Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_05_31-seq163> ?p ?o. }

• 2012_05_31-seq163 type Speech.
• 2012_05_31-seq163 number "163".
• 2012_05_31-seq163 date "2012-05-31".
• 2012_05_31-seq163 isPartOf 2012_05_31.
• 2012_05_31-seq163 spokenAs 150.
• 2012_05_31-seq163 spokenText "Kolēģi! Jāteic, ka šoreiz tiešām ar prieku pārņemu šo stafeti no deputāta Ribakova kunga. Paskaidrošu, kādēļ. Runājot par šo likumprojektu, mēs runājam ne tikai par oficiālās publikācijas nodrošināšanu (par to šinī gadījumā diskusijai nevajadzētu būt, valstij ir šāds pienākums, un valstij ir arī pienākums to nodrošināt bez maksas), bet runājam arī par efektīvu valsts pārvaldi. Kolēģi! Mēs pēdējā laikā diezgan daudz vingrinājumu veicam, lai parādītu, ka īstenojam strukturālās reformas, ka mēģinām uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldi, atceļam padomes, tad atkal plānojam no jauna tās veidot. Ministru kabineta 15.maijā sēdē tika apstiprināta valsts kapitāldaļu pārvaldības koncepcija, un no tās es citēšu: „Publisko personu kapitālsabiedrības, kuras veic valsts nodevas administrēšanu, kā arī kuru ienākumi veidojas no dotācijas vai sniegtā pakalpojuma, izpildot tām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, tiek pārveidotas par tiešās pārvaldes iestādēm.” Tāds ir plāns. Plāns ir līdz šī gada oktobrim visās esošajās valsts kapitālsabiedrībās izvērtēt to funkcijas un attiecīgi pieņemt lēmumu, vai tām joprojām būtu jāturpina būt par kapitālsabiedrībām vai jākļūst par valsts aģentūrām vai arī par tiešās valsts pārvaldes iestādēm. „Latvijas Vēstnesi” mēs šobrīd plānojam pārveidot par valsts aģentūru. Divi gadi ir paredzēti šim procesam, bet es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs rudenī atgriezīsimies pie šī jautājuma un tas vērtējums būs tāds, ka nav lietderīgi uzturēt atsevišķu institūciju. Un šīs funkcijas var veikt pati Tieslietu ministrija. Es vēlos minēt dažus argumentus, kādēļ ir šāds priekšlikums un uzskats... Gan šis priekšlikums, gan arī nākamie priekšlikumi, protams, ir saistīti. Nozares partneri - jau minētā LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - ir aprēķinājuši, ka šobrīd maksa, kas Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem ir jāmaksā par oficiālo publikāciju, ir nesamērīgi augsta. „Latvijas Vēstneša” vadītāja pati pirms neilga laika publiskajā telpā pauda, ka šādas oficiālās publikācijas pašizmaksa ir 3 lati 60 santīmi. Savukārt par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu maksājam 24 latus; paziņojums kreditoriem, paziņojums par maksātnespēju, bankrotu izmaksā 34 latus, par laulāto mantiskajām attiecībām - 8 latus, par valsts iestāžu vakancēm - 16 latus. Respektīvi, tas, ko mēs reāli maksājam, vairākkārt pārsniedz pašizmaksu. Ja mēs paskatāmies „Latvijas Vēstneša” budžetu, tad redzam, ka vienīgā pozitīvā bilance ir oficiālās publikācijas nodrošināšanai. Visas pārējās saimnieciskās darbības - dažādu portālu uzturēšana, grāmatu izdošana - ir ar negatīvu zīmi vai vismaz pa nullēm. Rezultātā Latvijas valsts kapitālsabiedrība faktiski nodarbojas ar šķērssubsidēšanu, kas ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas normatīvo aktu pārkāpums. Komisijā bija diskusija. Vai mēs tikai šķērssubsīdijas dēļ tagad mēģināsim mainīt sistēmu? Šķērssubsīdija nav tikai... Par šķērssubsidēšanu Latvijai var draudēt nopietnas sankcijas. Tas ir nopietns slogs arī uzņēmējiem. Mēs visu laiku runājam par to, ka Latvijā ir nepietiekami attīstīta uzņēmējdarbība. Mums jāveicina šī vide. Ja mēs paskatāmies, cik maksā jaunais uzņēmējs, dibinot savu kapitālsabiedrību, tad redzam, ka no kopējām izmaksām vienu ceturto daļu veido oficiālā publikācija. Tas nav īpaši normāli. Šāds modelis neatbilst arī citām Eiropas Savienības rekomendācijām un principiem. Ir tāds princips - publicē sludinājuma rašanās vietā. To nosaka Eiropas direktīva 68/151/EEK. Otrs princips ir maksa par sludinājumu, kas nav samērīga ar izlietotajām izmaksām. Tas ir pretrunā ar regulas 2137/85 prasību, ka maksa par sludinājumu nedrīkst pārsniegt administratīvās izmaksas. Jau minēju šo salīdzinājumu, cik reāli jāmaksā par sludinājumu un cik tas reāli izmaksā. Priekšlikums līdz ar to ir oficiālās publikācijas nodrošināšanu uzticēt Tieslietu ministrijai, kā tas šobrīd notiek Igaunijā, kur funkcijas veic apmēram 70... es atvainojos, funkcijas veic apmēram 10 cilvēku. Ja mēs paskatāmies, cik darbinieku šobrīd ir „Latvijas Vēstnesī”, tad redzam, ka vairāk nekā 70. Vienlaikus līdz šī gada augustam Uzņēmumu reģistram būs izveidota elektroniskā uzņēmumu reģistra sistēma, kas ne tikai ļaus attālināti uzņēmumus reģistrēt, bet arī ļaus Uzņēmumu reģistram pašam nodrošināt ar uzņēmumu reģistrēšanu saistīto oficiālo publikāciju, nenosūtot to „Latvijas Vēstnesim” vai vēl kaut kur citur, kā tas notiek šobrīd. Priekšlikums ir konkrēti uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, nodrošinot valsts funkcijas realizēšanu daudz efektīvāk. Ir aprēķināts, ka tādējādi mēs varam ietaupīt līdz pusotram miljonam latu gadā, un tas, manuprāt, ir ievērības cienīgs skaitlis. Paldies.".
• 2012_05_31-seq163 language "lv".
• 2012_05_31-seq163 speaker Dana_Reizniece-Ozola-1981.
• 2012_05_31-seq163 mentions Q211.
• 2012_05_31-seq163 mentions Q191.
• 2012_05_31-seq163 mentions Q193089.
• 2012_05_31-seq163 mentions Q458.
• 2012_05_31-seq163 mentions Q1771611.
• 2012_05_31-seq163 mentions Q22116518.
• 2012_05_31-seq163 mentions Q27056014.