Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_25-seq3> ?p ?o. }

• 2012_10_25-seq3 type Speech.
• 2012_10_25-seq3 number "3".
• 2012_10_25-seq3 date "2012-10-25".
• 2012_10_25-seq3 isPartOf 2012_10_25.
• 2012_10_25-seq3 spokenAs 84.
• 2012_10_25-seq3 spokenText "Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Par šo likumprojektu. Es vēlos mazlietiņ sīkāk pastāstīt par šo situāciju, ko iepriekš Agešina kungs jau izstāstīja. Ir pareizi viss, ko jūs minējāt, bet zemes reformas rezultāts ir tas, ka, atjaunojot bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem īpašuma tiesības uz zemi, ir izveidojušies šie dalītie īpašumi. Dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, un tāpēc veidojas piespiedu nomas attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašnieku. Tas, ka iesaistītas daudzas puses, apgrūtina lēmuma pieņemšanu par zemes nomas līguma noteikumiem. Tāpat zemes īpašnieki bieži izmanto likumā noteikto šībrīža ekonomisko situāciju ar nesamērīgi augsto nomas maksu - 0,06 procenti no kadastrālās vērtības -, kas tiek pielietota gadījumos, ja puses vienoties nevar. Dzīvokļu īpašnieki papildus kompensē arī šo nodokli... Kopā sasummējas jau 7,5 procenti, ko viņi maksā par šo piespiedu nomu. Pēdējā gada laikā būtiski saasinājusies problēma ar zemes nomu zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, un šī problēma saistīta ar attiecībām starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem dalītā īpašuma gadījumā. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme zem dzīvojamās mājas un izveidojas piespiedu nomas attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem. Un likums paredz: ja, nu, redz, viņi nevar vienoties, tad izveidojas automātiski šie 6 plus 1,5 procenti, ko viņi maksā par nomu. Šādas piespiedu nomas attiecības pastāv ne tikai dzīvojamo māju gadījumā, bet arī komerciālo, ražošanas ēku un cita veida būvju gadījumos, taču problēma ir daudz asāka tieši ar daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, jo iesaistīto personu skaits ir daudz lielāks, un viņām bieži vien ir grūti vienoties arī par tādām ikdienišķām lietām kā remontdarbi dzīvojamā mājā vai apsaimniekotāja nomaiņa. Publiskajā telpā plaši izskan problēma saistībā ar nesamērīgi augstām nomas maksām, nesamērīgi lieliem piesaistītiem zemes gabaliem, kuri jāapsaimnieko un par kuriem dzīvojamo māju vai dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par zemi. Tajā pašā laikā problēma ir arī zemes īpašniekiem, jo ir svešas būves uz viņiem piederošas zemes; tas ir apgrūtinājums un zemes vērtību pazeminošs faktors. Zemes īpašniekiem tiek liegts saņemt atbilstošu labumu no zemes, kas ir viņu īpašumā, izmantot to... Viņi varētu to izmantot kaut kādā labākā veidā. Konceptuāli valdības plānos ietilpst atteikšanās no dalītā īpašuma. 2012.gada februārī Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma izstrādei. Šāda situācija nav labvēlīga ne dzīvokļu, ne zemes īpašniekiem, jo pastāv risks, ka puses nevarēs vispār vienoties - kaut vai tehnisku iemeslu dēļ - un zemes noma tiks slēgta uz likumā paredzētajiem noteikumiem. Šādas likuma normas esamība veicina arī to, ka daudzos gadījumos zemes īpašnieks nemaz necenšas rast iespēju vienoties, jo likums paredz viņam garantētus ienākumus; spēkā esošajā redakcijā pastāv šāda norma. Vairākumā gadījumu dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka likumā noteiktā nomas maksa - 6 procenti no zemes kadastrālās vērtības - ir nesamērīgi augsta. Lai izvērtētu samērīgumu, nomas maksu - 6 procenti no kadastrālās vērtības... To var pārfrāzēt arī citādāk... Jāņem vērā, ka kadastrālā vērība, kas noteikta masveida vērtēšanā, ir ļoti tuva tirgus vērtībai. Šo zemi īpašnieks izpērk aptuveni 17 gados. Viņš ir samaksājis jau šo zemes vērtību. Ja pieņemam, ka ēka kalpo 100 gadus, tad nomnieks zemes vērtību izpērk 6 reizes. Šobrīd nāk klāt vēl tas pusotrs procents, ko viņš maksā par nodokli. Tad principā 100 gadu laikā dzīvokļu īpašnieki šo zemi varētu izpirkt 7,5 reizes. Tā ka 13 gados viņiem jau tā kā vajadzētu to izpirkt. Un šis mūsu piedāvātais priekšlikums, ar kuru jau vasarā mēs bijām vērsušies pie saviem koalīcijas partneriem, bija sekojošs: šādā veidā, kādu mēs tagad, šodien, šeit piedāvājam, principā mēs jau atgriezīsimies pie tā, ka zemes īpašnieki šo zemi izpirks 6 reizes 100 gados. Šis nodoklis te iekļaujas iekšā, bet tik un tā 6 procentus viņi maksās, un mūsu piedāvājums būtu šo situāciju risināt caur ekonomisko prizmu, piedāvājot šiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem iespēju izpirkt šo zemi un radīt tādus apstākļus, lai viņiem šis pirkums būtu ekonomiski pamatots. Tā, kā tas notiek daudzdzīvokļu māju renovācijas gadījumā, ka mēs, Latvijas valsts, ar Eiropas Savienības līdzekļiem it kā subsidējam šī renovācijas procesa uzsākšanu, un iedzīvotāji iegūst tūlītēju ekonomisko labumu. Šobrīd cilvēkiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, nav iespējams panākt ekonomiski izdevīgu pirkumu - šīs zemes iegādi, lai viņiem sanāktu lētāk nopirkt šo zemi nekā nomāt.".
• 2012_10_25-seq3 language "lv".
• 2012_10_25-seq3 speaker Viktors_Valainis-1986.
• 2012_10_25-seq3 mentions Q822919.
• 2012_10_25-seq3 mentions Q211.
• 2012_10_25-seq3 mentions Q193089.
• 2012_10_25-seq3 mentions Q458.
• 2012_10_25-seq3 mentions Q1771611.