Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_05_31-seq26> ?p ?o. }

• 2012_05_31-seq26 type Speech.
• 2012_05_31-seq26 number "26".
• 2012_05_31-seq26 date "2012-05-31".
• 2012_05_31-seq26 isPartOf 2012_05_31.
• 2012_05_31-seq26 spokenAs 10.
• 2012_05_31-seq26 spokenText "Labdien, kolēģi! Parunāsim par sapratni, kas te tika piesaukta. Visi šie argumenti, ko es šodien šeit dzirdēju par labu šim līgumam, liecina par to, ka šīs sapratnes - tādas fundamentālas sapratnes - par to, ko darīs šis līgums, nav. Joprojām nav nekādu racionālu argumentu, kāpēc Latvijai būtu jāsteidzas ar šī līguma ratifikāciju - bez dziļākas diskusijas un izpratnes par iespējamām sekām. Sevišķi situācijā, kad citas Eiropas valstis neievēro šos fiskālos parametrus un necenšas veikt atbilstošus fiskālās disciplīnas pasākumus, ir ļoti svarīgi, lai Latvijai būtu atbilstoša izpratne par sekām, kādas radīs šī līguma ratifikācija un kādas būs citu... un vajag saprast vispirms, kāda būs citu valstu gatavība īstenot šinī līgumā paredzēto. Jo, redziet, tā būtība šim līgumam ir tāda, ka tiek uzlikts vienāds fiskālais ietvars visām valstīm neatkarīgi no to ekonomiskās attīstības fāzes. Pēc būtības tiek piedāvāts noteikt, ka turpmāk Eiropas valstis varēs attīstīties tikai ar to potenciālu, kas ir pašu valstu rīcībā, un tas savukārt nozīmē, ka, esot vienotā telpā - un tā ir ļoti svarīga nianse, kas tiek šeit izlaista, - vienotā telpā esot, valstīm, kuru potenciāls ir lielāks vai kuras jau laikus ir izdarījušas savus mājasdarbus - investīcijas tehnoloģijās vai infrastruktūrā - piemēram, Vācijai -, tiek nodrošināts attīstības pārākums pār pārējām valstīm, kuru potenciāls ir mazs vai noplicināts, kā tas ir Latvijas gadījumā. Valstīm ar nobriedušu ekonomiku šāds līgums ir izdevīgs - nu, līdzīgi kā pieaugušam cilvēkam ir izdevīgi, lai viņam zābaku izmērs nemainītos -, jo tas nodrošina tām nepieciešamos apstākļus stabilitātei un tādējādi arī pārākumu pār attīstības valstīm. Savukārt valstīm, kuras atrodas tikai ekonomiskās izaugsmes fāzē, kurām vajag augt, tas ir līdzīgi kā augošam bērnam spiest nēsāt visu laiku viena un tā paša izmēra zābaciņus: tas neatļaus tām normāli attīstīties un kropļos to izaugsmes pašus pamatus. Es nerunāju par to... Tas absolūti nenozīmē, ka valstij nav jāīsteno atbildīga fiskālā politika. Bet vispirms ir jābūt samērojamībai un sapratnei, ilgtspējīgas attīstības redzējumam. Mēs ejam pretēju ceļu, darām otrādi! Un problēma, ka ir bez šāda redzējuma... Tas, kas notiek pašlaik, šī kropļošana, izskatās tā, ka Latvijai tā ir liktenīga kļūda, jo netiek ņemts vērā, ka, esot kopējā tirgū - darbaspēka, kapitāla un preču tirgū -, kur valstis savā starpā it kā godīgi konkurē, mēs nostādām sevi zaudētāja pozīcijā attiecībā pret citiem, pat ja šādā pozīcijā gūstam relatīvu labumu. Par šo relatīvo labumu tika runāts, kāds tas varētu būt, jo problēma ir tā, ka mēs attīstīsimies lēnām un primitīvāk nekā citi. Un, ilgstoši saglabājot šādu savu esošo atpalicību vienotā Eiropas telpā, mēs radām un nostiprinām savai ekonomikai un valstij graujošu faktoru ietekmi. Un tās liktenīgos rezultātus mēs jau varam redzēt, tas ir, šāda pozīcija rada un nostiprina nelabvēlīgas plūsmas darbaspēkam: darbaspēks aizplūst projām tur, kur tam ir labāks piedāvājums, kur ir iespēja vairāk nopelnīt. Kapitāls. Arī kapitāls, augstražīgs kapitāls, pie mums neieplūdīs, jo mēs tam šeit nespēsim nodrošināt vajadzīgos apstākļus - nepieciešamo infrastruktūru, cilvēkus, kas varētu būt augsti produktīvi. Viss, ko ar šādu pasākumu izdarīsim, - nu, piesaistīsim šeit spekulatīvu kapitālu un mazražīgu kapitālu. Arī preču plūsma nelabvēlīga mums. Nebūdami spējīgi ražot konkurētspējīgas preces, mēs kļūstam par noieta tirgu citām valstīm. Tādējādi valsts, kura savā attīstības līmenī nav spējīga konkurēt ar nobriedušām ekonomikām, atrazdamās šinī vienotajā spēles laukumā ar visstraujākās izaugsmes iespējām, pati sevi nolemj upura lomai, no sākuma barodama nobriedušo valstu ekonomiku ar savu cilvēkkapitālu un pēc tam būdama spiesta pārdot tām savus aktīvus. Tas nozīmē valstij piederošā, tautai piederošā īpašuma privatizāciju. Tāpēc, pirms Latvijai izšķirties par tai... es aicinu, kolēģi: pirms izšķirties par to un pieņemt Latvijai atbilstošu fiskālo politiku, pareizi būtu vispirms pabeigt Nacionālā attīstības plāna sagatavošanu, valdībai nodefinēt savu solīto ekonomiskā izrāviena plānu un tad, vadoties no tā, spriest par to, kāds fiskālais ietvars un kad mums ir vajadzīgs. Un tikai tad būtu pareizi atgriezties, apspriest un ratificēt šo līgumu. Un saviem kolēģiem no „Visu Latvijai!” es gribētu pajautāt... Jūs ar ieročiem rokās stāstījāt par to, kā savulaik Latvija aizstāvējusi savu neatkarību. Padomājiet, ko jūs stāstīsiet saviem bērniem, kā jūs to esat aizstāvējuši. Paldies. (Aplausi. No zāles dep. J.Reirs: „Lūdzu, raksta autoru!”)".
• 2012_05_31-seq26 language "lv".
• 2012_05_31-seq26 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2012_05_31-seq26 mentions Q211.
• 2012_05_31-seq26 mentions Q193089.
• 2012_05_31-seq26 mentions Q11731915.
• 2012_05_31-seq26 mentions Q183.
• 2012_05_31-seq26 mentions Q164226.