Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_05_24-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2012_05_24-seq2 type Speech.
- 2012_05_24-seq2 number "2".
- 2012_05_24-seq2 date "2012-05-24".
- 2012_05_24-seq2 isPartOf 2012_05_24.
- 2012_05_24-seq2 spokenAs 17.
- 2012_05_24-seq2 spokenText "Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz atsaukt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Par atsaukšanu nobalsoja vienbalsīgi visi komisijas deputāti, un šādu viedokli pauda arī uz komisijas sēdi uzaicinātie NEPLP pārstāvji. Vispirms gribu uzsvērt, ka komisija kopā ar NEPLP pie likuma grozījumiem ir strādājusi ļoti atbildīgi: pārskatīti attiecīgie starptautiskie dokumenti, kā arī apzināta citu valstu pieredze. Un jāteic, ka citu valstu pieredze attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu jeb mediju regulāciju ir ļoti dažāda. Ir ļoti svarīgi, ka ir panākta konceptuāla izpratnes maiņa par to, vai mediju jomā ir iespējama regulācija. Līdz šim Latvijā noteicošā bija nostādne, ka mediju telpā nekāda regulācija nav vajadzīga un nav pat iespējama, un, galvenokārt no šī pieņēmuma vadoties, tapis spēkā esošais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Strādājot kopā ar NEPLP, esam secinājuši, ka šāda galēji liberalizēta pieeja kļuvusi par iemeslu tam, ka dominējošāku lomu Latvijas informatīvajā telpā iegūst ārvalstu retranslētie kanāli, tostarp Krievijas TV kanāli. Tajos ir vieta gan nedraudzīgai propagandai pret mūsu valsti, gan arī vērtībām, kuras ir svešas demokrātiskai, eiropeiskai valstij, kāda ir arī Latvija. Šobrīd izpratnē ir noticis pagrieziens no izteiktas liberalizācijas uz mediju vides regulēšanu. Izrādās, ka to ļauj, piemēram, arī tās pašas Eiropas direktīvas, kuras līdz šim tika izmantotas par argumentu galējai liberalizācijai. Te varētu minēt gan Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, gan arī Universālo pakalpojumu direktīvu. Minēšu, piemēram, Eiropas Parlamenta 2006.gada 27.aprīļa rezolūciju, kurā ir teikts, ka kultūras darbībām, precēm un pakalpojumiem ir gan ekonomiska, gan kultūras iedaba, jo tie ir identitātes, vērtību un nozīmes nesēji un līdz ar to pret tiem nevajag izturēties tikai kā pret tirdzniecības vērtību. Arī Universālo pakalpojumu direktīva nosaka, ka dalībvalstis var noteikt pamatotas saistības, kas jāievēro īpašu radio un televīzijas kanālu pakalpojumu raidīšanai. Tātad tas, kas līdz šim vai nu tīši nav darīts, vai ko vilcinājušies darīt, Latvijā ir iespējams, un citas valstis rīkojas tā, lai aizsargātu savu mediju telpu. Šajā ziņā komisija konsekventi ies uz priekšu. Tomēr šobrīd komisija lūdz izņemt likumprojektu no darba kārtības, tāpēc ka minētie grozījumi ir saistīti ar nacionālo komerckanālu (TV3 un LNT tajā skaitā) darbību un saistībā ar šiem komerckanāliem un plānoto to apvienošanos nesen pieņemts Konkurences padomes lēmums. Šī lēmuma noteikumi attiecas uz tik būtiskiem jautājumiem kā abu nacionālo komerckanālu atrašanās TV bezmaksas virszemes apraidē, abu uzņēmumu veidoto programmu izplatīšana, ko veic maksas televīzijas operatori; šī lēmuma nosacījumi skar retranslāciju. Tie ir ļoti būtiski jautājumi, un komisija un NEPLP ir vienisprātis par to, ka minētie grozījumi ir jāaplūko kontekstā ar Konkurences padomes lēmumu. Šis lēmums ir tapis zināms tikai nesen, līdz ar to mēs tātad vēl gribētu arī izskatīt šī lēmuma nosacījumus. Paldies par uzmanību.".
- 2012_05_24-seq2 language "lv".
- 2012_05_24-seq2 speaker Inara_Murniece-1970.
- 2012_05_24-seq2 mentions Q822919.
- 2012_05_24-seq2 mentions Q211.
- 2012_05_24-seq2 mentions Q193089.
- 2012_05_24-seq2 mentions Q8889.
- 2012_05_24-seq2 mentions Q159.
- 2012_05_24-seq2 mentions Q12725402.