Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_29-seq3> ?p ?o. }

• 2012_03_29-seq3 type Speech.
• 2012_03_29-seq3 number "3".
• 2012_03_29-seq3 date "2012-03-29".
• 2012_03_29-seq3 isPartOf 2012_03_29.
• 2012_03_29-seq3 spokenAs 101.
• 2012_03_29-seq3 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien valdība virza skatīšanai Saeimā grozījumus likumā „Par valsts pensijām” — likuma grozījumus, kuri ietekmēs turpmāk ikviena Latvijas iedzīvotāja pārliecību par savas nākotnes drošību, likuma grozījumus, kuri agrāk vai vēlāk skars katra Latvijas iedzīvotāja personīgo labklājību, sasniedzot pensionēšanās vecumu. Pensiju likums ir īpašs likums, jo tas ir likums, kurš nosaka to, kā un vai valsts iedzīvotāji atbildīgi un solidāri izturas pret savu un savu līdzpilsoņu nākotni, nodrošinot savas un savu līdzcilvēku vecumdienas, neuzkraujot sociālā budžeta parāda nomaksu saviem bērniem. Cienījamie kolēģi! Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pēckrīzes finansiālā bilance valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazināšanas dēļ jau vairākus gadus ir negatīva: 2011.gadā - 125 miljoni latu, 2012.gadā plānotais budžeta deficīts ir 154 miljoni latu, bet, sākot ar 2013.gadu, lai segtu sociālā budžeta vajadzības, tiek plānota finanšu līdzekļu aizņemšanās no valsts pamatbudžeta. Pēc tautskaites datu publicēšanas ir skaidrs, ka nākamajos gados sagaidāms būtisks sociālā budžeta izmaksu pieaugums, kurš saistīts ar gados vecāku cilvēku... gados vecāku iedzīvotāju skaita pieaugumu un mūžildzes palielināšanos. Valstī strauji samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits, bet tajā pašā laikā būtiski pieaug iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma, respektīvi, pieaug demogrāfiskā slodze. 2008.gadā uz vienu pensionāru bija 1,7 strādājošie, turpretī 2010. un 2011.gadā bija 1,3 strādājošie. Ietekmi uz pensiju sistēmu atstāj arī paredzamā iedzīvotāju mūža ilguma palielināšanās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pieaudzis paredzamais mūža ilgums gan jaundzimušajiem, gan iedzīvotājiem virs darbspējīgā vecuma. Šo tendenci spilgti demonstrē statistika. Pagājušā gadsimta 20.gadu vidū paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 51 gads, bet sievietēm — 57 gadi, turpretī 2010.gadā šie skaitļi attiecīgi bija 69 un 78 gadi. Nepilna gadsimta ietvaros mūža ilgums vīriešiem pieaudzis par 18 gadiem, sievietēm — par 22 gadiem. Sekmējot pensionāru skaita pieaugumu, papildu slodzi sociālās apdrošināšanas sistēmai ir radījis arī 2011.gada beigās Saeimas pieņemtais lēmums par priekšlaicīgas pensionēšanās saglabāšanu līdz 2013.gada beigām. Nākotnes realitāte ir situācija, kurā palielināsies to cilvēku skaits, kuri atrodas pensijā, savukārt attiecīgi samazināsies to cilvēku skaits, kuri maksā nodokļus pensijām. Ja šo proporciju nemainīs, tad arvien lielāka nasta tiks uzlikta strādājošajiem, kas var izpausties kā obligāto iemaksu sloga palielināšana. Situācijā, kad valdībai nodarbinātības attīstības kontekstā jādomā par darbaspēka nodokļa samazināšanu, šādai rīcībai, visticamāk, būtu grūti prognozējamas sekas, tāpēc, īpaši nekavējoties, ir nepieciešams pieņemt atbildīgu lēmumu par korekcijas veikšanu pensiju sistēmā, kas nodrošinātu tās ilgtspējīgu attīstību un līdzšinējo uzņemto saistību korektu izpildi. Jaunie grozījumi likumā „Par valsts pensijām” paredz sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu 2014. un 2015.gadā, paaugstinot to par trijiem mēnešiem, bet no 2016. līdz 2020.gadam — katru gadu par 6 mēnešiem, līdz pensionēšanās vecums sasniegtu 65 gadus. Priekšlikums paaugstināt pensionēšanās vecumu ir izstrādāts, ņemot vērā iedzīvotāju tiesisko paļāvību uz esošo normatīvo regulējumu, kā arī rūpīgi izvērtējot Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas par tiesiskās paļāvības aizsardzību. Piedāvātās izmaiņas attieksies tikai un vienīgi uz tiem cilvēkiem, kuriem pensija vēl nav piešķirta. Jāatzīmē, ka esošajos demogrāfiskajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus pensionēšanās noteikumus un pensionēšanās vecuma paaugstināšana agrāk vai vēlāk ir neizbēgama. Palielinoties pensionēšanās vecumam, nodrošinot to, ka pensijā pavadītais laikposms, salīdzinot ar nodarbinātībā pavadīto periodu, neturpina palielināties, tiktu nodrošināta pensiju sistēmas ilgtspēja, kā arī palielināts piešķirtās pensijas atvietojuma līmenis. Likumprojekts paredz sniegt atbalstu arī tām personām, kuras pirmspensijas vecumā nevar turpināt darbu vai iekļauties darba tirgū. Vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu likumprojekts paredz turpmāk noteikt tiesības pieprasīt pensiju priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas bez termiņa ierobežojuma. Paaugstinot pensionēšanās vecumu, vienlaikus pakāpeniski palielināsies arī priekšlaicīgās pensionēšanās vecums - no 60 uz 63 gadiem. Grozījumi likumā paredz arī tiesības paaugstināt valsts vecuma pensijas iegūšanai nepieciešamo minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, sākot ar 2014.gadu, bet no 2020.gada - uz 20 gadiem. Saskaņā ar iesniegtajiem grozījumiem no 2014.gada 1.janvāra piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām paredzēts veikt no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, tādējādi atslogojot valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu. Cienījamie kolēģi! Šī nav jauna diskusija. Jau 2010.gada nogalē...".
• 2012_03_29-seq3 language "lv".
• 2012_03_29-seq3 speaker Arvils_Aseradens-1962.
• 2012_03_29-seq3 mentions Q822919.
• 2012_03_29-seq3 mentions Q211.
• 2012_03_29-seq3 mentions Q2167704.
• 2012_03_29-seq3 mentions Q2498135.