Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_09_20-seq3> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2012_09_20-seq3 type Speech.
- 2012_09_20-seq3 number "3".
- 2012_09_20-seq3 date "2012-09-20".
- 2012_09_20-seq3 isPartOf 2012_09_20.
- 2012_09_20-seq3 spokenAs 10.
- 2012_09_20-seq3 spokenText "Paldies. Tagad ir īstais brīdis... Vēlreiz labdien, augsti godātais Prezidij! Labdien, kolēģi! Šobrīd publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, vai bezmaksas izglītība Latvijā tiešām ir bez maksas un kas jāsaprot ar jēdzienu „bezmaksas izglītība”. Vai ar bezmaksas izglītību jāsaprot tikai tas, ka valsts izmaksā algas skolotājiem un pašvaldības cenšas uzturēt skolu infrastruktūru, vai tomēr valstij un pašvaldībām pilnībā jānodrošina izglītojamie arī ar mācību līdzekļiem, tajā skaitā ar grāmatām, darba burtnīcām un pārējiem līdzekļiem, kas nepieciešami pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvei. Tāpēc nepieciešams skaidri definēt, kādu mācību līdzekļu iegādi sedz valsts budžets. Uz doto brīdi tiek plānots piešķirt papildu līdzekļus mācību literatūras iegādei, un, ja es nemaldos, tad ir runa par 300 tūkstošiem latu. Tomēr es uzskatu, ka šī summa neatrisinās problēmu ne tikai dēļ tā, ka summa ir pārāk maza, bet arī dēļ tā, ka beidzot ir jāveido visiem skaidra sistēma, lai, mainoties ministriem un prioritātēm, finansējums paliktu. Apstiprinot no valsts budžeta apmaksājamo mācību līdzekļu sarakstu, visām iesaistītajām pusēm - skolēniem, vecākiem, skolotājiem, ierēdņiem un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem - būs skaidri noteikumi un vairs neradīsies domstarpības par to, kādu daļu no izglītības procesa apmaksā valsts, kādu - pašvaldības un kādu - vecāki. No neveiklām situācijām tiks pasargāti skolotāji un skolu direktori, jo viņiem vairs nevarēs pārmest to, ka viņi nepamatoti pieprasa, lai vecāki iegādātos mācību līdzekļus, savukārt vecāki skaidri zinās, ar kādiem izdevumiem rēķināties, gatavojot bērnu skolai. Likumprojekts netieši pozitīvi ietekmēs arī demogrāfisko situāciju valstī, jo turpmāk vecāki varēs rēķināties ar to, ka valsts sniegs nepārprotamu atbalstu bērna izglītošanas procesā. Jā, nereti politiķi savās runās iestājas par nevienlīdzības mazināšanu starp Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, lai Bauskas iedzīvotājiem būtu tādas pašas iespējas un apstākļi kā dzīvojošiem Neretā, Jēkabpilī vai Rīgā. Un šie grozījumi ir viens no soļiem nevienlīdzības mazināšanas virzienā, jo turpmāk skolēniem no Jēkabpils, kuras pašvaldība nav bagāta, būs pieejams viss tas pats, kas skolēniem no Pierīgas novadiem, kuri ir vieni no bagātākajiem Latvijā. Diemžēl šie grozījumi neatrisina visas ar šo jautājumu saistītās problēmas. Paņemsim kā piemēru brīvpusdienas! Valsts kompensē daļu no brīvpusdienām pirmklasniekiem, bet viss pārējais ir pašvaldības ziņā. Šobrīd ir pašvaldības, kuras var atļauties apmaksāt brīvpusdienas, piemēram, visiem bērniem līdz piektajai vai sestajai klasei. Ir arī tādas pašvaldības, kuras atbalsta tikai trūcīgas ģimenes, un ir arī pašvaldības, kur valsts atbalsts pirmklasniekiem ir vienīgais pieejamais. Tāpēc arī sanāk tā, ka bērni no viena novada atrodas labākos apstākļos nekā no cita. It īpaši tas skar lauku skolas, kur bieži skolu pusdienas bērniem ir vienīgā maltīte pa visu dienu, jo vecāki ne vienmēr var atļauties iedot naudu pusdienām līdzi uz skolu. Bet ir arī laba ziņa, kolēģi! Tas, ka šajā likumprojektā šobrīd nav grozījumu, kas risinātu visas nevienlīdzības problēmas skolēnu vidē, nozīmē to, ka jūs tos varēsiet iesniegt kā savus priekšlikumus. Šodien lūdzu balsot ne par formu, bet par būtību! Jo par formu mēs varēsim diskutēt komisijā, bet būtība ir ļoti vienkārša - vai grāmatas un darba burtnīcas jāpērk vecākiem vai tomēr to iegāde jāsedz no valsts budžeta. Un vēl. Gatavojot likumprojektu, es konsultējos ne tikai ar skolu direktoriem, skolotājiem un vecākiem, bet arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai un biedrībai „Vecāki par izglītību” elektroniski aizsūtīju vēstules ar lūgumu sniegt komentāru par piedāvātajiem grozījumiem. Bet līdz šai dienai es nekādus komentārus vēl neesmu saņēmis. Bet interesantākais ir kas cits - tādu pašu vēstuli es aizsūtīju arī Tiesībsarga birojam, tiesībsargam, proti, tam cilvēkam, kurš publiski bija visdedzīgākais bezmaksas izglītības aizstāvis, taču diemžēl arī no viņa es nesaņēmu komentāru! Es negribu nevienam neko pārmest. Galu galā varbūt kaut kas notika ar e-pasta servisu vai bija vēl kaut kāds cits iemesls... Bet, ja tomēr vēstules ir saņemtas, kāpēc uz tām neatbildēt? Arī ar šādu praksi es saskaros ne pirmo reizi un jau vairākus mēnešus gaidu atbildes no dažādām organizācijām par jautājumiem, kuros viņi pozicionē sevi kā nozares pārstāvjus. Tāpēc, lai mēs varētu organizēt kvalitatīvu diskusiju, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un balsot „par” tā nodošanu komisijai.".
- 2012_09_20-seq3 language "lv".
- 2012_09_20-seq3 speaker Vladimirs_Reskajs-1984.
- 2012_09_20-seq3 mentions Q211.
- 2012_09_20-seq3 mentions Q2660080.
- 2012_09_20-seq3 mentions Q8436.
- 2012_09_20-seq3 mentions Q18543584.