Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_10_04-seq12> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2012_10_04-seq12 type Speech.
- 2012_10_04-seq12 number "12".
- 2012_10_04-seq12 date "2012-10-04".
- 2012_10_04-seq12 isPartOf 2012_10_04.
- 2012_10_04-seq12 spokenAs 10.
- 2012_10_04-seq12 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ar šiem grozījumiem tiek paredzēts krietni (gandrīz par 50 procentiem) palielināt valsts nodevu apmērus par prasības celšanu tiesā, kas jau šodien ir milzīgas. Es aicinu deputātus uzmanīgi iepazīties ar likumprojekta anotāciju, kas būtībā ir atklāta maldināšana. Pirmkārt, anotācijā ir norādīts, ka pēdējās būtiskās izmaiņas valsts nodevu regulējumā tika izdarītas tikai 2004.gadā un ka pēc minētā gada būtisku izmaiņu nebija. Tā nav taisnība! 2009.gadā tika veikti grozījumi par valsts nodevas palielināšanu par apelācijas sūdzības iesniegšanu, proti, iepriekš valsts nodeva par apelāciju sastādīja 50 procentus no pirmreizējās valsts nodevas apmēra, turpretī pašlaik par apelāciju valsts nodeva ir jāmaksā tādā pašā apmērā, kāda ir paredzēta, ceļot prasību tiesā. Palielinot valsts pamatnodevas, gadījumā, ja prasību ir cēlusi, piemēram, banka, cilvēkam kā atbildētājam, lai pārsūdzētu šo spriedumu, valsts nodeva tad būtu jāmaksā par apelācijas iesniegšanu divkāršā apmērā. Otrkārt, anotācijā ir arī norādīts, ka zemās valsts nodevas prasībās par ievērojamām summām, lūk, veicinot negodprātīgu prasību iesniegšanu tiesā ar mērķi novilcināt saistību izpildi un tādējādi nepamatoti palielinot tiesu noslodzi, kā arī negodprātīgam līgumslēdzējam ir iespēja ļaunprātīgi izmantot Latvijas tiesu sistēmu savu uzņemto saistību nepildīšanai, iesniedzot tiesā apzināti nepamatotu prasību un tādējādi uz ilgāku laiku atliekot savu saistību izpildi. Un šādas muļķības mums raksta Tieslietu ministrija. Kā mēs varam apriori prezumēt, ka līgumslēdzēji ir ļaunprātīgi un ka visas prasības ir nepamatotas? Man ir tāds iespaids, ka šo anotāciju gatavoja Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji, nevis Tieslietu ministrijas speciālisti. Taču ieskatieties anotācijas 11.lapaspusē! Daļā par nākamgad plānotajiem ienākumiem plānotais vidējais lietu skaits nesamazinās. Bet kas ir tiesu noslogotības pamatā? Tās pamatā ir no 2005.gada līdz 2007.gadam milzīgos apmēros no banku puses aizdotā nauda, tas ir, kredīti, un pēc tam iestājušamies ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijas iedzīvotāju nespēja nokārtot savas parādsaistības. Un valsts neko neizdarīja, lai aizliegtu bankām ļaunprātīgi celt daudzās, simtiem tūkstošu, formālās prasības tiesās ar nolūku iegādāties Latvijas iedzīvotāju īpašumus savās rokās. Rezultāts ir tas, ka tiesas ir pārpildītas ar prasībām par kredītsaistību neizpildi. Kas notika ar Latvijas īpašumiem - tas jums ir labi zināms. Loģiski, ka kredītņēmēji ir spiesti pretoties tam, izmantojot, starp citu, savas civilprocesuālās tiesības. Par kādu ļaunprātību demokrātiskā un tiesiskā valstī mēs vispār runājam?! Treškārt, anotācijā ir norādīts, ka tas ļautu palielināt tiesu darbinieku algas. Nu, protams, šis jautājums ir ļoti aktuāls pēdējo notikumu gaisotnē, kad tiesā bija nodarbināti fiktīvi darbinieki. Taču šīs algas paredzēts palielināt tikai par 40 latiem mēnesī. Vēl viens aspekts. Tieslietu ministrija norāda arī uz mediācijas projektiem: valsts nodevu summu palielināšana, lūk, sekmētu civiltiesisko strīdu ārpustiesas risināšanu. Nu, piedodiet, kāda mediācija ar bankām ir iespējama? Nu, tas ir vienkārši smieklīgi! Uzskatu, ka šo ļaunprātīgo likumprojektu virza, lai ierobežotu cilvēku pamattiesības un brīvu pieeju tiesai. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, neto alga Latvijā šī gada jūnijā sastādīja 305 latus, bet izdzīvošanas minimums pie mums ir vienam cilvēkam 187 lati. Tātad starpība ir 118 latu apmērā. Kā var cilvēki vispār atļauties vērsties tiesā un maksāt tūkstošiem latu lielas valsts nodevas?! Svarīgi, ka Latvija ir trešajā vietā Eiropā bezdarba līmeņa ziņā. Bet tiesa atbrīvo no valsts nodevas samaksas tikai maznodrošinātas un trūcīgas personas, taču bezdarbniekam šāda atvieglojuma nav. Kolēģi, vai tiešām ir iespējams uzlabot tiesu darbu, ierobežojot cilvēkiem brīvu pieeju tiesai? Manuprāt, tas ir vienkārši līdzeklis, lai piespiestu cilvēkus šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā atteikties no savu aizskarto tiesību aizstāvēšanas. Ja likumdevējs palielinās valsts nodevas, tad tiesu darba apjoms, protams, krietni samazināsies un aktuāls kļūs jautājums, ka varbūt pat tiesnešu skaits būs jāsamazina. Bet, ticiet man, ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu, mūsu lidosta pārpildīsies ar jaunu aizbraucošo Latvijas iedzīvotāju vilni un nekādas reemigrācijas programmas un plāni mums nepalīdzēs! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un balsot „pret”.".
- 2012_10_04-seq12 language "lv".
- 2012_10_04-seq12 speaker Irina_Cvetkova-1973.
- 2012_10_04-seq12 mentions Q211.
- 2012_10_04-seq12 mentions Q193089.
- 2012_10_04-seq12 mentions Q1771611.