Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_07_26_as-seq33> ?p ?o. }

• 2012_07_26_as-seq33 type Speech.
• 2012_07_26_as-seq33 number "33".
• 2012_07_26_as-seq33 date "2012-07-26".
• 2012_07_26_as-seq33 isPartOf 2012_07_26_as.
• 2012_07_26_as-seq33 spokenAs 69.
• 2012_07_26_as-seq33 spokenText "Godātie kolēģi! Manuprāt, mēs šajā caurlūkošanas procesā tik tiešām, kad skatījām 1.priekšlikumu, pārrunājām visus būtiskos jautājumus, kas skar piedāvātos grozījumus kopumā. Tādēļ es vēlētos pievērsties tieši šim... šā jautājuma, tā teikt, sālij un izstāstīt savus argumentus, savu redzējumu, kādēļ es atbalstu šos piedāvātos priekšlikumus, ņemot vērā to caurlūkošanas procesu, kurā mēs šobrīd atrodamies. Ja mēs mazliet atkāpjamies vairāk uz teorētisko bāzi, tad mēs šeit ļoti bieži dzirdam - „referendums, referendums, referendums”... Bet pēc būtības mēs šeit runājam par likuma pieņemšanu tautas nobalsošanā. Proti, ir runa par tautu kā likumdevēju. Un tauta kā likumdevējs... Nav liekama vienlīdzības zīme starp tautu kā likumdevēju un visiem tiem referendumiem, ko šeit opozīcijas pārstāvjiem labpatīkas piesaukt. Latvija ir unikāla tādā ziņā - un es tiešām lepojos ar to! -, ka mums ir ne tikai visiem saprotamā reprezentatīvā demokrātija, kurā parlaments pieņem likumus, bet ir arī tiešā demokrātija. Mums tiešām tauta ir likumdevējs, tas ir nostiprināts Satversmē, un tam ir arī noteikta kārtība, procedūra, kura ir jāievēro. Un tātad šis konstitucionālais orgāns - viena desmitā daļa balsstiesīgo vēlētāju - ir kā viens orgāns, kuram ir tiesības rosināt tautai tautas nobalsošanā pieņemt likumu. Un es vēlos uzsvērt: tātad tās ir vienas desmitās daļas balsstiesīgo vēlētāju tiesības, nevis Satversmes 8.nodaļā nostiprinātās pamattiesības, kas ir ikvienam Latvijas iedzīvotājam, uz dzīvību, veselību, pienācīgu medicīnisko aprūpi vai izglītību. Šeit mēs runājam tik tiešām par vienas desmitās daļas balsstiesīgo tiesībām iniciēt likuma, pilnībā izstrādāta likuma, pieņemšanu tautas nobalsošanā. Un jautājums ir par to, ar kādu procedūru Satversmes tēvi ir bijuši gana viedi, šo procedūru neierakstīdami Satversmē, un ar kādu procedūru mēs pie šī konstitucionālā orgāna - vienas desmitās daļas balsstiesīgo - nonākam. Dzirdējām, ka starpkaru periodā tas bija 1 tūkstotis sākotnējo iniciatoru. Šeit jau arī izskanēja, ka, protams, informācijas telpa, komunikācijas telpa, savstarpējā saziņa bija cita. Cilvēki sanāca kopā reizi nedēļā baznīcā. Tad viņi varēja viens otram arī pavēstīt, ko viņi atbalsta vai neatbalsta. Pārvietošanās līdzeklis - ar zirgu pajūgu, kājām - bija visdažādākais. Protams, 1 tūkstotis tobrīd bija samērīgs skaitlis. 1994.gadā, kad tapa šis likums, par kuru mēs šodien runājam un kuru vēlamies grozīt, Satversmes darbība tika atjaunota, taču komunikācijas līdzekļi ir citi, sabiedrības iespēja apmainīties ar informāciju - cita. Toreiz tika pieņemts, ka samērīgs risinājums ir 10 tūkstoši. Atcerēsimies, ka 1994.gadā par internetu, e-pasta pieejamību un citiem šiem jautājumiem mēs tomēr nedomājām. Daudzi no mums vēl vidusskolā gāja, un es tajā skaitā. Šodien, 2012.gadā, mēs esam citur un mums ir jāatrod samērīgs veids, kā mēs apjautājam cilvēkus un saprotam, ka konkrētajam likumprojektam ir pienācīgs atbalsts, lai par to ar nodokļu maksātāju naudu rīkotu tautas nobalsošanu. Un, manuprāt, šeit mēs varam runāt par to, vai trešajā lasījumā pieņemtais likums bija labāks vai šodien caurlūkojamais likums ir labāks, bet tās jau ir detaļas. Manuprāt, mums ir jāatrod šis zelta vidusceļš, un tas, ka no 2015.gada to varēs izdarīt elektroniski... Šeit es vēlos uzsvērt, ka nevis ar elektronisko parakstu, par ko ļoti iestājas Reiznieces-Ozolas kundze, bet gan elektroniski dažādos autorizācijas veidos. Pēc mana ieskata, tam ir jānotiek pēc iespējas plašāk, tajā skaitā ar banku kartēm... šai iespējai autorizēties, lai tik tiešām tas varētu notikt ērti, nevis kā tas ir šobrīd, - manuprāt, nemūsdienīgi, kultūras namos un skolās vai ar CVK iecirkņu palīdzību, lai apjautātu šo vienu desmito daļu vēlētāju. Un ir vajadzīgs šis pārejas periods atbildīgajai ministrijai, kā es teiktu, nevis lai niekotos ar pīrādziņiem vai... jūs varbūt labāk saprotat... nu, es nezinu, našķētos ar zemeņu tortēm, bet lai izstrādātu labu platformu, kā tik tiešām bez maksas par to varētu parakstīties. Un vēlreiz atgriezīšos tieši pie šī iespējamā tūkstošu skaita: 10 vai 50 tūkstoši? Tad saprotam, ka... Es lūgšu vēl vienu minūti.".
• 2012_07_26_as-seq33 language "lv".
• 2012_07_26_as-seq33 speaker Inese_Libina-Egnere-1977.
• 2012_07_26_as-seq33 mentions Q211.
• 2012_07_26_as-seq33 mentions Q2747600.