Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_29-seq9> ?p ?o. }

• 2012_03_29-seq9 type Speech.
• 2012_03_29-seq9 number "9".
• 2012_03_29-seq9 date "2012-03-29".
• 2012_03_29-seq9 isPartOf 2012_03_29.
• 2012_03_29-seq9 spokenAs 84.
• 2012_03_29-seq9 spokenText "Labdien, Prezidija locekļi! Labdien, cienījamie kolēģi! Gribu jums sniegt motivāciju, kādēļ Neatkarīgo deputātu grupa ir par izmaiņām likumā „Par valsts pensijām”. Neatkarīgo deputātu grupa atbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, jo statistika ir nepielūdzama: darbspējīgo cilvēku skaits pret pensionāru skaitu ir dramatiski strauji samazinājies. Un, manuprāt, pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir tikai viens no pasākumiem, kuri būs jāīsteno, lai speciālo budžetu un esošo pensiju sistēmu saglabātu ilgtermiņā. Šī pasākuma pretinieki norāda uz pamatargumentu - uz vājajām nodarbinātības izredzēm, kādas tās ir pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Nav melots! Statistikas dati tiešām apliecina, ka aptuveni 15 procenti bezdarbnieku ir iedzīvotāji pirmspensijas vecumā, tātad vecāki par 55 gadiem. Protams, šajā sakarā ir pamats jautāt: vai mēs darām pietiekami, lai celtu pirmspensijas vecuma iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū? Bet, pirms es izklāstīšu to, kas tad šobrīd tiek darīts šajā sakarā un kādas mēs saskatām nepilnības, un kas tieši, ieviešot šīs izmaiņas likumā „Par valsts pensijām”, būtu vēl jādara, es tomēr gribu izteikt pārmetumus vienas organizācijas virzienā, kura ir tā lielākā kritizētāja, kura iebilst pret pensionēšanās vecuma palielināšanu un šobrīd, pēdējā laikā, izceļas ar ļoti nekonstruktīvu komunikāciju. Proti, šo akmeni es gribu iemest Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības „lauciņā”. Viņi pēdējā laikā ir saņēmuši no Eiropas Sociālā fonda naudas caur Labklājības ministriju 2,7 miljonus dažādu darba tiesisko attiecību uzlabošanai un tā tālāk un no Valsts kancelejas caur Eiropas Sociālo fondu sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšanai - 1,1 miljonu latu. Taču visi šie līdzekļi, cik vien var, tiek tērēti... šī nauda tiek tērēta konsultantiem, kas musina darba tautu apvienoties kopējai cīņai pret darba devējiem, kuri, pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vārdiem, „savu biznesu būvē uz darbinieku dzīvības un veselības rēķina”. Valdībai, plānojot Eiropas fondu līdzekļu sadali nākošajam septiņgadu periodam, vajadzētu vairāk pārdomāt, vai līdzekļu novirzīšana tiešām sasniedz pamatmērķi - darbspējas, konkurētspējas paaugstināšanu - vai kalpo tomēr tikai atsevišķu privileģēto sociālo partneru pašmērķiem. Tādēļ arī Neatkarīgo deputātu grupa ir izvirzījusi un lūdz Labklājības ministriju izstrādāt un pievērst uzmanību tieši efektīvai mūžizglītības programmai kopā ar šīm izmaiņām par valsts pensijām. Ko mēs redzam? Mūžizglītība ir pieaugušo izglītošanas vienotas koncepcijas izstrāde un reāla tās iedarbināšana. Palielinot pensionēšanās vecumu un attiecīgi pagarinot darba tirgū pavadāmo laiku... īpaši aktuāli, protams, ir īstenot tieši šīs mūžizglītības pamatidejas. Iemaņas un kompetences ir pastāvīgi jāattīsta un jāpilnveido, lai veicinātu cilvēku resursu produktivitāti un konkurētspēju. Valdībai šobrīd ir izstrādāts pamatpolitikas plānošanas dokuments - ir izstrādātas „Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam”. Par mūžizglītības politikas ieviešanas koordinēšanu šobrīd ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija, kas tam ir atvēlējusi „milzu” cilvēku resursu - veselus divus darbiniekus, kuriem jānodarbojas gan ar nepieciešamo normatīvo aktu izmaiņu izstrādi, gan ar situācijas statistikas apzināšanu, gan arī ar rekomendāciju izstrādi pārējām ministrijām efektīvākai līdzekļu ieguldīšanai mūžizglītības politikas īstenošanā. Tajā pašā laikā - būsim reālisti! - līdz šim starpministriju sadarbība nebūt nav bijusi tik efektīva, ka vienas ministrijas ierēdņi ar prieku steigtos īstenot citas ministrijas ierēdņu rekomendācijas, tāpēc atļaujos apgalvot, ka šī koordinēšanas funkcija nav bijusi pietiekami efektīva tieši ierobežoto kontroles tiesību dēļ. Tajā pašā laikā finansējums plānošanas dokumentā definēto pamatnostādņu īstenošanai, manuprāt, ir diezgan pietiekams, un caur Eiropas Sociālo fondu atbildību par tā apgūšanu bija uzņēmusies un ir uzņēmusies mūsu Labklājības ministrija. Šobrīd mūžizglītības programmai Labklājības ministrijai ir atvēlēti 5,4 miljoni latu. Tā ir iztērēta kuponos mācību maksas segšanai par profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmas apguvi. No visiem 17 tūkstošiem kuponu saņēmēju tikai 4,6 procenti bija pirmspensijas vecuma cilvēki. Tāpat nauda tiek tērēta, iepērkot privātfirmā ārpakalpojumu karjeras konsultantiem, kuriem būtu jāsniedz atzinums, nevis rekomendācijas, kādas tieši no Eiropas Savienības definētajām astoņām mūžizglītības pamatprasmēm ir jāapgūst. Un arī šeit tikai 9 procenti no 48 tūkstošiem klientu, kas saņēmuši šīs karjeras konsultācijas, ir pirmspensijas vecuma cilvēki. Mēs šodien Saeimā jau pieņēmām šos Pensiju likuma grozījumus izskatīšanai tālāk un apstiprināšanai. Mēs tos atbalstām, jo tas ir vairāk nekā... Bet mums tomēr vēl ir laiks līdz šī pensionēšanās vecuma palielināšanas pirmā soļa speršanai. Tas ir jāievieš 2014.gadā. Tātad mēs veiksim pirmo šo palielināšanas soli, un mums ir vēl 1,5 gadi, lai šo mūžizglītības programmu reāli iedarbinātu. Mums ir jāaicina mūsu sociālie partneri uzrunāt tieši pirmspensijas vecuma cilvēkus, lai viņi iesaistītos šajā savu iemaņu un savas konkurētspējas attīstībā. Līdzekļi mums ir, un mums visiem jāstrādā ir kopīgi. Paldies.".
• 2012_03_29-seq9 language "lv".
• 2012_03_29-seq9 speaker Elina_Silina-1977.
• 2012_03_29-seq9 mentions Q822919.
• 2012_03_29-seq9 mentions Q211.
• 2012_03_29-seq9 mentions Q957126.
• 2012_03_29-seq9 mentions Q193089.
• 2012_03_29-seq9 mentions Q458.