Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_04_19-seq25> ?p ?o. }
Showing items 1 to 19 of
19
with 100 items per page.
- 2012_04_19-seq25 type Speech.
- 2012_04_19-seq25 number "25".
- 2012_04_19-seq25 date "2012-04-19".
- 2012_04_19-seq25 isPartOf 2012_04_19.
- 2012_04_19-seq25 spokenAs 100.
- 2012_04_19-seq25 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Vispirms gribu pateikties pieprasījuma iesniedzējiem par kārtējo iespēju izteikties par kādu sabiedrībai aktuālu tēmu. Lai gan Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (turpmāk šo nolīgumu saukšu vienkārši par ACTA) vēl nav nokļuvis nemaz līdz Saeimai, diskusijas par to jau rit pilnā sparā. Šim pieprasījumam ir pagarāka priekšvēsture, kuru tagad mēģināšu jums īsumā atreferēt. Šī gada 8.februārī Saeimas Prezidijam tika iesniegts deputātu Elksniņa, Ādamsona un citu deputātu jautājums Nr.3 par ACTA. Jautājums pārsvarā bija par nolīguma sarunu gaitu, un tika izteikts lūgums iesniegt visus ar to saistītos darba dokumentus, pat sanāksmju protokolus un pozīciju projektus, aptuveni uz 1500 lapaspusēm kopumā. Dokumenti tika iesniegti, tiesa gan, to oriģinālvalodā, tātad angļu valodā, un, saudzējot resursus, lielāko daļu no dokumentiem iesniedzām kompaktdiskā. Ekonomikas ministrs Pavļuta kungs ieradās sniegt mutiskas atbildes uz papildu jautājumiem. Nedēļu pēc šo mutisko atbilžu sniegšanas, 23.februārī, tika saņemts vēl viens - deputātu Elksniņa, Cvetkovas un citu deputātu - jautājums, tas ir, jautājums Nr.4, par šo pašu nolīgumu jeb ACTA. Ekonomikas ministrijā tas izpelnījās šādam dokumentam netipisku apzīmējumu „deputātu jautājums par deputātu jautājumu”, jo šoreiz jautājums bija par to, kāpēc ACTA tapšanas darba dokumenti ir iesniegti angļu valodā, nevis latviešu valodā. Tika lūgts šos CD formātā esošos dokumentus iesniegt papīra formātā un pārtulkotus latviešu valodā. Paralēli Elksniņa kungs iesniedza Tieslietu ministrijai un Valsts valodas centram iesniegumu par Ekonomikas ministrijas rīcību, un tika saņemta Tieslietu ministrijas un Valsts valodas centra atbildes vēstule, kurā rakstīts (citēju): „Valsts valodas likuma 10.panta ceturtā daļa paredz, ka valsts iestādes no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā.” (Citāta beigas.) Un visbeidzot secināja (citēju): „Pamatojoties uz iepriekš minētajiem argumentiem, Tieslietu ministrija nesaskata normatīvo aktu pārkāpumus amatpersonu rīcībā.” (Citāta beigas.) Arī uz šo jautājumu un atbilžu sēdi ieradās Pavļuta kungs un sniedza deputātiem atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem. Un ko ir vērts atzīmēt? Šajā reizē notika, manuprāt, Saeimā vēl nebijis precedents, proti, viens no jautājuma iesniedzējiem uzdeva jautājumu angļu valodā - tātad ne valsts valodā. Un visbeidzot. 21.martā tika iesniegts Elksniņa, Potapkina un citu deputātu pieprasījums par būtībā identiskiem jautājumiem, kādi tika jautāti šajā otrajā jautājumu sesijā. Un te nu mēs esam. Aicinu deputātus neatbalstīt šo pieprasījumu un varbūt apsvērt iespēju mainīt, piemēram, Kārtības rulli, proti, atļaut šajās jautājumu uzdošanas sesijās uzdot nevis tikai piecus jautājumus, kā to šobrīd nosaka Kārtības rullis, bet kādus desmit vai piecpadsmit, lai ministram, taupot viņa laiku, nevajadzētu bieži nākt un atbildēt uz dažiem jautājumiem, bet gan varētu atnākt vienreiz un atbildēt uz visiem jautājumiem. Vai arī ieviest jaunu terminoloģiju, piemēram. Šoreiz atbilstoši būtu pieprasījums par deputātu jautājumiem. Tad vismaz uzreiz būtu skaidrs, kurā stadijā atrodas jautājuma izskatīšana. Un nobeigumā tomēr dažas lietas saistībā ar ACTA nolīgumu, kas varbūt neizskanēja šajos deputātu jautājumos, taču, ņemot vērā plašo rezonansi sabiedrībā, būtu svarīgi to pateikt. Tātad ACTA nolīgums šobrīd... tā virzība šobrīd ir apturēta. Eiropas Komisija ir lūgusi Eiropas Savienības Tiesu izvērtēt nolīguma atbilstību cilvēktiesībām. Tiesa gan, spriedums ir gaidāms tikai aptuveni pēc pusotra vai pat diviem gadiem. Ir lūgts arī tiesībsarga vērtējums par šo nolīgumu, taču galīgo atbildi viņš sola sniegt tikai pēc Eiropas Savienības Tiesas lēmuma. Tikmēr Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju, Tieslietu ministriju un Eiropas Padomes pārstāvniecību Latvijā rīkos diskusiju ciklu (sākot ar 14.maiju) pavisam četros griezumos - par autortiesībām, digitālo vidi, patentiem un cilvēktiesībām. Paldies par uzmanību.".
- 2012_04_19-seq25 language "lv".
- 2012_04_19-seq25 speaker Vilnis_Kirsis-1980.
- 2012_04_19-seq25 mentions Q822919.
- 2012_04_19-seq25 mentions Q211.
- 2012_04_19-seq25 mentions Q193089.
- 2012_04_19-seq25 mentions Q458.
- 2012_04_19-seq25 mentions Q21625222.
- 2012_04_19-seq25 mentions Q1771611.
- 2012_04_19-seq25 mentions Q4459436.
- 2012_04_19-seq25 mentions Q8880.
- 2012_04_19-seq25 mentions Q1419663.
- 2012_04_19-seq25 mentions Q8908.
- 2012_04_19-seq25 mentions Q4951.