Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_04_26-seq3> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2012_04_26-seq3 type Speech.
- 2012_04_26-seq3 number "3".
- 2012_04_26-seq3 date "2012-04-26".
- 2012_04_26-seq3 isPartOf 2012_04_26.
- 2012_04_26-seq3 spokenAs 101.
- 2012_04_26-seq3 spokenText "Labrīt, kolēģi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka faktiski mūsu darbus vērtēs nevis pēc iesniegto priekšlikumu vai likumprojektu skaita, bet gan pēc to kvalitātes. Un šajā gadījumā ir viens elementārs jautājums: vai šie konkrētie Satversmes grozījumi veic kādus būtiskus uzlabojumus sistēmā un padara to labāku vai gluži vienkārši citādāku? Satversmes grozīšana no mums pieprasa īpaši rūpīgu attieksmi, uz ko norāda arī kaut vai šī atšķirīgā šādu grozījumu pieņemšanas kārtība. Šādas izmaiņas nedrīkst veikt steigā, tām ir jābūt izdiskutētām un izsvērtām. Strādājot pie tik fundamentāli nopietniem grozījumiem kā Valsts prezidenta institūta pilnveidošana, emocijas ir pilnībā jāaizstāj ar vēsturiskiem, juridiskiem argumentiem, kā arī pilnīgi skaidru priekšstatu, kādu ietekmi uz mūsu valsts pamatdokumentu un citām tiesību normām atstātu šādi grozījumi kopumā. Ir jāizvērtē izmaiņu mērķis, kā arī līdzekļi to sasniegšanai. Ko reāli piedāvā šie grozījumi? Pamatā grozīt tikai Valsts prezidenta ievēlēšanas veidu. Šādu pilnvaru nodošana tautai nav tikai izmaiņas Satversmē; tas radītu veselu virkni neatrisinātu jautājumu un būtu saistīts arī ar ļoti plašām un straujām izmaiņām citos normatīvajos aktos. Es domāju, ja šo runu manā vietā teiktu kolēģe Ilma Čepāne, tad viņai tā būtu piecreiz garāka, pilna ar argumentiem. Pirmkārt, ir jautājumi par to, kas varētu izvirzīt šos kandidātus, kāds būtu priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums un kādi būtu ierobežojumi, kādi kritēriji tiktu izvirzīti šiem Valsts prezidenta amata pretendentiem; tāpat pastāv arī jautājums par to, kas finansētu šādu priekšvēlēšanu kampaņu (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Krievijas vēstniecība!”), jo, kā zināms, šīs kampaņas ir ļoti dārgas. Otrkārt, varas sadalījums mūsu Satversmē ir iestrādāts kā smalks un ļoti pārdomāts mehānisms. Jebkura sasteigta un nepārdomāta rīcība var novest pie ļoti tālejošām sekām. Pirmkārt. Caur tiešām vēlēšanām piešķirot Valsts prezidentam lielāku leģitimitāti, izveidotos, piemēram, situācija, ka Valsts prezidentam būtu līdzvērtīga leģitimitāte ar Saeimu un arī lielāka nekā Ministru prezidentam, kurš stājas amatā faktiski pēc Saeimā ievēlēto visu mūsu partiju vienošanās. Un tas var ļoti ātri arī novest pie konstitucionālas krīzes. Otrkārt. Ja netiek veiktas būtiskas izmaiņas Valsts prezidenta pilnvarās, sabiedrība tik un tā piedzīvos diezgan lielu vilšanos, jo pat tautas vēlēts Valsts prezidents nespētu ietekmēt nozīmīgus procesus valstī. Treškārt. Es pilnīgi piekrītu sava kolēģa Valda Liepiņa matemātikai par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Es aicinu arī izlasīt viņa viedokli žurnālā „Ir”. Proti, šobrīd Latvijas tauta ievēlē Saeimu, kuras vairākums ievēlē prezidentu. Tātad prezidents tiek ievēlēts ar vairāk nekā puses tautas pārstāvju balsīm. Ja notiek tiešas Valsts prezidenta vēlēšanas, tad, visticamāk, pirmajā kārtā netiktu ievēlēts neviens kandidāts un otrajā kārtā paliktu, piemēram, divi, un uzvarētājs saņemtu vairākuma balsis, taču - no tiem, kas piedalījušies šajā otrajā kārtā. Un tas, visticamāk, radītu kādus 12 procentus no kopējā balsstiesīgo skaita. Divpadsmit procentu atbalstu saņēmušais Valsts prezidents ir ļoti grūti uztverams kā tautas prezidents. Tātad sanāk, ka Saeimas ievēlēts prezidents pārstāv lielāku sabiedrības daļu. Tieši tāpēc mēs arī diskutējam par iespēju Valsts prezidentu ievēlēt Saeimā, piemēram, ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kas arī Agešina pieminētajā gadījumā tad būtu tautu vienojošais prezidents, jo šeit, Saeimā, mēs esam ievēlēti vismaz ar kādu 80-90 procentu lielu tautas atbalstu. Un tas noteikti veicinās arī lielākas savstarpējās diskusijas un daudz rūpīgāku šo Valsts prezidenta izraudzīšanās procesu. Un nobeidzot es gribētu pateikt vienu nelielu patiesību - to, ka par tautas prezidentu - tautas mīlētu prezidentu! - var kļūt gan Saeimā ievēlēts prezidents, gan arī tiešās vēlēšanās ievēlēts prezidents. Tomēr neviena forma - nedz viena, nedz otra - vēl negarantē to, ka šis prezidents automātiski arī kļūs par tautas mīlētu prezidentu. Tas ir atkarīgs no paša Valsts prezidenta un viņa termiņā... tātad viņam dotajā termiņā padarītajiem darbiem. Paldies, kolēģi! Es uzskatu, ka mums šī diskusija ir jāveic plašākā mērogā un jādomā par izmaiņām visā kopējā spektrā. Tāpēc es aicinu VIENOTĪBAS vārdā balsot „pret”. Paldies.".
- 2012_04_26-seq3 language "lv".
- 2012_04_26-seq3 speaker Edvards_Smiltens-1984.
- 2012_04_26-seq3 mentions Q822919.
- 2012_04_26-seq3 mentions Q211.
- 2012_04_26-seq3 mentions Q159.
- 2012_04_26-seq3 mentions Q918757.
- 2012_04_26-seq3 mentions Q25931626.
- 2012_04_26-seq3 mentions Q4511827.
- 2012_04_26-seq3 mentions Q44742980.