Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_04_26-seq111> ?p ?o. }
Showing items 1 to 19 of
19
with 100 items per page.
- 2012_04_26-seq111 type Speech.
- 2012_04_26-seq111 number "111".
- 2012_04_26-seq111 date "2012-04-26".
- 2012_04_26-seq111 isPartOf 2012_04_26.
- 2012_04_26-seq111 spokenAs 101.
- 2012_04_26-seq111 spokenText "Godātie kolēģi! Arī es gribētu kliedēt divus mītus, kas acīm redzami visupirms ir saistīti ar Zaļo un Zemnieku savienības jaunās paaudzes nezināšanu vai negribēšanu zināt un, ja tā varētu teikt, „veco buku” atmiņas zudumu. Un, proti, pirmais mīts. Regulāri medijos, plašsaziņas līdzekļos, arī šodien tiek runāts par VIENOTĪBAS liekulību tajā laikā, kad „Jaunais laiks” vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot tajā laikā spēkā esošo tiesisko regulējumu šajā likumā, par kuru mēs spriežam. Es nevaru piekrist arī tam, ka Zaļo un Zemnieku savienība būtu demokrātijas un darbaļaužu aizstāve. Arī šim mītam. Kāpēc es negribētu tam piekrist? Proti, ja jūs iepazītos ar Satversmes tiesas 2009.gada 19.maija spriedumu par likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 22.panta otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, tad jūs redzētu, ka 2008.gada vasarā „Jaunais laiks” bija spiests vērsties Satversmes tiesā sakarā ar to, ka pozīcija, lai kavētu vēlētāju līdzdalību Satversmē noteikto tiesību realizācijā, bija pieņēmusi tādu normatīvo regulējumu, ka paraksta apliecināšana maksā piecas reizes vairāk, nekā tas ir tagad. Tajā laikā - piedodiet! - es nedzirdēju Zaļo un Zemnieku savienības pat iepīkstēšanos par demokrātijas apdraudējumu... (No zāles dep. Dz.Ābiķis un dep. Dz.Rasnačs: „Kauns! Kauns!”) Ņemot vērā to, ka Satversmes tiesa izmantoja diezgan ilgu likumā paredzēto laiku šīs lietas sagatavošanai, pozīcija, tostarp Zaļo un Zemnieku savienība, saprata, kāds rezultāts varētu būt Satversmes tiesas spriedumā. Satversmes tiesa noteikti pateiktu, ka piecreiz lielāka maksa, nekā tā ir šodien, ir nesamērīga un neatbilstoša Satversmes 1.pantam. Es ieteiktu kolēģei Danai Reizniecei-Ozolai, es ieteiktu Grigules kundzei patiešām ar to iepazīties, ja jūs esat nopietnas politiķes, un nemētāties dažkārt ar šādiem apvainojumiem. Un, proti, kas notika Satversmes tiesas lietas sagatavošanas laikā? Tātad šī summa, salīdzinot ar iepriekšējo, kad bija... tātad bija 1,5 lati, tad bija 10 lati, tad tie tika nolaisti, jo pieņēma grozījumus Notariāta likumā un vēl citos likumos, līdz tika paredzēta pašlaik spēkā esošā redakcija, proti, ka būs šie 2 lati, jo iepriekš, lai traucētu - un jūs pret to neiebildāt! -, likumā bija paredzēts, ka notāram ir pienākums ieskatīties Iedzīvotāju reģistrā un vēl Nederīgo dokumentu reģistrā. Abi tie bija maksas pakalpojumi. Un šādā veidā tas viss tika ārkārtīgi sadārdzināts. Nākošā lieta, ko es gribu pieminēt, - kādas atziņas būtu šajā spriedumā ņemamas vērā. Satversmes tiesa 3.punktā norāda ekspertu viedokli, ka, salīdzinot Latvijas un citu valstu likumdošanas iniciatīvas normatīvo regulējumu, jāņem vērā tas, ka citās valstīs pilsoņu iniciatīva tiek izskatīta parlamentā, un tas... un līdz ar to šis process arī beidzas. Tiek minētas arī atsevišķas valstis. Atcerieties, ka nevienā valstī, izņemot Šveici, šādas kārtības kā pie mums nav! Process beidzas līdz ar šo parakstu savākšanu. Nav šī obligātā referenduma par konkrēto likumprojektu. Savukārt, kā norāda eksperti, Latvijā tajā gadījumā, ja Saeima nepieņem pilsoņu iniciatīvu bez grozījumiem, tiek rīkota tautas nobalsošana. Tā ir būtiska atšķirība, kas ir jāņem vērā, lai nodrošinātu pietiekami augstu drošības pakāpi un lieki netērētu budžeta līdzekļus šajos parakstu vākšanas posmos. Tā ir Satversmes tiesas atziņa. Un vēl dažu minūšu... dažu sekunžu laikā es gribētu pieminēt arī Satversmes tiesas sprieduma 12.punktā... 13.punktā paustās atziņas. Proti, šeit tiek runāts par ikviena vēlētāja tiesībām piedalīties likumprojekta izstrādē, taču tiek norādīti arī pienākumi saistībā ar sava paraksta apstiprināšanu. Jo mums praksē ir bijuši gadījumi, ka... Piemēram, 2002.gadā, kad referendumu tieši par tautas vēlēta prezidenta ievēlēšanu ierosināja politiskā apvienība „Centrs”, tika atklāti Centrālajā vēlēšanu komisijā 4 tūkstoši nederīgu parakstu. Četri tūkstoši nederīgu parakstu! Un Satversmes tiesa patiešām saka, ka tā ir samērīga prasība - šie 2 lati. Es gribu atgādināt opozīcijai, ka tas nav jādara politiskajai apvienībai. Tas ir jādara katram vēlētājam, kas vēlētos aiziet pie notāra un parakstīties par attiecīgo Satversmes grozījumu projektu vai likuma grozījumu projektu. Un nobeidzot. Proti, Satversmes tiesas spriedumā ir teikts, ka, lai tautas likumdošanas iniciatīvu padarītu pieejamāku, apsverams būtu jautājums par paraksta apliecināšanas izdevumu atlīdzināšanu no valsts budžeta tajos gadījumos, kad attiecīgais likumprojekts tiktu pieņemts. Arī mēs varētu uz trešo lasījumu iestrādāt normu, ka, ja tiešām šīm politiskajām apvienībām, iniciatīvas grupām ir radušies izdevumi, tad līdzīgi kā, piemēram, Spānijā, kur ir noteikts maksimālais slieksnis - 300 tūkstoši eiro... Piemēram, ja ir šim referendumam pozitīvs rezultāts, ja tauta ir atbalstījusi, tad noteikti daļēju summu varētu finansēt no valsts budžeta. Paldies par uzmanību.".
- 2012_04_26-seq111 language "lv".
- 2012_04_26-seq111 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2012_04_26-seq111 mentions Q822919.
- 2012_04_26-seq111 mentions Q211.
- 2012_04_26-seq111 mentions Q4392612.
- 2012_04_26-seq111 mentions Q918757.
- 2012_04_26-seq111 mentions Q1807079.
- 2012_04_26-seq111 mentions Q2498135.
- 2012_04_26-seq111 mentions Q1357342.
- 2012_04_26-seq111 mentions Q2747600.
- 2012_04_26-seq111 mentions Q39.
- 2012_04_26-seq111 mentions Q29.
- 2012_04_26-seq111 mentions Q25496595.