Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_06_21-seq288> ?p ?o. }

• 2012_06_21-seq288 type Speech.
• 2012_06_21-seq288 number "288".
• 2012_06_21-seq288 date "2012-06-21".
• 2012_06_21-seq288 isPartOf 2012_06_21.
• 2012_06_21-seq288 spokenAs 101.
• 2012_06_21-seq288 spokenText "Jā, kolēģi, šī diskusija ir bijusi ļoti gara arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un arī kādā no iepriekšējām Saeimas sēdēm, kad mēs otrajā lasījumā par to runājām. Es gribu jums nolasīt citātu no tā, ko ir teicis Aigars Kallass, kas ir Igaunijas valsts mežu apsaimniekotāja „Valsts meža centrs” vadītājs, proti: „Lai arī kā gribētos teikt, ka Igaunijas zemei jāpieder igauņiem, to ir neiespējami panākt, un, ja tas nav iespējams, nav jēgas ar to cīnīties. Atbalstu „Latvijas valsts mežu” un Latvijas valdības centienus, taču tā ir zaudēta kauja, turklāt Igaunijas valdība patlaban nav tik bagāta, lai šādas programmas atbalstītu.” Tādi ir Aigara Kallasa vārdi, kuriem es kategoriski nepiekrītu, un tādēļ Zemkopības ministrija ir realizējusi vairākas lietas, proti, izmantojusi iespēju miljona apmērā valstij iepirkt mežus, veikusi zemes kreditēšanas programmu, lai zemnieki varētu uzpirkt zemes, kā arī paredzējusi meža īpašnieku kooperāciju, kas ir vērsta nevis uz lielajiem, bet tieši uz mazajiem meža īpašniekiem, kuru kopskaits ir 150 tūkstoši, un 92 procenti no šiem meža īpašniekiem ir tādi, kuriem piederošās platības nav lielākas par 20 procentiem. Un, ja mēs paskatāmies aptuvenos skaitļus, tad redzam, ka šobrīd 300 tūkstoši hektāru meža jeb 20 procenti privāto mežu pieder ārvalstniekiem un 250 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes. Līdz ar to, ja mēs mēģinām runāt par kaut kādu reģionu attīstību un to, ka lauki paliek aizvien tukšāki, tad, manuprāt, jāteic, ka tieši zeme un mežs ir - iespējams, dažiem pat vienīgā - sasaiste ar laukiem. Ja viņi to visu pārdod, viņi saikni ar laukiem reāli zaudē. Turklāt šajā sakarā jārunā arī par ēnu ekonomiku. Protams, skaidrs, ka meža nozarē tāpat kā citās nozarēs ir ļoti būtisks ēnu ekonomikas īpatsvars. Parunājot ar mežiniekiem, ir skaidrs, ka visbiežāk tas notiek tā, ka tie privāto mežu īpašnieki, kuriem ir ļoti mazas platības, izvēlas no uzpircēja saņemt skaidrā naudā norēķinu par nodotajiem baļķiem. Meža īpašnieku kooperatīvi ir mehānisms, ar ko šos meža īpašniekus, tā teikt, izdzīt ārā no ēnu ekonomikas, jo meža īpašnieku kooperatīvā ir grāmatvedības uzskaite, kur redzamas ir koksnes plūsmas un arī tas, cik šiem īpašniekiem ir jānomaksā valstij nodokļos nauda. Un vēl. Reālie iemesli, kāpēc līdz šim kooperācijas kustība attiecībā uz privātajiem mežiem nav bijusi veiksmīga Latvijā, ir vairāki. Pirmkārt, tās ir okupācijas sekas piecdesmit gadus, tātad faktiski pieredze ar kolhoziem. Un ļoti būtiski ir arī tas, ka deviņdesmitajos gados ir bijusi ļoti draņķīga pieredze, jo tika izveidots viens kooperatīvs, kurš faktiski arī iedragāja uzticību privāto mežu īpašnieku kooperatīviem kā tādiem. Zviedrijā un citās valstīs šie kooperatīvi ir veidojušies gadu simtiem. Tas nav tāds process, ko mēs varētu šeit palaist ātri, tāpēc ka Latvijai ir tiešām raksturīgs tas, ka cilvēki neuzticas ne tikai valdībai, bet neuzticas arī savstarpēji un līdz ar to nespēj sadarboties. Līdz ar to, ja šajā zālē atbalsta konceptuāli kooperāciju kā tādu, tad ir jautājums: kas ir tie stimuli, kā mēs varam stimulēt - no valsts puses iedot stimulus, lai šī kooperācija arī attīstītos? Zemkopības ministrijas priekšlikums, kas arī tika izdiskutēts ar visām nevalstiskajām organizācijām, bija uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide kooperatīvam, kur faktiski tā atlaide attiektos tikai uz to daļu, kas ir šie administratīvie izdevumi, ko kooperatīvs patur savām vajadzībām. Tur nav runa par lielām summām! Un ja citām partijām, tajā skaitā Reformu partijai, ir citi priekšlikumi... Mēs mēnešiem esam strādājuši pie šī jautājuma, un es gribētu redzēt tos galdā... To, kāds ir jūsu priekšlikums, kā jūs stimulēsiet meža īpašnieku kooperāciju Latvijā. Otrkārt, Finanšu ministrijas atzinumā jau bija kāda lieta, ko arī Reformu partija iepriekšējā reizē noklusēja: 900 miljoni faktiski būtu fiskāli negatīvs efekts uzņēmumu ienākuma nodoklim, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtu pieaugums ap 1,2 miljoniem. Finanšu ministrijā šis jautājums ir pārrunāts jau vairākas reizes. Finanšu ministrija pati ir secinājusi, ka tiešām būtiska fiskāli negatīva efekta tur nav, un konceptuāli šim jautājumam piekrīt. Un vēl būtiska lieta - pēdējā, ja es drīkstu vēl pusminūti... Vjačeslava Dombrovska priekšlikumā... jeb tas jau ir Reformu partijas reāls priekšlikums - faktiski mēģinājums pēc četriem gadiem „izravēt” ārā visas normas, kas ir saistītas ar meža īpašnieku kooperatīvu atzīšanas mehānismu. Tātad tas ir mehānisms, kurš tika ielikts tādēļ, lai kontrolētu šo kooperācijas, teiksim, veidu un lai nebūtu iespējams izveidot shēmas un reāli krāpties. Es minēšu piemēru saistībā ar lauksaimnieku kooperatīviem, kur pirms divām nedēļām tika novērsts gadījums, kad vienkārši tika izveidots kooperatīvs ar 25 biedriem, kuru lielākā daļa nemaz nezināja, ka viņi ir kooperatīva biedri. Šis mehānisms nodrošina to, lai netiktu veikta krāpniecība gan ar nodokļiem, gan arī ļaunprātīgi netiktu izmantoti zemnieki šajā gadījumā, kā tas šībrīža sistēmās strādā, lai to nodrošinātu. Reformu partijas priekšlikums paredz šo instrumentu „izravēt” laukā. Un otrkārt... Tad pēdējais. Pēdējais - par nodokļu atlaidēm. Vjačeslava Dombrovska priekšlikums bija terminēt uz četriem gadiem... (Starpsaucieni.) Būtībā man ir... 10 sekundes... (No zāles: „Laiks!”) Būtībā mans priekšlikums ir tieši tāds pats - pārskatīt... (Zālē troksnis.)".
• 2012_06_21-seq288 language "lv".
• 2012_06_21-seq288 speaker Edvards_Smiltens-1984.
• 2012_06_21-seq288 mentions Q822919.
• 2012_06_21-seq288 mentions Q211.
• 2012_06_21-seq288 mentions Q4294791.
• 2012_06_21-seq288 mentions Q191.
• 2012_06_21-seq288 mentions Q34.
• 2012_06_21-seq288 mentions Q384826.
• 2012_06_21-seq288 mentions Q9368990.
• 2012_06_21-seq288 mentions Q8413552.