Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_05_24-seq12> ?p ?o. }

• 2012_05_24-seq12 type Speech.
• 2012_05_24-seq12 number "12".
• 2012_05_24-seq12 date "2012-05-24".
• 2012_05_24-seq12 isPartOf 2012_05_24.
• 2012_05_24-seq12 spokenAs 10.
• 2012_05_24-seq12 spokenText "Paldies. Tiem, kas varbūt nepamanīja vai varbūt aizmirsa, atgādinu, ka 1.priekšlikums bija par bezdarba mazināšanu jauniešu vidū. Šobrīd statistika par bezdarbu jauniešu vidū ir graujoša: pēc Eurostat datiem, Latvijā 30 procenti bezdarbnieku ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras dati atšķiras no Eurostat datiem. Uz 2012.gada 30.aprīli NVA uzskaitē bija 127 tūkstoši bezdarbnieku, no tiem 14 tūkstoši jeb 11 procenti - jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Starpība starp Eurostat datiem un NVA datiem ir izskaidrojama galvenokārt ar to, ka ne visi jaunieši bezdarbnieki reģistrējas kā darba meklētāji. No minētajiem bezdarbniekiem 60 procenti jauniešu, reģistrējoties NVA, neatzīmē, ka viņiem bijusi iepriekšēja darba pieredze. Ja var ticēt Eurostat datiem un pieņemt, ka kopējais jauniešu bezdarbnieku skaits Latvijā ir vienāds ar 30 procentiem, tad to jauniešu bezdarbnieku skaits, kuriem, iespējams, nebija iepriekšējas darba pieredzes, ir vienāds ar 23 tūkstošiem (protams, pie nosacījuma, ka mēs saglabājam NVA piedāvāto proporciju - 40 un 60). Kā galvenie iemesli, kuru dēļ jauniešiem ir problēmas atrast darbu, tiek minēti pieredzes trūkums un iegūtās izglītības neatbilstība darba tirgus prasībām. Bieži jaunieši paši nezina, ko vēlas, un, savu nākotnes profesiju izvēloties, nepievērš uzmanību tam, vai šī profesija būs pieprasīta darba tirgū. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, daļai jauniešu ir grūtības atrast darbu arī zemo zināšanu dēļ. 65 procentiem no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem ir pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība, 7 procentiem izglītība ir zemāka par pamatizglītību, bet jauniešu ar iegūtu profesionālo izglītību ir 20 procenti un ar augstāko izglītību - 7 procenti. Eiropas Savienībā notiek aktīvas diskusijas par bezdarba mazināšanas programmām jauniešu vidū. Vēlos atgādināt, ka arī Latvija saņēma vēstuli no Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu, kurā viņš aicina Latviju izstrādāt pasākumu plānu, kas mazinātu bezdarbu jauniešu vidū. Latvija no savas puses apņēmās izstrādāt priekšlikumus līdz 1.aprīlim, un 4.aprīlī šie priekšlikumi tika prezentēti, un šogad jauniešu bezdarbnieku atbalstam ir paredzēti aptuveni 3 miljoni latu. Tomēr es personīgi nekur neieraudzīju tādu mērķi - ne tikai realizēt dažādus pasākumus, bet arī sekmēt to, lai jaunatne tiktu nodarbināta pēc visiem šiem pasākumiem. Statistikai. 2011.gada dati liecina, ka jaunieši piedalījušies vairākos šādos NVA organizētajos pasākumos. Tomēr to, ka jauniešu bezdarbnieku skaits kopš 2010.gada beigām oficiāli samazinājies par apmēram 2,5 procentiem, viennozīmīgi var sasaistīt arī ar kopējo ekonomiskās situācijas uzlabošanos, nevis tikai vērtēt kā pozitīvu efektu no Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajiem pasākumiem. Tas liecina par to, ka pasākumi ir mazefektīvi un ir nepieciešams tos pilnveidot, izstrādājot nacionālo plānu jauniešu nodarbinātības veicināšanai. Bieži jaunatnes loma sabiedrībā netiek novērtēta un tiek uzskatīts, ka jaunieši ir jauni un viņiem vēl visa dzīve ir priekšā, tāpēc paši spēs parūpēties par sevi un gan jau kaut kā izsitīsies. Arī politiķu vidū jauniešu politikas tēma ļoti bieži tiek aizbīdīta tumšākajā stūrī dēļ tā, ka tiek uzskatīts, ka jaunieši ir sociāli neaktīvi un reti piedalās vēlēšanās. Tomēr es aicinu attapties un padomāt, jo, attīstoties tehnoloģijām, jaunatnes loma valsts politikas veidošanas procesā ar katru gadu būtiski palielinās. Jaunieši, vismobilākā sabiedrības grupa, ilgi nespēdami atrast darbu, bieži izvēlas pamest valsti un meklēt laimi citur. Tātad ļoti tuvredzīgi rīkojas tie, kuri uzskata, ka labāk būs, ja mēs atbalstīsim pensionārus vai bērnus, bet ignorēsim jauniešus. Vēlos atgādināt, ka tieši jaunatne ir ikvienas valsts nākotne. Tieši no jauniešu vēlmes saistīt savu dzīvi ar savu dzimteni un tieši no jauniešu spējas iegūt konkurētspējīgu izglītību un veiksmīgi iesaistīties darba tirgū ir atkarīgs tas, vai būs valstī bērni un vai būs pensijas pensionāriem. Šo grozījumu mērķis ir motivēt uzņēmējus pieņemt darbā jaunieti bez iepriekšējas pieredzes. Savukārt jauniešiem tad ir iespēja apliecināt sevi. Nākamais, bet ne mazāk svarīgais šo grozījumu mērķis ir signāls sabiedrībai, signāls mūsu jaunatnei: valsts domā par jums un vēlas, lai jūs paliekat te - Latvijā! Izstrādājot šos priekšlikumus, es lūdzu komentārus arī no Nodarbinātības valsts aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Studentu apvienības. Ko raksta NVA? Jaunieši ir viena no grupām, kuras ekonomiskā krīze ir ietekmējusi visvairāk, jo brīvu darba vietu skaita samazināšanās rezultāts ir tas, ka jauniešiem pēc izglītības ieguves šobrīd ir grūti iekļauties darba tirgū. Latvijas Pašvaldību savienība kopumā šobrīd nevar atbalstīt šos priekšlikumus, jo tai trūkst informācijas, taču tā uzskata šo problēmu par aktuālu un, kad tai būs pieejams vairāk informācijas, būs gatava to atbalstīt. Latvijas Jaunatnes padome viennozīmīgi atbalsta šos priekšlikumus. Diemžēl neatsaucās Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. Toties caur Latvijas Jaunatnes padomi atsaucās un savus komentārus iesniedza Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kura kopumā atbalsta šos pasākumus. Nobeigumā... Es uzskatu, ka, lai atrisinātu jauniešu nodarbinātības problēmu, pirmām kārtām ir nepieciešams sakārtot mūsu izglītības sistēmu, jau no skolas sola sniedzot priekšstatu jaunatnei par tām profesijām, kuras valstij būs prioritāras. To nav grūti izdarīt tad, ja tiek kvalitatīvi izstrādāti un ievēroti vidēja un ilgtermiņa plānošanas dokumenti. Caur budžeta vietām valsts augstskolās ir jākontrolē jaunu speciālistu apmācības kvantitāte, ņemot vērā reālu darba tirgus pieprasījumu, kā arī jāizstrādā valsts līmeņa prakses nodrošināšanas programma. Ir nepieciešams celt profesionālās izglītības prestižu un atjaunot tās materiāli tehnisko bāzi. Diemžēl mans uzstāšanās laiks beidzas... Nobeigumā es... kaut gan balsojums jau notika, tomēr es lūdzu katru deputātu palīdzēt un savu iespēju robežās risināt jauniešu bezdarba problēmas. Esmu pārliecināts, ka Latvija šajā jautājumā noteikti var būt par piemēru visai Eiropas Savienībai. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_05_24-seq12 language "lv".
• 2012_05_24-seq12 speaker Vladimirs_Reskajs-1984.
• 2012_05_24-seq12 mentions Q211.
• 2012_05_24-seq12 mentions Q193089.
• 2012_05_24-seq12 mentions Q458.
• 2012_05_24-seq12 mentions Q217659.
• 2012_05_24-seq12 mentions Q8880.