Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_05_31-seq6> ?p ?o. }

• 2012_05_31-seq6 type Speech.
• 2012_05_31-seq6 number "6".
• 2012_05_31-seq6 date "2012-05-31".
• 2012_05_31-seq6 isPartOf 2012_05_31.
• 2012_05_31-seq6 spokenAs 49.
• 2012_05_31-seq6 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Labrīt! Tātad šodien ļoti svarīgs līgums būtu Latvijas Saeimai jāakceptē, un tas ir Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (Fiskālās disciplīnas līgums). Manuprāt, Latvijai šī līguma būtība ir ļoti skaidra, jo Latvija gājusi cauri ļoti dziļai krīzei. Mēs patiesībā esam ratificējuši un izpratuši jau daudz no šī līguma punktiem jeb būtības. Tas varbūt ir jaunums vai kaut kas nezināms daļai Eiropas Savienības valstu, bet katrā ziņā, es domāju, par Latviju nevajadzētu būt jautājumam. Mūsu izpratne ir pietiekoši laba, un mēs lieliski saprotam, ko tas dos kopumā Eiropas Savienībai un pārējām dalībvalstīm. Es gribētu vērst uzmanību uz septiņiem argumentiem „par” (tieši konkrēti, pragmatiski „par”!), jo tas ir ļoti svarīgi - izprast šī līguma būtību. Pirmais arguments „par”. Līgums atbilst Latvijas interesēm - stiprināt Eiropas Savienību, novēršot pārmērīgu budžeta deficītu, kas rada finanšu tirgu nestabilitāti Eiropā. Stabila ekonomiskā un finanšu tirgu vide ir priekšnosacījums ilgtspējīgas un stabilas Eiropas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, un tas pilnībā atbilst arī Latvijas interesēm. Diemžēl līdzšinējā prakse rāda, ka Eiropas Savienības likumdošanā noteiktie mehānismi, kas paredzēti tam, lai nepieļautu pārmērīgu budžeta deficītu, nedarbojas. Eiropas Savienības valstu parlamenti ir padevušies vilinājumam veidot tādu politiku, kas rada valstij papildu izdevumus un samazina nodokļu ieņēmumus. Šādas politikas sekas jūtamas šodien pilnā mērā. Fiskālās disciplīnas līgums ir nepieciešams, lai šo praksi apturētu. Mēs to lieliski redzam, jo tagad pat tām valstīm, kur ekonomika ir pietiekami labā kondīcijā, kur fiskālais deficīts ir mazs vai pat ir tuvu pārpalikumam budžets, kur ir zemas aizņemšanās tirgus likmes... arī tās valstis cieš no tā, ka Eiropas kopējā zona tirgus novērtējumā tiek uztverta kā viens vesels mehānisms. Un jebkuras negatīvas ziņas, kaut vai tās, kas tagad ir Grieķijā vai Spānijā, pieņemsim, negatīvi ietekmē Itāliju. Kaut gan Itālijas valdība tiešām ir veikusi ļoti lielu progresu salīdzinājumā ar situāciju pirms pusgada, tik un tā Itālijas likmes no tā cieš, un tāpat tas atspoguļojas pašreiz uz Vācijas, Nīderlandes un Skandināvijas valstu reitingiem vai naudas cenu. Tā ka tas ir nepārprotami svarīgi. Investori tirgū skatās uz Eiropas Savienību kā vienu veselumu. Viņi saprot: ja vienā valstī būs problēmas, tās var pārsviesties jebkurā brīdī uz citu valsti, pēc tam var radīt, teiksim, tādu spirāles efektu. Otrs arguments. Līgums atbilst Latvijas uzsāktajam kursam atbildīgas fiskālās politiskas īstenošanā un neradīs nepieciešamību mainīt līdzšinējo kursu uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Līgums ir nepatīkams tiem, kas uzskata, ka varam dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Kā jau es minēju, Latvija to visu ir redzējusi, tas nav nekas jauns mums. Ja šo līgumu grib ignorēt, tad jautājums ir tāds - uz ko tad oponenti vērš uzmanību. Tad acīmredzot vērš uzmanību uz lielu fiskālo deficītu, uz to, ka varētu arī palielināties valsts parāds. Tas ir, manuprāt, Latvijai nepieļaujami. Mēs esam redzējuši, kā tas ir bijis īstenots pirms krīzes. Trešais arguments. Līgums stiprina Latvijas suverenitāti. Ievērojot Fiskālās disciplīnas līguma jeb pakta 3.panta nosacījumus, mēs izvairīsimies no nonākšanas situācijā, kurā jālūdz starptautiskā palīdzība un ar kuru saistīta suverenitātes zaudēšana budžeta veidošanā. Fiskālā līguma nosacījumi paredz labajos laikos veidot uzkrājumus, ar kuriem pārdzīvot ekonomikas lejupslīdes posmu. Uzskats, ka fiskālais līgums laupa Latvijas suverenitāti, ir mīts, ja vien ar suverenitāti nesaprot dzīvošanu pilnīgā izolācijā. Valstis saista starptautiskie līgumi. Latvijai ir saistošas Eiropas Savienības regulas. Līdz ar to mūsdienās valstu suverenitāte nav absolūta. Šis līgums ir dalībvalstu brīvprātīga vienošanās par noteiktiem fiskālās politikas principiem. Parakstot līgumu, mēs uzņemamies saistības veidot ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu, taču līgums nediktē valstu parlamentiem, kādu izdevumu vai ieņēmumu politiku īstenot. Latvija nevar būt ne Šveice, ne Norvēģija. Mēs nevaram būt izolēti. Mēs nevaram būt tā kā Albānija pirms pārdesmit gadiem. Mēs nevaram būt kā Ziemeļkoreja. Mēs esam integrēti Eiropas Savienībā, mums jārespektē tomēr tās galvenās vadlīnijas. Ja runājam par suverenitātes zaudēšanu, tad jāteic, ka iepriekšējos gados veids, kādā tika uzraudzīts Latvijas budžets, mums esot starptautiskā aizdevuma programmā... Bija daudz, daudz grūtāki un sarežģītāki nosacījumi. Tas, kas tiek patlaban līgumā piedāvāts, absolūti neietekmē to, kādā veidā mēs skatīsimies uz saviem izdevumiem un ieņēmumiem. Tas paliek mūsu pašu ziņā. Ceturtais arguments. Līgums samazinās maksu par Latvijas parādzīmēm. Viens no Fiskālās disciplīnas līguma mērķiem ir radīt starptautiskajām finanšu institūcijām uzticību, ka Eiropas Savienība spēj tikt galā ar savu deficītu. Šo uzticību iegūt - tā nav vēlme izpatikt, bet gan nepieciešamība, jo no tā, cik lielā mērā starptautiskās finanšu institūcijas uzticas, ir atkarīgs, cik liels procentu maksājums būs jāmaksā par aizņēmumu, ko dalībvalsts ņems, lai segtu savu deficītu. Starptautiskās finanšu institūcijas savus lēmumus par uzticību veido, pamatojoties uz reitinga aģentūru reitingiem. Oponenti izmanto Grieķijas un Portugāles piemēru: tās fiskālo līgumu ir ratificējušas, bet lielāku uzticību nav ar to ieguvušas. Lai secinātu, ka fiskālā līguma ratifikācija vai neratifikācija nemaina reitinga aģentūru vērtējumu par valsti... Valstu apņemšanās ievērot deficīta samazinājumu, protams, nenozīmē, ka reitinga aģentūras paaugstina reitingu. Vērā tiek ņemti arī valstu panākumi fiskālās disciplīnas nodrošināšanā. Ja valsts tomēr nevēlas ratificēt līgumu, rodas pamatots jautājums, kāpēc tas notiek. Iespējams, ka valstī dominē viedoklis, ka budžeta deficīta samazināšana nemaz nav prioritāte. Šajā gadījumā nebūtu pamata cerēt, ka reitinga aģentūras uztvers šo rīcību kā apsveicamu. Tātad, ja valsts atsakās ratificēt, vilcinās, tad ir pamatots jautājums - kādēļ tas tiek darīts? Atkal acīmredzot tādēļ, lai palielinātu budžeta deficītu vai valsts parādu. Piektais arguments. Līgums dod papildu argumentus sarunās par lielākiem finansējumiem Latvijai nākamajā periodā. Tas, cik Latvija varēs saņemt no Eiropas Savienības fondiem, tieši nav atkarīgs no pievienošanās Fiskālās disciplīnas līgumam. Bet visas lietas ir jāvērtē kontekstā. Pašlaik notiek sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam. Līguma ratifikācija - papildu arguments mūsu pusē, iestājoties par lielāku Eiropas Savienības finansējuma daļu Latvijai. Jo, kad fiskālie jautājumi valstī sakārtoti, tad ir mazāks risks, ka fondi tiks nelietderīgi izmantoti. Par to ir pietiekami daudz signālu saņemts. Ja valstīm ir ambīcijas palielināt savus, teiksim, ieņēmumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tad valstīm ir jābūt ar pietiekami labiem rādītājiem, kas netracinātu vai nesatrauktu Eiropas Savienību, ka šīm valstīm ir kaut kādas fiskālās problēmas. Sestais arguments. Līguma ratifikācija nav jāvilcina. Tiek piesaukts salīdzinājums, ka Latvija rīkojas kā tāds priekšzīmīgs pionieris - gatava ar degsmi pildīt jebkuru Briseles prasību, nedomājot, vai Latvijai tas ir izdevīgi. Šajā sakarā vēlamies norādīt, ka Latvija rīkojas kā pragmatiska Eiropas Savienības valsts, kas uzskata, ka fiskālā disciplīna Eiropas Savienībai ir Latvijas interesēs. Tā kā Latvija atbalsta fiskālās disciplīnas principus, ir loģiski, ka līgums tiek ratificēts bez vilcināšanās. Ar šo soli Latvija pauž savu nostāju līgumā noteikto principu iedzīvināšanai Eiropas Savienībā. Līguma ratificēšanas atlikšana būtu loģiska tikai tad, ja Latvijai fiskālās disciplīnas nosacījumi būtu nepieņemami un mēs vēlētos tos pēc iespējas attālināt... attālināt to brīdi, kad būtu jāsabalansē valsts budžets. Lai arī oponenti uzskata, ka Eiropas Savienība vislabāk varētu funkcionēt, ja Eiropas Savienības dalībvalstis bremzētu to lēmumu iedzīvināšanu, par kuriem pašas ir vienojušās, jebkura veida vilcināšanās nozīmē aizvien lielāku jau eksistējošo tirgus nervozitāti, kas diemžēl gan Latvijai, gan pārējām valstīm nozīmē to, ka ir runa par augstākām aizdevumu likmēm. Jebkurā gadījumā vilcināšanās tiek vērtēta kā vājuma pazīme, ja reiz valstis konceptuāli ir sapratušas, ka Eiropas Savienībā ir jāmaina attieksme pret fiskālajām lietām. Septītais arguments. Līgums veicina izaugsmi. Taupības politika, oponenti uzskata, žņaudz attīstību. Par šo jautājumu var diskutēt ļoti plaši. Šā apgalvojuma aizstāvjiem vajadzētu salīdzināt Latvijas un Igaunijas attīstību. Igaunija ievēroja taupības pasākumus pirmskrīzes laikā, turpretim mēs īstenojām politiku „gāzi grīdā!”. Tomēr tas nenodrošināja Latvijai straujāku ekonomikas pieaugumu ilgtermiņā. Toties negatīvās sekas ir redzamas. Mēs par saviem parāda procentiem vien maksājam apmēram 2 procentus no kopprodukta, savukārt Igaunijai tie ir apmēram desmit reizes mazāki maksājumi. Latvija starptautiskajiem aizdevējiem maksā ap 200 miljoniem latu, savukārt Igaunija šādu summu var atļauties ieguldīt savā tautsaimniecībā. Turpretim mēs šādu summu samaksājam tiem, no kuriem mēs aizņemamies, - starptautiskajām finanšu institūcijām! Ideja, ka attīstībai mēs varam aizņemties, jo tas nākotnē nesīs labumu, ir teorētiski pareiza, bet kurš uzņemsies atbildību, ka aizņemtā nauda tiešām paaugstinās izaugsmi? Vai beigās nebūs tā, ka nauda tiks izlietota, bet efekts uz izaugsmi... efekts izaugsmē būs minimāls? Noteikti paliks parāds, kurš būs jāmaksā. Maksās gan esošā, gan nākamās paaudzes. Pēdējo gadu fiskālā politika ir sekmējusi valsts ātru izeju no recesijas, konkurētspējas atjaunošanu un atgriešanos uz izaugsmes ceļa. Atcerēsimies, ka Latvijai ir pieejami struktūrfondi, kas ir paredzēti attīstībai! Šajā periodā 7 gadiem tie veido apmēram 3,5 procentus no Latvijas kopprodukta. Vidēji 0,5 procentus no kopprodukta mēs saņemam kā neatmaksājamu palīdzību no Eiropas Savienības valsts attīstībai. Latvija ir maza valsts, un tās varējums, pārvarot krīzi, bijis ļoti liels, un Latvijas īpatsvars... Latvijas reputācija krietni pārsniegusi tās izmērus... gan valsts ekonomikas, gan teritorijas. Latvija kļuvusi daudz nopietnāks spēlētājs Eiropas Savienībā dēļ mūsu izlēmīgās rīcības, pārvarot krīzi. Un tāpēc tas ir ļoti svarīgi - stiprināt mūsu valsts izaugsmi arī turpmāk. Tāpēc es aicinu deputātus tiešām izprast, ka tas ir ļoti, ļoti svarīgi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai turpmāk, sabalansētai attīstībai, un atbalstīt šo līgumu, jo tas tiešām rezultēsies daudz augstākā reputācijā, daudz labākā uzņēmējdarbības vidē un kredītreitingos. Un, ja mēs runājam arī par iedzīvotājiem - mēs bieži vien aizmirstam aiz lieliem skaitļiem parasto Latvijas iedzīvotāju! -, tad jāsaprot, ka mūsu iedzīvotājs, parastais Latvijas iedzīvotājs, parastais uzņēmējs, ilgojas pēc stabilitātes, pēc ilgtermiņā izprotamas valsts attīstības, lai nebūtu šādu populistisku izgājienu, ka valsts pilnīgi aizmirst gan par fiskālajiem jautājumiem, gan par parādu jautājumiem, iekrīt kaut kādā eiforijā, solījumos. Nodrošināsim beidzot šo stabilitāti, lai mums ir ilgtspējīga attīstība, un aizmirsīsim par dažādiem izlēcieniem, kas ir bijuši līdz šim dēļ īsa mirkļa vājumiem! Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_05_31-seq6 language "lv".
• 2012_05_31-seq6 speaker Andris_Vilks-1963.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q822919.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q211.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q191.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q193089.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q458.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q55.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q183.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q38.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q41.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q20.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q39.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q423.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q9005.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q29.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q45.
• 2012_05_31-seq6 mentions Q222.