Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_08-seq102> ?p ?o. }

• 2012_03_08-seq102 type Speech.
• 2012_03_08-seq102 number "102".
• 2012_03_08-seq102 date "2012-03-08".
• 2012_03_08-seq102 isPartOf 2012_03_08.
• 2012_03_08-seq102 spokenAs 150.
• 2012_03_08-seq102 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad šī grozījuma būtība ir tāda: paredzēt, ka bez pirmskaušanas apdullināšanas dzīvnieku var nokaut tikai ārkārtas gadījumos. Pie tādiem gan nepieder rituālā kaušana. Ar šo priekšlikumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nāca klajā Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, kurā pulcēti zemkopības ministra apstiprināti dzīvnieku tiesību eksperti no gandrīz 20 organizācijām un iestādēm. Un būtu ārkārtīgi nepareizi viņu viedokli... tātad tiešām šo ekspertu viedokli neizskatīt šeit, Saeimā. Atgādināšu, kāda bija gaita saistībā ar 48.panta izmaiņām 9.Saeimā. Tātad 2009.gada 17.septembrī steidzamības kārtā Saeima pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, pieļaujot tajā rituālo kaušanu un patiesībā legalizējot to kā biznesa veidu Latvijā. Apspriešanas process, likuma apspriešanas process, bija ārkārtīgi necaurspīdīgs - bija pilnīgi skaidri redzams, ka šos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā lobē Tautas partijas pārstāvji. Šie grozījumi būtībā bija paredzēti, lai attīstītu viena konkrēta uzņēmuma - konkrēti kautuves „Viesuļi” - biznesu, tāpēc tika zīmētas ārkārtīgi krāšņas ainas - ka halal gaļas eksports būs teju vai Latvijas „Nokia”. Tika solīts dažu gadu laikā kāpināt šīs rituālās kaušanas rezultātā iegūtās gaļas eksportu līdz desmitiem tūkstošu tonnu, tika paredzēts, ka Cēsu apkaimē tiks būvēts halal pelmeņu ražošanas kombināts, kas apgādās ar šiem pelmeņiem teju vai pusi Eiropas. Nu, jāteic, ka arī šie attiecīgie kaušanas procesu regulējošie Ministru kabineta noteikumi tika izstrādāti un apstiprināti, maksimāli ierobežojot sabiedrības līdzdalību to izstrādē un apspriešanā, un galarezultātā jāteic, ka neviena no biznesa attīstības prognozēm, kuru vārdā toreiz tika pazemināti dzīvnieku labturības standarti, tā arī nepiepildījās. Šobrīd ir jāteic sekojošais: musulmaņu garīdznieku lūgšanas „Viesuļiem” svētību nav nesušas, jo apmēram 150 darbinieku vietā tagad tur ir nodarbināti nedaudz vairāk par 40, uzņēmums ir pārcietis vairākas finansiālās problēmas un vismaz 2010.gadā ir strādājis ar zaudējumiem. Mainījušies arī īpašnieki. Kā izrādās, tagad ar šo biznesu nodarbojas tādas ļoti eksotiskas valsts kā Beliza uzņēmums. Nu, un arī šo „Viesuļos” strādājošo uzņēmumu īpašnieku vidū ir meklējami gan tādi visai aizdomīgi un ne visai spožu reputāciju baudoši uzņēmēji no Izraēlas... Ir arī, protams, uzņēmēju struktūrā vairāki Krievijas pilsoņi ar ļoti... varbūt Latvijas gaļas biznesam raksturīgi nekrieviskiem uzvārdiem. Var teikt tikai vienu - „Viesuļiem” tiešām svētība nav nesta! Un līdz ar to es teiktu tā: ja mēs tagad mainīsim likumu, lai tas atgrieztos tādā stāvoklī, kādā bija pirms 2009.gada 17.septembra, varbūt „Viesuļi” tomēr zels un plauks. Tad, kad šādu grozījumu nebija, šis uzņēmums bija tiešām spēcīgs un strādāja stabili. Un, protams, jāpiezīmē vēl kas. „Viesuļi” kādreiz proponēja to, ka šādā veidā, mainot kaušanas noteikumus, tikšot attīstīts eksports un, protams, Latvijas zemniekiem būšot iespējas pārdot dārgāk savus liellopus. Nu, vismaz pēc 2011.gada sākuma datiem, tieši „Viesuļos” lielākoties ir kauti Igaunijā iepirkti liellopi, jo latviešu zemnieks spēj izaudzēt tik kvalitatīvu liellopu, ka tas ir pieprasīts dzīvā veidā gan Turcijā, gan Vācijā, gan daudzviet citur, un nevienam nav īstas vēlēšanās... nu, šo uzņēmumu arī šādā veidā atbalstīt, pārdodot varbūt par konkurētnespējīgu cenu savu liellopiņu tieši „Viesuļiem”. Nu, patiesības labad gan jāsaka, ka „Viesuļi” nav vienīgā vieta, kur notiek šī rituālā kaušana. Ir arī Kurzemē uzņēmums, kurš ar to nodarbojas, taču varbūt krietni mazākā mērā. Daži fakti. Rituālā kaušana šobrīd ir aizliegta Zviedrijā, Norvēģijā, Šveicē, Īslandē, vairākas valstis šādu aizliegumu apspriež. Daudzviet Eiropā ir... tiek pieļauta rituālā kaušana tikai kopienu vajadzībām, tātad ar nosacījumu, ka netiek gūta peļņa, nemaz nerunājot par eksportu. Nu, Latvija kā vienmēr mēģina to, kas visiem izkrīt no ratu pakaļas, tomēr savākt, arī savā likumdošanā. Un līdz ar to es tomēr aicinu uzklausīt Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes, tātad dzīvnieku tiesību aizsardzības ekspertu, Zemkopības ministrijā akceptētu ekspertu, viedokli un...".
• 2012_03_08-seq102 language "lv".
• 2012_03_08-seq102 speaker Ingmars_Lidaka-1966.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q822919.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q211.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q191.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q193089.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q159.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q4459436.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q183.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q34.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q20.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q801.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q39.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q1250133.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q43.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q242.
• 2012_03_08-seq102 mentions Q1418.