Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq9> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2012_01_26a-seq9 type Speech.
- 2012_01_26a-seq9 number "9".
- 2012_01_26a-seq9 date "2012-01-26".
- 2012_01_26a-seq9 isPartOf 2012_01_26a.
- 2012_01_26a-seq9 spokenAs 69.
- 2012_01_26a-seq9 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi! Vispirms vēlos pateikties ārlietu ministram par izcilo situācijas analīzi un Latvijas ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumu prioritāšu iezīmēšanu, atklājot šī gada debates. Eiropas Savienības ekonomika pašlaik ir saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem. Pēdējos mēnešos mēs ļoti intensīvi esam diskutējuši par Eiropas parādu krīzes radītajām grūtībām un eirozonas stabilitāti. Vēl tikai pirms pāris gadiem dažādās politiķu un ekonomikas ekspertu diskusijās tika uzsvērts, ka publiskā finansējuma administrēšanā Eiropas Savienībai ir jāizdara izvēle starp stingru pieturēšanos pie Māstrihtas kritērijiem un elastīgāku šo kritēriju ievērošanu. 2011.gada nogalē izvēle ir izdarīta par labu stingrākai fiskālajai politikai un Māstrihtas kritēriju nepārkāpšanai. Šo apņemšanos dalībvalstis realizēs, izstrādājot un parakstot jauno 26 valstu līgumu. Vienlaikus šī brīža eirozonas krīze ir fundamentāls izaicinājums arī Eiropas kopējām vērtībām, solidaritātei un spējai vienoti pieņemt lēmumus, kas nepieciešami kopējai Eiropas nākotnei. Varam jautāt – kāds ir bijis pēdējos gados Latvijas pienesums Eiropas Savienības kopējām vērtībām? Tas ir bijis atbildīgas rīcības paraugs valsts finanšu krīzes apstākļos. Latvija pēdējos trīs gados ir paraugs tam, kā var pārvarēt krīzes zemāko punktu un, lai arī lēni, tomēr virzīties uz augšu. Mēs esam apliecinājuši spēju ietaupīt un cīnīties par izaugsmi. Mēs ticam Eiropas Savienības ilgtspējai un esam gatavi ieguldīt tās attīstībā. Pateicoties Lisabonas līgumam un Eiropas Komisijas atvērtajam politiskajam dialogam ar parlamentiem, Saeima var daudz aktīvāk līdzdarboties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā. Taču mums ir jābūt gudriem izmantot šo iespēju. Latvijai ir jāatrod visefektīvākais visu institūciju un sociālo partneru sadarbības mehānisms, lai Latvijas nacionālās intereses tiktu pārstāvētas Eiropas Savienībā. Šajā kontekstā vēlos izcelt trīs prioritāros Saeimas Eiropas lietu komisijas 2012.gada darba kārtības jautājumus. Pirmais jautājums, kas jau šobrīd dominē mūsu darba kārtībā, – kāpēc Eiropai vajag stingru fiskālo disciplīnu un kāpēc Latvijai vajag stipru eirozonu? Stingra fiskālā disciplīna Eiropas Savienībā un dalībvalstu budžeta ilgtspēja ļoti tieši ietekmē un ietekmēs arī Latvijas ekonomisko situāciju – preču un pakalpojumu eksporta apjomus, finanšu resursu pieejamību un cenas, investīciju vides stabilitāti. Ir skaidrs, ka monetārajā savienībā vienas dalībvalsts īstenota ekspansīva fiskālā politika negatīvi ietekmē pārējās dalībvalstis. Līdz šim fiskālās politikas noteikumi Eiropas Savienībā nav pilnībā ievēroti. Tagad esam apņēmušies šo principu nostiprināt jaunā – starpvaldību līgumā. Es ceru, ka šodienas ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumu debates klīdinās daudzus mītus un aizspriedumus un mēs varēsim būt pārliecināti par plašu Saeimas atbalstu fiskālās disciplīnas principu nostiprināšanai ne tikai Latvijas nacionālajā likumdošanā, bet arī Eiropas Savienības mērogā, tā stabilizējot eirovalūtu – valūtu un monetāro savienību, kurai esam apņēmušies pievienoties jau pēc nepilniem diviem gadiem – 2014.gada 1.janvārī. Otrs jautājums – kādas ir prioritātes un situācija Latvijas interešu aizstāvēšanai sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvaru? Sarunās par daudzgadu budžetu Latvijas divi svarīgākie jautājumi ir atbilstošs finansējums kohēzijas politikā un taisnīgi tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem. Jāatzīmē, ka esam ļoti veiksmīgi ar aktīvu dalību uzsākuši sarunas. Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments zina un izprot Latvijas nostāju. Tas ir mūsu sasniegums un labi iesākts darbs pie sarunām par nākošā perioda daudzgadu budžetu. Tomēr tikai ar izpratni nepietiek. Ir nepieciešams atrast risinājumu, kas nodrošinātu Eiropas Savienības solidaritātes principa īstenošanu. Kā pilnvērtīgs Eiropas ģimenes loceklis mēs vēlamies solidāru un godīgu attieksmi, taisnīgākus tiešmaksājumus mūsu zemniekiem un ekonomiski loģisku finansējuma apjomu kohēzijas politikas jomā. Nedrīkst tikt pieļauta situācija, ka tām valstīm, kas cietušas krīzē visvairāk un spējušas sekmīgi īstenot drastiskus taupības pasākumus, pozitīva novērtējuma vietā tiek samazināts pieejamais kohēzijas politikas finansējums. Tāpat nedrīkst arī nākošajā budžeta periodā tikt pieļauta situācija, ka tiešmaksājumu apjoms, ko saņem dažādu dalībvalstu zemnieki, atšķiras tik nesamērīgi, ka tādējādi rada būtiski atšķirīgus konkurētspējas nosacījumus. Trešais prioritārais Eiropas lietu komisijas šī gada darba kārtības jautājums – kā nodrošināt labu un efektīvu sagatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā? Ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka valdībā ir pieņemts lēmums par Eiropas Savienības prezidentūras sagatavošanas sekretariāta izveidi. Bet prezidentūra nav tikai valdības darbs. Arī Saeimai ir aktīvi jāiesaistās prezidentūras sagatavošanas procesā. Saeima ir dabiska platforma, kur diskutēt par Latvijas prezidentūras darba programmas prioritātēm. Saeimai būs arī aktīvi jāiesaistās parlamentārās dimensijas pasākumu organizēšanā, cieši sadarbojoties ar „trio” prezidentūras kolēģiem un, protams, arī ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā būs mūsu iespēja vēl vairāk apliecināt Latvijas izcilo radošo garu un lieliskās darbaspējas. Ekselences un godātie kolēģi! Noslēgumā es vēlos izcelt 2012.gada nozīmīgāko izaicinājumu, kas noteiks visas Eiropas Savienības nākotni un katras dalībvalsts situāciju daudzus turpmākos gadus. Un tas ir: vai turpmāk būs vienota vai divu ātrumu Eiropas Savienība? Domāju, ka atbilde ir jaunā skatījumā uz solidaritātes paradigmu. Tā ir sadarbībā radīta konkurētspēja. Šāda solidaritātes paradigma nozīmē ne tikai to, ka spēcīgākajiem un pārtikušākajiem partneriem jāpalīdz grūtībās esošajiem, bet arī to, ka mazākajiem un mazāk spēcīgu ekonomiku pārstāvošajiem vajag uzdrošināties pieņemt lēmumus, kas nepieciešami ekonomikas stabilizēšanai un izaugsmei. Uzdrošināties domāt lieli, pieņemt lēmumus kā līderiem. Pieņemt lēmumus, raugoties nevis savā pagātnē, bet gan Eiropas nākotnē. Tas, pirmkārt, nozīmē nekavēties ar Lisabonas līguma grozījumu, kuri paredz stabilizācijas mehānisma izveidi, ratifikāciju, un, otrkārt, tas nozīmē aktīvi iesaistīties un atbalstīt jauno starpvaldību līgumu par stingrākas fiskālās politikas īstenošanu, atbalstīt tā izstrādi, parakstīšanu un attiecīgi arī ratifikāciju mūsu parlamentā. Tādēļ Latvijas pienesums vienotas un stipras Eiropas Savienības attīstībā arī ir mūsu globālais uzdevums 2012.gada laikā. Un šeit mums ir jāvienojas par to, ka stipras, vienotas un globāli konkurētspējīgas Eiropas Savienības pastāvēšana ir mūsu nacionālajās interesēs. Paldies, kolēģi, par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq9 language "lv".
- 2012_01_26a-seq9 speaker Zanda_Kalnina-Lukasevica-1978.
- 2012_01_26a-seq9 mentions Q822919.
- 2012_01_26a-seq9 mentions Q211.
- 2012_01_26a-seq9 mentions Q193089.
- 2012_01_26a-seq9 mentions Q458.
- 2012_01_26a-seq9 mentions Q8889.
- 2012_01_26a-seq9 mentions Q8436.
- 2012_01_26a-seq9 mentions Q8880.
- 2012_01_26a-seq9 mentions Q597.