Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq5> ?p ?o. }

• 2012_01_26a-seq5 type Speech.
• 2012_01_26a-seq5 number "5".
• 2012_01_26a-seq5 date "2012-01-26".
• 2012_01_26a-seq5 isPartOf 2012_01_26a.
• 2012_01_26a-seq5 spokenAs 118.
• 2012_01_26a-seq5 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais ārlietu ministra kungs! Ministri! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi! Vai esat aizdomājušies, cik bieži mēs savu ikdienu un nākotni zīmējam drūmās krāsās? Cik bieži un cik reižu mēs sev sakām – otrais krīzes vilnis, eiro briesmās, nacionālās identitātes izzušana, Eiropa uz sairšanas robežas? Šajā sakarā es vēlos atgādināt kādus vārdus, kas, iespējams, mūs varētu uzmundrināt. 1946.gadā, tūlīt pēc Otrā pasaules kara beigām, Vinstons Čērčils sacīja: „Mēs varbūt esam ievainoti un nabadzībā, bet mēs joprojām esam dzīvi un brīvi. Mūsu priekšā ir nākotne, un mēs to varam gan veidot, gan sagandēt.” Ja šādus vārdus spēj teikt cilvēks, stāvot pēckara drupās, izārdītas Eiropas vidū, tad, liekot roku uz sirds, varu apliecināt, ka es neredzu nevienu pietiekamu iemeslu pesimistiskas nākotnes iztēlošanai šodien. Godātie klātesošie! Mēs esam dzīvi un brīvi, un mūsu priekšā ir nākotne, kura ir jāveido mums pašiem. To mēs sev teicām tūlīt pēc neatkarības atgūšanas, un tas mums sev jāatgādina arī šodien, kad jau astoņus gadus mēs esam pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Eiropas integrācijas pamatā ikkatrā tās attīstības posmā ir bijusi vīzija, kas balstīta uz noteiktu vērtību kopumu. Arī Latvijas iedzīvotāji 2003.gadā, referendumā lemjot par dalību Eiropas Savienībā, taču nelēma tikai par struktūrfondu piesaisti vai iespēju ceļot bez robežām. Latvijas iedzīvotāji lēma par pievienošanos konkrētam vērtību kopumam, par cieņu pret cilvēku, par vienlīdzību un iecietību, par likumu varu un tiesiskumu, par atgriešanos Eiropas brīvo un demokrātisko valstu saimē. Es nevēlos noliegt acīmredzamo – Eiropa šobrīd atrodas grūtībās, un notiekošais vienā tās malā, neapšaubāmi, ietekmē visu Eiropas Savienību kopumā. Mēs pirms pāris gadiem piedzīvojām vienu no smagākajām ekonomiskajām krīzēm. Mēs paši spējām to pārvarēt, taču pat šī pieredze negarantē imunitāti pret jauniem satricinājumiem. Un tik un tā Eiropas nākotne mums var būt izaicinājums, taču ne drauds un bieds, ja turamies pie galvenā – godīga darba, cieņas pret cilvēku, tiesiskuma un atbildības. Mūsu valsts ārpolitikas veidošanas kontekstā patiešām vēlos akcentēt Rietumu vērtību nozīmīgumu. Īstenojot izsvērtus un tālredzīgus pasākumus, Eiropa savu ekonomisko labklājību var atgūt pāris gadu laikā. Taču ideoloģisko un vērtību pamatu, ja tas reiz tiktu izjaukts, var neatgūt arī nekad. Latvija daudzu gadu garumā gan Eiropas Savienības, gan NATO acīs ir ieguvusi uzticama sabiedrotā slavu, par ko jāsaka paldies gan Latvijas karavīriem Afganistānā, gan visiem mūsu ļaudīm, kas ar savu pacietību un valstisko attieksmi ir palīdzējuši Latvijai izkļūt no bezdibeņa. Jāatzīst, ka mani reizēm bažīgu dara gan atsevišķu dalībvalstu politiķu populistiskā izvairīšanās no samilzušo ekonomisko problēmu risināšanas, gan jūsma mūsu pašu mājās par to: „Redz, viņi gan parādīja mugurkaulu! Kāpēc jātaupa mums?” Te nu es gribētu teikt, ka, pirmkārt, reformas mēs veicam nevis citu, bet sevis pašu dēļ. Otrkārt, tā vietā, lai dižotos ar spēju nepildīt uzņemtās saistības vai tuvredzīgi aicinātu turpināt dzīvot uz parāda, daudz vērtīgāk būtu parādīt savu gudrību, tālredzību un spēju domāt ilgtermiņā par mūsu valsts, par mūsu bērnu nākotni. Arī mēs, Saeimas deputāti, spējam sniegt lielu ieguldījumu mūsu valsts rietumnieciskā virziena pārliecinošai saglabāšanai. Parlaments ir lēmis un turpinās lemt gan par Latvijas Bruņoto spēku misijām ārvalstīs, gan par Latvijas nacionālajām pozīcijām Eiropas Savienības jautājumos. Mums būs stingri jāpastāv par sevi, lemjot par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Mēs arī varam dot savu artavu radošai ārpolitikai, veiksmīgi pozicionējoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā, un piedāvāt savu redzējumu visas Eiropas Savienības politikai. Mēs savu ieguldījumu dodam katru dienu, tiekoties ar dažādu valstu parlamentāriešiem un vēstniekiem, jo arī tas ir mūsu darbs. Arī jaunās un iepriecinošās ziņas par Nila Muižnieka ievēlēšanu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā norāda uz veiksmīgu parlamenta un valdības kopdarbu, uz kopīgu apziņu par nepieciešamību atbalstīt mūsu pārstāvju kandidēšanu starptautiskajās institūcijās. Un tas tiešām ir mūsu visu kopīgs milzīgs panākums, jo katra saruna ar katru diplomātu, ar katru sadraudzības grupas pārstāvi, ar katru cita parlamenta pārstāvi tikai kopīgi ir spējusi šo rezultātu nodrošināt. Un es patiešām ļoti ceru, ka šajā zālē nav neviena, kas apšaubītu nepieciešamību pēc stabilas un plaukstošas Eiropas Savienības, kuras kodolā ir Latvija, apšaubītu vajadzību pēc spēcīgām transatlantiskajām saitēm, labām attiecībām ar kaimiņvalstīm un ciešākas reģionālās sadarbības ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un Vāciju. Godātie klātesošie! Latvijas ārpolitika var būt veiksmīga tikai tad, ja mūsu cilvēki eiropeiskās vērtības turēs nevis prātos, bet sirdīs. Kāpēc tas tā vēl nav noticis? Iespējams, tāpēc, ka, runājot par mūsu vietu Eiropā, neesam pietiekami skaidrojuši, ka eiropeiskā vai rietumnieciskā identitāte nenozīmē beigas nacionālajai. Mēs varam būt vienlaikus latviski un eiropeiski. Un te nav nekādu pretrunu. Izcilais tiesībzinātnieks Egils Levits ir teicis: „Latviskā identitāte ir nacionāli kulturāla identitāte, kuras pamatā ir valoda, kultūra visplašākajā izpratnē, vēsturiskā likteņkopība un sociālā atmiņa. Turpretī eiropeiskā identitāte ir strukturēta citādi nekā nacionālā identitāte. Tās pamatā katrā ziņā nav valoda. Tās pamatā nav arī reliģija. Eiropeiskās identitātes pamatā ir plaši, visas Eiropas nācijas aptveroši kultūras pamati, visu kontinentu aptveroša likteņkopība un sociālā atmiņa.” Kolēģi! Ārpolitikas debates ir izcila izdevība argumentēt par nacionālās un eiropeiskās identitātes ciešajām saitēm, un šodienas argumenti var kalpot par pamatu tālākām diskusijām un tālākai domas attīstībai visa turpmākā gada garumā. Man ir prieks, ka, gatavojoties ārpolitikas debatēm, parlamentā jau ir notikušas diskusijas gan ar ekspertiem, gan ar nevalstisko sektoru. Un tas ir vienīgais ceļš, kā veidot Saeimu par viedokļu veidošanas forumu, par vietu, kur tiek meklēti labākie valsts attīstības piedāvājumi. Un es pateicos Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ministriem, ārvalstu vēstniekiem par līdzdalību ārpolitikas debatēs, un es aicinu deputātus uz aktīvām diskusijām, jo demokrātijas spēks jau ir viedokļu dažādībā un parlaments ir īstā vieta, kur tiem izskanēt. Lai mums šodien auglīgas debates, lai mums visiem kopā izdodas! (Aplausi.)".
• 2012_01_26a-seq5 language "lv".
• 2012_01_26a-seq5 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q822919.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q211.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q193089.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q458.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q39731.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q7184.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q889.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q183.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q36.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q348043.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q8908.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q540708.
• 2012_01_26a-seq5 mentions Q8016.