Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_25-seq79> ?p ?o. }

• 2012_10_25-seq79 type Speech.
• 2012_10_25-seq79 number "79".
• 2012_10_25-seq79 date "2012-10-25".
• 2012_10_25-seq79 isPartOf 2012_10_25.
• 2012_10_25-seq79 spokenAs 101.
• 2012_10_25-seq79 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka gan šodien, balsojot par attiecīgo likumprojektu, gan jebkurā citā gadījumā mums ir svarīgi pirms balsošanas uzdot sev jautājumu: kāds ir likuma mērķis? Kāds ir leģitīmais mērķis, ko mēs gribam sasniegt? Un diemžēl es, mēģinot noskaidrot iesniedzēju viedokli par šo jautājumu, nedzirdēju atbildi. Jo - par ko runā cienījamie kolēģi? Par lepnumu viņi runā, par to, ka cilvēkam tas ir svarīgi un ka nedrīkst liegt to darīt. Jā, varam ieskatīties tiešām vēsturē. Ja mēs paņemam pirmās Latvijas Republikas pases, mēs varam redzēt, ka tiešām bija sākumā rakstīta tautība. Kāpēc? Tāpēc, ka 20.gados, kad bija jānoteic, tieši kur tā robeža starp Lietuvu un Latviju, starp Igauniju un Latviju, bija svarīgi saprast, kādas tautības cilvēki dzīvo attiecīgajā zemē. Taču, ja mēs paņemsim 30.gados izdotas pases, mēs vairs neredzēsim tādu ierakstu. Par pasēm runājot, jāteic, ka es arī atnācu ar dokumentiem - ar to pasu kopijām, kuras izsniegtas pirms 50-60 gadiem. Tiešām ir ļoti interesanti redzēt, ka tika ierakstīts ne tikai par tautību, bet arī par ticību. Arī par izglītību ierakstīja! Piemēram, vienam cilvēkam tieši tā pasē rakstīts: „Uzdodas analfabēts.” Vai mēs gribam tādus ierakstus? (No zāles: „Jā! Jā!”) Droši vien daži grib, jo pilnīgi atbilst tam! Cits piemērs. Toreiz pasē tika ierakstīta arī profesija. Vai mēs to gribam rakstīt - nodarbošanos? Jautājums ir tāds: kas ir pase? Paskatīsimies juridiski uz jautājumu! Pasē ir rakstīts, ka tā ir dokuments, kas apliecina personas identitāti. Un jautājums: vai visas identitātes ir jāuzskaita? Vai tiešām cienījamiem kolēģiem gribētos, lai viņu izglītība būtu atspoguļota pasē? Es domāju, tieši doktora grāda ieguvējiem - kāpēc gan ne? Varbūt tieši tiem, kas joprojām ar vidējo izglītību, negribas. Bet tā ir identitāte! Cits cilvēks var būt lepns, ka viņš ir vīrs, citam lepnums ir saistīts ar nodarbošanos. Cits varbūt ir lepns, ka viņš ir makšķernieks... Mums ir vairākas identitātes. Jautājums: vai mēs gribam pasē rakstīt visu, kas cilvēkam ir svarīgi? Nu, es atvainojos, kādam varbūt vienkārši gribētos zīmēt pasē! Vai ļausim tiešām viņam tur saulīti uzzīmēt tāpēc, ka viņam tas ir svarīgi?! Pase ir dokuments, un šis dokuments ir nepieciešams, lai cilvēku identificētu. Ja cilvēks... (Zālē aug troksnis.) Valstij ir šī informācija, un es tiešām esmu ļoti pārsteigts, ka jautājums par pasi ir sajaukts ar jautājumu par cilvēka nacionālo piederību. Jautājums par nacionālo piederību ir ļoti svarīgs, un tiešām mēs varam būt lepni ar savu nacionāli etnisko izcelsmi. Bet te ir cits jautājums. Nav piedāvāts izslēgt ārā nacionāli etnisko identitāti. Jautājums: vai ir jāraksta pasē attiecīgā lieta? Es saprotu, ka dažiem darba devējiem ļoti gribētos redzēt un zināt, kādas tautības cilvēks grib strādāt attiecīgajā uzņēmumā, bet es uzskatu, ka mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju. Ja cilvēks ir Latvijas pilsonis, viņš pieder Latvijai, un tas ir pietiekami, lai tieši risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar viņa dzīvi, jo pase - tas ir dokuments, kas izmantojams visdažādākajās tiesiskajās attiecībās; piemēram, vai bankā ir svarīgi parādīt, ka šis cilvēks ir latvietis, krievs vai kādas citas tautības cilvēks?... Tas nav svarīgi! Protams, jūs tagad runājat par to, ka tas nebūs obligāts ieraksts. Pareizi! Nebūs! Bet jūsu vēlme tomēr, jūsu mērķis ir sašķirot cilvēkus. Jo, piedodiet, ja ir tāda iespēja, tad, es domāju, visi „pareizie” cilvēki noteikti rakstīs, bet tie, kas nerakstīs, kas atstās tukšumu, - viņi nebūs „pareizi”, viņi nebūs pietiekami patriotiski noskaņoti. Es atceros vienu interviju, ko es veicu kāda pētījuma ietvaros. Es runāju ar čigānu tautības cilvēku. Viņš bija cietumā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš nevarēja atrast darbu. Un viņš stāstīja, ka vienreiz... Lūk, viens no gadījumiem! Viņš piezvanīja un teica, ka viņš grib strādāt. Viņš bija pabeidzis latviešu skolu, viņš runāja brīvi latviski, un viņam teica: „Brauc droši!” Kad viņš atbrauca un kad darba piedāvātāji uzzināja... ieraudzīja, ka viņš ir čigāns, tad pateica, ka viņš neder. Es atvainojos, bet mūsu sabiedrībā tiešām ir daudz stereotipu. Un problēma ir tāda: ja mēs tiešām uzskatām, ka valstī oficiālā dokumentā - personu apliecinošā dokumentā - ir jāfiksē tāda informācija, un ja šis dokuments domāts, lai to uzrādītu kopā ar citiem dokumentiem, tad mēs kaut ko jaucam. Es tiešām domāju, ka mums jāskatās uz šo jautājumu valstiski. Mēs pārstāvam Latvijas tautu. Un, es atvainojos, ja kāds uzskata, ka viņš ir ievēlēts, lai aizstāvētu kādas etniskās intereses, tad es nevaru tam piekrist. Es saprotu, ka daži cilvēki uzskata, ka tiešām mums ir nacionālas minoritātes un ka to pārstāvji var būt gan labi, gan slikti. Bet viņi tiešām tad pieder pie minoritātēm. Tomēr mana pozīcija, mans viedoklis ir cits. Es tiešām domāju, ka esmu ievēlēts, lai kalpotu Latvijai un Latvijas tautai, un man nav svarīgi, kāda izcelsme ir tiem cilvēkiem, kuri tad par mani balsoja. Jums tas ir svarīgi. Turklāt man gribētos uzsvērt, ka cilvēks jau nevar mainīt savu tautību. Un es uzskatu, ka... jo tas ir aizliegts. Lai saskaņā ar likumu mainītu savu tautību, ir jāpierāda, ka tavi vecāki bija attiecīgās izcelsmes cilvēki. Tātad mēs šodien izskatām jautājumu ne tikai par pasi. Mēs runājam par Latvijas nākotni, par to, vai mums ir svarīgi veidot Latvijas tautu, vienotu Latvijas tautu, kas sastāv tieši no dažādiem cilvēkiem, dažādas izcelsmes cilvēkiem, un viņi tiešām tad pieder vienai tautai - Latvijas tautai. Bet es tiešām domāju, ka dažiem cilvēkiem tas nav svarīgi. Viņiem ir svarīgi sašķelt sabiedrību, sadalīt to attiecīgās grupās un mūžīgi runāt par izcelsmi. Es atvainojos! Es tiešām domāju, ka mūsu viedokļi ļoti atšķiras, jo, jūsuprāt, es esmu varbūt labs vai slikts krievs, bet, manuprāt, esmu latvietis. Krievu izcelsmes latvietis! Bet jums tas nav pieņemams. Es aicinu balsot „pret”!".
• 2012_10_25-seq79 language "lv".
• 2012_10_25-seq79 speaker Andrejs_Judins-1970.
• 2012_10_25-seq79 mentions Q211.
• 2012_10_25-seq79 mentions Q79820.
• 2012_10_25-seq79 mentions Q37.
• 2012_10_25-seq79 mentions Q191.