināja Barons, tāpat Juris Alunāns. Un, kad 1856.gadā 14 latviešu studenti stājās kopā, lai kā latvieši par latviešiem interesētos un viņu labā darbotos, tas bija notikums, uz kuru grieza vērību ne vien latviešu studenti. Ar to bija latvieši pārgājuši pāri tai robežai, ko viņiem vācieši kā saviem vadāmajiem apakšniekiem bija vilkuši. Bija nu gaiši redzams, ka tie vairs negribēja būt ne viņu apakšnieki, ne viņu vadībā. Tādam latviešu inteliģences virzienam viņi stājās pretī visiem līdzekļiem, bet tas nebija apturams. Visstiprāko atbalstu tas atrada Valdemārā, kas tanī bija spēris pirmo soli.” Tas bija citāts. Godātie kolēģi! Atļaujiet arī man spert soli, atļaujiet ikvienam latvietim, kas to vēlas, spert šo soli un rakstīt „latvietis”, ja viņš to vēlas, un arī līvam atļaujiet. Es atrodu to par pareizu esam, un mana pārliecība ir tā, ka, ja tas nebūtu tā bijis, tad nebūtu arī Latvijas valsts. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_10_25-seq89 language "lv".
- 2012_10_25-seq89 speaker Ingmars_Caklais-1971.
- 2012_10_25-seq89 mentions Q822919.
- 2012_10_25-seq89 mentions Q211.
- 2012_10_25-seq89 mentions Q39731.
- 2012_10_25-seq89 mentions Q8436.
- 2012_10_25-seq89 mentions Q284106.
- 2012_10_25-seq89 mentions Q2984207.
- 2012_10_25-seq89 mentions Q16353657.
- 2012_10_25-seq89 mentions Q61110.