Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_05_24-seq568> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2012_05_24-seq568 type Speech.
- 2012_05_24-seq568 number "568".
- 2012_05_24-seq568 date "2012-05-24".
- 2012_05_24-seq568 isPartOf 2012_05_24.
- 2012_05_24-seq568 spokenAs 101.
- 2012_05_24-seq568 spokenText "Kolēģi! Es vēlos runāt par visiem šiem priekšlikumiem - vairāk nekā 40 priekšlikumiem - kopumā, kas tika iesniegti no Zemkopības ministrijas puses. Proti, kas ir mūsu Latvijas dzīvība un bagātība? (No zāles: „Cilvēki!”) Faktiski atbilde meklējama Satversmē. Pirmkārt, tie ir cilvēki. Precīzi! Un, otrkārt, tā ir mūsu valsts teritorija 6,4 miljonu hektāru platībā. Faktiski tie ir mūsu valsts stratēģiskie resursi - zeme, meži, ūdeņi. Trekno gadu burbulim plīstot, daudzi faktiski zaudēja darbu un strauji kritās ienākumi. Ap 300 tūkstošiem cilvēku aizbrauca no valsts, daudzi pārdeva un joprojām pārdod sev piederošās zemes un mežu. Banku kredītu pieejamība strauji mazinājās, un bankas joprojām ir ārkārtīgi piesardzīgas, līdz ar to vietējie nespēj tās zemes nopirkt. Par īpašniekiem masveidā kļūst ārvalstnieki. Pēc neoficiāliem datiem, ārvalstu investoru īpašumā esošo mežu skaits jau ir līdzvērtīgs aizbraukušo skaitam - tas ir aptuveni 300 tūkstoši hektāru. Tie jau ir aptuveni 20 procenti no visiem Latvijas privātajiem mežiem, un šie apmēri turpina augt. Līdzīgas tendences ir arī attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Investoru ārkārtīgi lielā interese par Latvijas mežiem un zemēm ir loģiska un saprotama, jo zemes un mežu cenas joprojām ir zemas, investori skaidri zina, ka Latvijas mežu ekonomisko vērtību var pat trīskāršot, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm - divkāršot. Investori paši lēš, ka investīciju atdeve Latvijā ir līdz pat 8-12 procentiem gadā. Piemēram, Zviedrijā tā ir 2-3 procenti. Un, ja mūsu darbi Briselē dos cerētos rezultātus, tad zemes cenas un tātad arī nomas maksas noteikti celsies, jo pastāv izteikta korelācija starp atbalsta maksājumu lielumu un zemes cenu katrā valstī. Tas viss skaidri iezīmē risku mazināties mūsu pašu ražotāju konkurētspējai, jo daudzi zemnieki... daudziem zemniekiem puse no apsaimniekotās platības ir nomā no kāda skandināvu īpašnieka. Jau no pirmās dienas, kad Laimdota Straujuma mani uzaicināja strādāt savā komandā, bija skaidrs, ka viens no uzdevumiem ir rūpēties par šo valsts resursu ilgtspēju, to pēc iespējas efektīvāku izmatošanu, kā arī saglabāšanu mūsu pašu valsts iedzīvotāju rokās. Tādēļ ir uzsākts realizēt virkni pasākumu, kurus es aicinu uztvert kā vienotu kopumu. Tā ir iespēja „Latvijas valsts mežiem” pirkt mežus, tā ir zemes kreditēšanas programma, kuru, es ceru, apstiprinās nākošnedēļ, un ilgtermiņa risinājums ir tieši šī meža īpašnieku kooperācija, ar ko faktiski mēs veicam strukturālu reformu mežsaimniecībā ar mērķi palielināt tās efektivitāti. Kāda ir reālā situācija? Latvijā ir apmēram 150 tūkstoši meža īpašnieku, tātad ļoti sadrumstalota šī vide, kur vidējais meža īpašums ir apmēram 8 hektāri. Meža īpašnieku zināšanas... katram atsevišķi zināšanas par labu meža apsaimniekošanu un kokmateriālu tirgu ir ierobežotas, daudzi meža īpašnieki nedzīvo pie sava meža, un viņu iespējas to apsaimniekot arī ir ierobežotas. Mazajiem meža īpašniekiem ir problēmas izdevīgi iepirkt pakalpojumus - meža apsaimniekošanas plānošanu, meža atjaunošanu, kopšanu un citus - un arī pārdot savu produkciju ir sarežģīti, jo apjomi ir mazi un līdz ar to ir liela atkarība no uzpircējiem jeb starpniekiem. Tāpēc mazo meža īpašumu ekonomiskā dzīvotspēja, meža apsaimniekošanas līmenis ir nepietiekams, un tas rada spiedienu pārdot šos īpašumus, un tie lielos apmēros nonāk ārvalstu uzpircēju vai to meitasuzņēmumu rokās. Viens virziens, protams, ir lielu īpašumu veidošanās, proti, kapitāla koncentrācija, kas šobrīd notiek, taču šeit redzamas priekšrocības ir ārvalstu investoriem. Latvijas cilvēkiem meža īpašnieku kooperācija ļauj lielā mērā visas šīs problēmas atrisināt un praktiski ir vienīgais tirgu nekropļojošais instruments. Kļuvuši par kooperatīva biedriem, meža īpašnieki iegūs iespēju pārdot koksni caur šo sabiedrību, uzticēt kooperatīvam daļu šo darbu vai visu meža apsaimniekošanas darbu organizēšanu, no... (Zālē pamazām pieaug troksnis.)".
- 2012_05_24-seq568 language "lv".
- 2012_05_24-seq568 speaker Edvards_Smiltens-1984.
- 2012_05_24-seq568 mentions Q211.
- 2012_05_24-seq568 mentions Q3089345.
- 2012_05_24-seq568 mentions Q34.
- 2012_05_24-seq568 mentions Q9005.