Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_25-seq85> ?p ?o. }

• 2012_10_25-seq85 type Speech.
• 2012_10_25-seq85 number "85".
• 2012_10_25-seq85 date "2012-10-25".
• 2012_10_25-seq85 isPartOf 2012_10_25.
• 2012_10_25-seq85 spokenAs 69.
• 2012_10_25-seq85 spokenText "Mēs vakardien frakcijas sēdē, gatavojoties Saeimas šodienas sēdei, protams, diskutējām arī par šo jautājumu. Un mēs diskutējām par šo jautājumu, ka tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām, jo, kā jau šeit minēja kolēģi, ir kādi statistiski viedokļi par to, ka visi grib vai absolūtais vairākums grib pasē ierakstīt tautību. „Un mēs taču nebūsim tie sliktie! Nu kā tad mēs neļausim cilvēkiem darīt to, ko viņi grib?! Mēs taču te, Saeimā, labi gribam būt, par saviem reitingiem domājam. Mūsu mutē ieliek vārdus, un mēs tos tikai skaļi pasakām un apliecinām tautas gribu, un parlamentāri par to nobalsojam, un viss ir brīnišķīgi!” Bet, manuprāt, mēs pieņemam likumus, mēs runājam par likumu kvalitāti, mēs runājam par to, ka katram normatīvajam regulējumam ir zināmas tiesiskās sekas. Un es vēlos runāt arī par šī konkrētā likumprojekta izstrādātāju darba kvalitāti, rūpību. Piedāvāt mums šeit, Saeimā, pieņemšanai, manuprāt, tiešām neprecīzi, nepietiekami izstrādātu likumprojektu... Un es atļaušos par to runāt, jo man tā kā vairs nav ko zaudēt. „Latvijas Avīzē” - nezinu, kādēļ tas tā gadījās, - es esmu izvēlēta par to deputāti, kura iestājas pret šo tautības ierakstu, jo reiz kādā pavisam īsā sarunā ar kādu žurnālistu teicu, ka man šķiet apsvērumu vērti Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas paustie argumenti. Un tad nu par mani tapa karikatūra, kā es sarkaniem vaigiem eju cauri pasu kontrolei, slēpjot to, ka esmu latviete. Un arī tagad, vēl pirms divām dienām, parādījās, ka es jau nu noteikti būšu „pret”. Un... Tā ka man vairs tajā svētulības kārdinājumā krist nav nepieciešams. Ka esmu latviskāka, nekā es esmu, es vairs šeit nekādi nepierādīšu. Līdz ar to - kas nosaka un kura institūcija pieņem lēmumu par to, vai personai ir latviešu tautība vai personai ir cita tautība? Civilstāvokļa aktu likums runā par bērna reģistrācijas apliecību, kurā norāda bērna vecāku tautību, ja viņi to vēlas, taču pašam bērnam tautību pie reģistrācijas nenorāda. Iedzīvotāju reģistra likums, kurš ir senāks likums, norāda, ka dažādos reģistros aile „tautība” ir paredzēta, bet kurš tad galu galā pieņem lēmumu, kā šim bērnam tautība tiks noteikta? Tur ir zināms likuma „robs” Latvijas tiesībās. Ir spēkā Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums, kurā ir noteikta tiesas kompetence - sarežģīta, procesuāli ietilpīga. Ja reiz tev šī tautība kādā brīdī ir bijusi noteikta, kā tu to vari pierādīt, lai šo tautību mainītu, lai iepriekšējo dokumentāro ierakstu varētu dzēst un izdarīt jaunu? Bet jautājums paliek par bērnu, kuram, labākajā gadījumā, ir zināmi abi vecāki: viens - baltkrievs, otrs - igaunis, bērns dzimis šeit, Latvijā, bērnudārzā runā latviski, skolā runā latviski un arī jūtas kā latvietis. Kurš pieņems lēmumu, vai viņš ir baltkrievs vai igaunis? Kura Latvijas institūcija izdarīs to pareizo DNS analīzi par to, ir vai nav latvietis. Vai ādas krāsa vai rase būs noteicošā šobrīd - 2012.gadā, kuri ir vai kuri nav latvieši? Vai dzimtā valoda būs tā, kuru atbilstoši, nu, nezinu, kādam normatīvajam regulējumam institūcija vēlreiz pārbaudīs neatkarīgi no personas pilsonības, vai viņa ir gana labs latvietis vai nav gana labs latvietis? Vai varbūt tomēr... Kā mēs zinām, ir dažas konfesijas, kuras ir latviskākas, ir dažas konfesijas, kurās ir vairāk mazākumtautību pārstāvju. Kurš pieņems lēmumu, vai šis bērns ir vai nav latvietis? Un man tiešām, apskatot likumprojekta anotāciju, kurā pie likuma mērķa - kādēļ likums ir vajadzīgs, - tiek norādīts, ka likums ir nepieciešams, lai iespējami plašāk ievērotu pilsoņu un nepilsoņu tiesības, bet man šķiet, ka to mēs varētu norādīt jebkura likumprojekta anotācijā. Vai arī anotācijas apakšsadaļa „Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? Likumam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības attīstību un demokrātijas nostiprināšanos. Likuma ietekme uz tautsaimniecības attīstību var būt netieša.” Anotācijā lasām: „Kā tiks nodrošināta likuma izpilde? Likuma izpilde tiks nodrošināta ar esošo institūciju palīdzību.” Bet es šeit anotācijā neredzu, kura tad institūcija tik tiešām pieņems šo lēmumu manis minētajā situācijā, kad bērnam būs jānosaka tautība. Un tad vēl arī neaizmirsīsim, ka mēs šobrīd dzīvojam atvērtā sabiedrībā, kur Latvijas pilsonību ir iespējams iegūt arī naturalizējoties ne tikai tiem, kuri šobrīd ir nepilsoņi... ka likumprojekta izstrādātājiem tā nav varbūt mērķauditorija, ar kuru gribētu strādāt, bet ka būtu jāstrādā arī ar tiem „labajiem”, ar citu Eiropas valstu pilsoņiem. Mēs šeit visai bieži minam šodien Šveici - demokrātijas citadeli. Pasakiet, kas tas ir - šveicietis? Tautība? Pasakiet kādam šveicietim, kuram dzimtā valoda ir vācu, ka viņš ir vācietis! Pasakiet šveicietim, kuram dzimtā valoda ir itāļu, ka viņš ir itālis! Un tad pasakiet, vai „šveicietis” ir tautība? Vai ANO ved tautību reģistru? Kurš pieņems lēmumu jautājumā, kas ir pasaules tautība un kas nav pasaules tautība? Sakiet, vai „arābs” ir tautība? Mēs kafejnīcā ar dažiem kolēģiem Vikipēdijā meklējām to, kas ir tautība un kas nav tautība. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Latvietis ir tautība?”) „Arābs”, starp citu, dažādos Vikipēdijas ierakstos... es zinu Kārtības rulli un es nesarunāšos ar zāli... „arābs” dažādos Vikipēdijas ierakstos tiek minēts kā persietis - vēsturiski, šobrīd varbūt kā irānis, bet ja nu atnāks uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi šis arābs, tad kāda tautība amatpersonai būtu jāieraksta šim cilvēkam? Un visbeidzot. Ziniet, ir tāda anekdote. Diezgan muļķīga, bet es negribu aizskart nevienu tautību, tāpēc neteikšu, par kuru tautību ir runa, jo man anekdošu stāstīšana nepadodas tik ļoti labi kā Zariņa kungam. Bet, redziet, katrs sestais pasaulē, kurš dzimst, ir ķīnietis (No zāles: „Kādā sakarā es?!”), un tad tik tiešām, vai „ķīnietis” vispār ir tautība? Vai Ķīnā tie, kuri runā mandarīnu valodā, ir labāki ķīnieši nekā tie, kuri runā mazākumtautību valodās? Dārgie cilvēki, vai vispār par šiem jautājumiem ir diskutēts? Mēs šeit runājam par grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā. Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izdod Eiropas Savienības pases, uz kurām ir spiedogs ar Latvijas ģerboņa attēlu! (No zāles dep. I.Parādnieks: „Kā līdz tam jūs dzīvojāt?”) Es nevaru šādu, tik nekvalitatīvu un neizdiskutētu, tikai un vienīgi uz emocijām un kaut kādiem populistiskiem apsvērumiem balstītu likumprojektu atbalstīt. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_10_25-seq85 language "lv".
• 2012_10_25-seq85 speaker Inese_Libina-Egnere-1977.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q822919.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q211.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q11711795.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q4294315.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q193089.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q458.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q148.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q23012016.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q15628977.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q39.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q25496595.
• 2012_10_25-seq85 mentions Q16361176.