Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_05_31-seq209> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2012_05_31-seq209 type Speech.
- 2012_05_31-seq209 number "209".
- 2012_05_31-seq209 date "2012-05-31".
- 2012_05_31-seq209 isPartOf 2012_05_31.
- 2012_05_31-seq209 spokenAs 101.
- 2012_05_31-seq209 spokenText "Paldies. Tātad es gribētu runāt par to, kādēļ ir strīds par šo likumprojektu. Mēs šeit redzam, ka acīmredzami izpaužas atsevišķu tādu uzņēmēju lobijs, kuri pelna naudu ar sistematizētu normatīvo aktu tālāku pārdošanu un grib samazināt valsts funkcijas šajā jomā. Taču Juridiskā komisija nolēma, ka mūsu mērķis ir ar šā likuma palīdzību noteikt valsts pienākumu konsolidēt un sistematizēt normatīvos aktus, kā to šobrīd dara „Latvijas Vēstnesis” mums vispārzināmajā bezmaksas portālā www.likumi.lv, kur jūs noteikti visi, lai arī ne katru dienu, tad vismaz vairākas reizes nedēļā ielūkojaties. Šāds valsts pienākums, kolēģi, izriet no Satversmes 90.panta, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Un valsts nevar prasīt, lai persona pildītu pienākumus, likumus, ja tai nav iespēju iepazīties ar tiesību aktiem, ar to konsolidētajām versijām. Un šobrīd Tieslietu ministrija sistematizēšanas funkciju ir deleģējusi „Latvijas Vēstnesim”, un tā oficiāli tiek veikta pieminētajā datubāzē www.likumi.lv. Un ik mēnesi šo datubāzi lieto - paklausieties! - vairāk nekā 150 tūkstoši apmeklētāju. Un, nostiprinot šīs datubāzes www.likumi.lv statusu likumā, Saeimai ir jāizšķiras starp minēto cilvēku interesēm un 2-3 privātu komersantu peļņas iespēju. Ja šādas bezmaksas datubāzes nebūtu, sabiedrība būtu spiesta normatīvos aktus pirkt no privātā sektora, kā tas ir ar NAIS, kā tas ir ar „Lursoft”. Es gribu vēl nedaudz piebilst par vēsturi. No 90.gadu sākuma līdz pat 2011.gada februārim valsts no budžeta Tieslietu ministrijas personā finansēja privāto datubāzi NAIS, jo vairāku Tieslietu ministrijas štata darbinieku pamatpienākums bija veidot NAIS saturu, tātad arī konsolidēt normatīvos aktus NAIS vajadzībām. Savukārt NAIS ir privātveidojums, un valsts iestādes, to skaitā pati Tieslietu ministrija, tā materiālus abonē par naudu. Lielāku ačgārnību es vispār nevaru iedomāties. Un tādējādi valsts finansē šo privāto komersantu divkārt, gan nodarbinot savus algotos darbiniekus NAIS uzturēšanā, gan pēc tam pērkot NAIS saturu valsts iestāžu vajadzībām. Un NAIS gada abonēšanas maksa bija 900 latu, un tā samazinājās tikai tad, kad Tieslietu ministrijas uzdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2011.gadā veido savu bezmaksas portālu. Un arguments, ka privātais sektors varētu oficiālo publikāciju veikt lētāk, nav patiess, jo NAIS īpašnieki ar Tieslietu ministrijas darbinieku rokām uzbūvēto datubāzi piedāvāja pārdot valstij par 2 miljoniem latu. Paldies.".
- 2012_05_31-seq209 language "lv".
- 2012_05_31-seq209 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2012_05_31-seq209 mentions Q822919.
- 2012_05_31-seq209 mentions Q211.
- 2012_05_31-seq209 mentions Q1771611.
- 2012_05_31-seq209 mentions Q27056014.