Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_09_27-seq2> ?p ?o. }

• 2012_09_27-seq2 type Speech.
• 2012_09_27-seq2 number "2".
• 2012_09_27-seq2 date "2012-09-27".
• 2012_09_27-seq2 isPartOf 2012_09_27.
• 2012_09_27-seq2 spokenAs 10.
• 2012_09_27-seq2 spokenText "Labrīt, augsti godātais Prezidij! Labrīt, deputāti! Publiskajā telpā nepārtraukti parādās ministru, deputātu un dažādu speciālistu izteikumi par to, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir valsts veiksmīgas attīstības pamats. Arī jaunajā nacionālajā attīstības plānā vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kurš acīm redzami nav iespējams bez maziem un vidējiem uzņēmumiem. 2007.gadā vairāku iemeslu dēļ pasaulē un Latvijā sākās ekonomiskā krīze. Vairāki Latvijas uzņēmumi bankrotēja, bet lielākā daļa no tiem, kuri izdzīvoja, zaudēja lielu kapitāla daļu un bija spiesti strādāt izdzīvošanas režīmā. Uzņēmēji bija spiesti samazināt izdevumus. Diemžēl arī uz darbinieku algas rēķina. Tas savukārt izraisīja valsts iekšējā patēriņa kritumu, un cilvēkiem sāka veidoties parādi gan par komunālajiem pakalpojumiem, gan par nenomaksātajiem kredītiem. Lai saglabātu biznesu un darba vietas, parādos bija spiesti ieslīgt arī uzņēmēji. Daļai no viņiem izveidojās parādi pret bankām, daļai – pret privātajiem kreditoriem, bet daļai – arī pret valsti nenomaksāto nodokļu veidā. Pateicoties Valsts ieņēmumu dienesta pretimnākšanai, uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar valsti un nenomaksāto nodokļu slogu sadalīt pa vairākiem maksājumiem, kurus var pakāpeniski samaksāt gada garumā. Šī pretimnākšana palīdzēja saglabāt vairākus tūkstošus darba vietu. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, kuri vēl joprojām nevar atgūties pēc krīzes un kuriem ir izveidojies nodokļu parāds – un galvenokārt tie ir mazie un vidējie uzņēmumi –, bet kuri ir noslēguši vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu un pilda savas saistības, maksājot parādu pa daļām, ir liegta iespēja piedalīties valsts iepirkumos. Tādējādi izveidojas apburtais loks, jo, no vienas puses, valsts nāk pretī, bet, no otras puses, atņem iespēju ātrāk nomaksāt parādu un sākt ieguldīt naudu uzņēmuma attīstībā. Šī likumprojekta mērķis ir izlabot šādu situāciju un panākt pretī mūsu uzņēmējiem. Iedomāsimies šādu situāciju: ir ceļu būvniecības uzņēmums, kurā ir 50 darbinieki. Tas saskaras ar īslaicīgām problēmām, jo vai nu pēdējais objekts nebija izdevīgs, vai nu kreditori paprasīja ātrāk atgriezt parādu, vai arī kaut kas cits notika, piemēram, laika apstākļu dēļ ilgāku laiku nebija iespējams strādāt uz ceļa, un sakarā ar to šajā uzņēmumā samazinājās vai vispār apstājās finanšu plūsma, savukārt fiksētās un mainīgās izmaksas gandrīz neizmainījās. Lai noturētu darbiniekus, viņiem ir jāmaksā algas, bankām jāmaksā par paņemtajiem kredītiem, valstij jāsamaksā nodokļi un tā tālāk. Ko šajā brīdī dara uzņēmējs? Pirmkārt, meklē, kur var samazināt izmaksas un kā vienoties ar kreditoriem, lai uzņēmums spētu funkcionēt, ar cerību tādā veidā izdzīvot līdz labākiem laikiem. Tātad izmaksas ir samazinātas, ar kreditoriem un Valsts ieņēmumu dienestu vienošanās panāktas, atliek tikai gaidīt labu pasūtījumu. Paiet mēnesis vai divi, un ir izsludināts labs konkurss, ko organizē vietējā pašvaldība. Uzņēmējs sapriecājas, gatavs strādāt, bet konstatē, ka, neskatoties uz to, ka viņš godprātīgi maksā visiem kreditoriem un darbiniekiem, viņš nevar piedalīties konkursā dēļ tā, ka šobrīd likums viņam to liedz. Jo, kā es jau teicu, pat tad, ja ir noslēgtas vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu un saistības tiek pildītas, tas tik un tā neļauj piedalīties publiskos iepirkumos, kas vairākiem uzņēmumiem ir izdzīvošanas jautājums. Kāds ir tālākais iespējamais scenārijs? Pirmais: uzņēmums, lai ātrāk nodzēstu nodokļu parādu, var pāriet pelēkajā zonā. Otrais: esošo uzņēmumu ar visiem parādiem pārraksta uz direktoru no patversmes un visu aktīvu pārraksta uz jaundibinātu SIA. Trešais – bankrots. Neviens no šiem variantiem nav ne patīkams, ne izdevīgs valstij (jo beigu beigās nodokļi netiek nomaksāti, algas darbiniekiem arī ne, un tas nozīmē to, ka darbiniekiem krāsies parādi par komunālajiem maksājumiem un tā tālāk), ne arī uzņēmējiem. Tādēļ, lai samazinātu tādu scenāriju skaitu, ir nepieciešams: pirmkārt, izmainīt attieksmi pret uzņēmējiem un uzskatīt tos nevis par krāpniekiem, bet par darba devējiem ne tikai saviem tiešajiem padotajiem, bet arī visam ierēdņu aparātam un arī mums; otrkārt, izveidot maksimāli ērtus apstākļus uzņēmumu attīstībai un funkcionēšanai, noņemot liekos birokrātiskos šķēršļus un veicinot godīgu konkurenci. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.".
• 2012_09_27-seq2 language "lv".
• 2012_09_27-seq2 speaker Vladimirs_Reskajs-1984.
• 2012_09_27-seq2 mentions Q211.