Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_01-seq15> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2012_03_01-seq15 type Speech.
- 2012_03_01-seq15 number "15".
- 2012_03_01-seq15 date "2012-03-01".
- 2012_03_01-seq15 isPartOf 2012_03_01.
- 2012_03_01-seq15 spokenAs 101.
- 2012_03_01-seq15 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Vispirms mums ir jāsaprot, vai likumprojekts, ar kuru ierosināts atzīt 7.janvāri par valsts svētkiem, ir iesniegts Saeimai, rūpējoties par ticīgajiem cilvēkiem. Tā nav! Tā ir politiska spēle (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Nu, nu! Vo!”), un mums piedāvā tajā piedalīties. Bet mums nav jāspēlē pēc tādiem noteikumiem! Pirms trim mēnešiem - 2011.gada 1.decembrī - no šīs tribīnes deputāti jau diskutēja par attiecīgo jautājumu. Par to, lai arī mūsu laicīgo svētku kalendārā būtu paredzēta Ziemassvētku svinēšana saskaņā ar Jūlija kalendāru. Kas mainījies kopš tā laika? Ir kādi jauni argumenti? Ir kādi jauni notikumi? Ir kādi jauni fakti? Nemaz tā nav! Jautājums par Ziemassvētkiem tika aktualizēts četras dienas pēc referenduma. Un tā nav nejaušība. Likumprojekta iesniedzēju mērķis ir šūpot un šķelt valsti, radīt nesaskaņu sabiedrībā. Man gribētos atgādināt visiem, ka valsts ir atdalīta no Baznīcas un tas ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 99.pantā. Tas, protams, nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no mūsu kristīgās kultūras tradīcijām. Tomēr nedrīkst pārkāpt Satversmi, Baznīcas svētkus iekļaujot mūsu laicīgo svētku kalendārā. Likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ir jāprecizē, tomēr ne šobrīd un ne grozījumu autoru piedāvātajā virzienā. Dažiem mūsu valsts svētkiem, to skaitā Ziemassvētkiem, ir reliģiskas saknes, tomēr mūsdienu sabiedrība vairs neuztver tos kā Baznīcas svētkus. Tiem ir liela kultūrvēsturiska nozīme, un tos svin un atzīmē cilvēki neatkarīgi no reliģiskās un konfesionālās piederības. Ziemassvētki ir svarīgs notikums ticīgo dzīvē. Ik gadu kristieši atzīmē Kristus piedzimšanu - cerības, ticības un gaismas svētkus. Lielākoties kristieši tos svin 25.decembrī, un arī Krievijas Patriarhāta pareizticīgie to dara 25.decembrī, taču nevis pēc Gregora, bet pēc Jūlija kalendāra. Kristieši svin vienus un tos pašus svētkus, vienus un tos pašus Ziemassvētkus, bet dara to saskaņā ar savas Baznīcas kalendāru. Ņemot vērā, ka mūsu valsts ir atdalīta no Baznīcas un neiejaucas reliģisko jautājumu regulēšanā, arī mums nav nekāda pamata mudināt ticīgos cilvēkus mainīt savas tradīcijas un atteikties no sava reliģiskā kalendāra. (No zāles SC frakcijas starpsauciens: „Tev kauna nav!”) Kopš 1990.gada mūsu likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ir paredzēts, ka pareizticīgie un vecticībnieki atzīmē savus Ziemassvētkus pēc sava kalendāra. Latvijas Republika atzīst pareizticīgo Ziemassvētkus, respektē ticīgo personu reliģiskās jūtas un nerada nekādus šķēršļus to atzīmēšanai un svinēšanai. Jebkuram ticīgajam ir tiesības reliģiskajos jautājumos vadīties pēc viņa reliģijā atzīta gadu skaitīšanas stila. Tomēr tas nenozīmē, ka šo Baznīcu kalendāru īpatnības ir jāatspoguļo vienotā valsts svētku kalendārā. Nav nekādu tiesisku šķēršļu svinēt Ziemassvētkus vairākas reizes gadā - decembrī, janvārī, arī citos mēnešos. Tomēr Latvijas Republikā laika skaitīšanai izmanto Gregora kalendāru, un Ziemassvētki tajā jau ir atzīti par svinamām dienām. Es aicinu Saeimu izprast iesniegtā grozījuma problemātiku, nepārkāpt Latvijas Republikas Satversmes 99.pantu un balsot „pret”! (Aplausi.)".
- 2012_03_01-seq15 language "lv".
- 2012_03_01-seq15 speaker Andrejs_Judins-1970.
- 2012_03_01-seq15 mentions Q822919.
- 2012_03_01-seq15 mentions Q211.
- 2012_03_01-seq15 mentions Q159.