Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq47> ?p ?o. }

• 2012_01_26a-seq47 type Speech.
• 2012_01_26a-seq47 number "47".
• 2012_01_26a-seq47 date "2012-01-26".
• 2012_01_26a-seq47 isPartOf 2012_01_26a.
• 2012_01_26a-seq47 spokenAs 148.
• 2012_01_26a-seq47 spokenText "Cienītā priekšsēdētājas kundze! Premjer! Ārlietu ministr! Godātās dāmas un kungi! Vispirms es gribētu apsveikt ārlietu ministru ar, manuprāt, pēdējos 20 gados lielāko Latvijas ārpolitikas sasniegumu – ar to, ka mēs esam pašu spēkiem ieguvuši, manuprāt, tiešām šajos 20 gados pašu augstāko starptautisko pozīciju, kurā tika ievēlēts mūsu Nils Muižnieks ļoti grūtā konkurencē. Es domāju, ka tas ir tiešām atzīstams panākums. Otrkārt. Es gribētu sākt varbūt ar aksiomu vai hipotēzi un aicinu dažu labu mani nepārprast, jo es uzskatu, ka Latvijas drošība un Latvijas ārpolitika nav iedomājama bez stipras armijas, kas piedalās starptautiskajās operācijās. Kāpēc? Tāpēc, ka pašreiz gan pasaule, gan Eiropa, gan Latvija atrodas ļoti lielu pārmaiņu un izaicinājumu priekšā. Daudzi nemilitārie draudi var ļoti īsā laikā kļūt par militāriem draudiem, un, ja mēs nepievērsīsim pietiekamu uzmanību mūsu drošības politikai, mūsu aizsardzības politikai, tai skaitā arī aizsardzības budžetam, tad mēs nonāksim līdz situācijai, kur tāpat kā apdrošināšanā, taupot uz auto apdrošināšanu, taupot uz mājas apdrošināšanu, taupot uz veselības apdrošināšanu, mēs pēkšņi nonāksim kritiskā situācijā, kad šīs izmaksas, lai aizsargātu, lai glābtu Latvijas tautsaimniecību, visas tās vērtības, no kā sastāv Latvija, vienkārši nebūs iespējamas. Skaidrs, ka apdrošināšanas politika kopumā ir salīdzināma ar investīciju drošības politikā. Ikdienā var likties, ka tas varbūt ir mazsvarīgi, jo kāpēc man ielikt tos attiecīgos desmit, piecdesmit vai simts latus, jo nekas jau nenotiks, bet tad, kad tā māja nodeg vai tā mašīna sasitas, tad diemžēl tādas situācijas risināt jau ir par vēlu. Ja mēs runājam par pašreizējo mūsu parlamentāro debati un tradīciju runāt par ārpolitiku, tad es domāju, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mēs šeit visi esam, un labajiem rezultātiem varētu būt tas, ka mēs ar laiku spēsim atteikties no virknes stereotipu, kas nekādā veidā nepiedien pašapzinīgai, eiropeiskai nācijai vai pašapzinīgam eiropeiskam parlamentam. Un es šeit gribētu minēt vairākus stereotipus, kurus es dzirdēju atsevišķās uzrunās gan šoreiz, gan arī iepriekšējā reizē. Viens no stereotipiem, piemēram, ir tāds, ka Brisele jau lemj mūsu vietā un ka mums pret viņiem ir jāizturas stingri un kaut kādā veidā... kaut kā ir jācīnās pret Eiropas Savienību vai Briseli, aizmirstot to, ka mēs esam šīs Eiropas Savienības sastāvdaļa un ka šeit nav jācīnās pašam pret sevi kaut vai pārnestā nozīmē. Ja mēs tiksim paši ar sevi galā, tad arī mūsu pozīcijas Eiropas Savienībā būs spēcīgākas. Paradoksāli ir tas, ka dažs labs runātājs saka, ka, nu, redziet, kopš mēs iestājāmies NATO, mūsu drošība ir NATO rokās un šeit nav vairs par ko uztraukties, bet nez kāpēc mums šādas uzticības nav otrai starptautiskajai organizācijai – Eiropas Savienībai. Šeit mēs esam gatavi, tā teikt, tērpties bruņās, ņemt zobenu rokās un cīnīties, paši īsti nezinādami, pret ko. Es aicinātu saglabāt adekvātu un līdzīgu attieksmi pret abām šīm organizācijām, kuru dalībvalsts mēs esam un kur mums ir pietiekami lielas iespējas arī par kaut ko lemt. Tāpat man šķiet, ka atsevišķās runās šeit, runājot tieši gan par Eiropas Savienību, gan arī par mūsu drošības politiku un esību NATO, parādījās zināmas izolacionisma tendences. Un, ja par izolacionismu var runāt lielas valstis, kuras ir globālie spēlētāji, kā, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, tad es teiktu, ka tas ir nepareizi, bet viņas to vēl var pārdzīvot. Bet, ja par izolacionismu runā mazas valstis vai vidēja izmēra valstis, tad es teiktu, ka šeit tā jau ir vai nu stratēģiska kļūda, vai nezināšana, vai arī kaut kas cits tam ir pamatā. Varbūt kāda, teiksim, ļaunprātība, es pat teiktu. Un nu mēs zinām, ka Latvija centās izolacionismam pievērst uzmanību kādu pusgadu aptuveni 1938.gadā. Tas noveda mūs pie okupācijas. Pašreiz, kad es dzirdu no atsevišķiem arī opozīcijas cilvēkiem, kuri cenšas runāt, teiksim, par sociāldemokrātiskām vērtībām, un šeit tiek likts uzsvars uz to, ka mums pašiem jāveido sava politika, ka nevajag mums tur kopā to darīt ar Eiropas Savienības vai citām NATO dalībvalstīm, ka mēs paši varam – un šeit tiek aizskartas lielā mērā arī trešās pasaules valstis vai tās, kas ir ārpus Eiropas Savienības un NATO –, tad mēs gribētu aicināt šos cilvēkus, kuri tik daudz uzsver, teiksim, šo vēlmi skatīties caur sociāldemokrātu prizmu, skatīties caur šo prizmu pilnībā attiecībā arī uz citām vērtībām... tomēr es kaut kā neesmu dzirdējis no mūsu cienījamiem cilvēkiem, kas vēlas būt šeit sociāldemokrāti, ka vienlaikus, cenšoties veidot labas attiecības ar tām kaimiņvalstīm, kur mēs redzam šīs ekonomiskās iespējas, viņi kaut kādā veidā gribētu izmantot arī otru tēzi, kas sociāldemokrātiem ir ļoti būtiska, proti, solidaritāte un cilvēktiesības, un tad pēkšņi tie, kuri mums atbalsta šo sociāldemokrātisko virzienu, viņi kaut kā aizmirst runāt par to, ka jebkura tendence veicināt ekonomiskās attiecības ar tāda tipa valstīm, ir saistīta arī ar cilvēktiesību pārkāpumu neievērošanu. Šeit jārunā arī par to pašu Afganistānu. Mēs gribam ātri aizskriet no Afganistānas prom, aizmirstot, ka tie karavīri, kas dien Afganistānā, šo vienu procentu, ko mēs nesamaksājam budžetā – drošības budžetā –, aizsargā ar savām dzīvībām un savu drošību. Un, aizejot no Afganistānas, kārtīgam sociāldemokrātam būtu jānokaunas, jo tas nozīmētu represijas pret sievietēm, pret bērniem un daudzas citas lietas. Šeit es vēl gribētu teikt – laiks man lēnām iztek –, ka mums ir svarīgi šeit roku rokā turpināt strādāt ar Ārlietu ministriju drošības politikas laukā. Mūsu kopīgās intereses ir Ziemeļu koridors uz Afganistānu, Centrālāziju, tālāk uz Ķīnu; tas ir gan militāras drošības ieguvums, gan arī ekonomisks ieguvums. Mūsu kopīgās intereses ir NATO gaisa patrulēšana, kuru mēs varam iegūt tikai tad, ja mēs dodam savu devumu arī globālās krīzes risināšanā, gan runājot par pirātismu, gan runājot par Afganistānu. Jo, ja mēs aiziesim no Afganistānas, kā dažs labs šeit aicina, tad es gribētu redzēt, kur šie cilvēki ņems to pusotru miljardu, lai sargātu mūsu debesis. Vai kādam no oponentiem šis pusotrs miljards ir? Nav. Un drīzāk tad būtu jāpriecājas par to, ka mēs esam Afganistānā vai taisāmies, piemēram, drīz doties ar pāris mūsu ekspertiem Āfrikā uz Libēriju, jo šie cilvēki ļauj... tas ļauj tos miljonus un miljardus izmantot tautsaimniecības labā. Tāpat es šeit arī gribētu atbalstīt tos runātājus... un arī Ārlietu ministrijas tendences veidot ar Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm kopīgu drošības politiku, ekonomisko politiku un sociālo vidi. Jo situācijā, kur globālā krīze, ekonomiskā taupīšana arī aizsardzības laukā pieņemas spēkā, reģionālā sadarbība ir tiešām ļoti būtisks arguments. Kur es piekrītu gan pozīcijai, gan opozīcijai? Ir tā, ka mums ir arvien vairāk un spēcīgāk jāsadarbojas ar lielajiem spēlētājiem ārpus Rietumu pasaules. Ķīna, Indija, Japāna, Koreja – jā, tas ir tas virziens, ieskaitot arī Centrālāziju, tas ir tas virziens, kur mūsu ekonomiskajai attīstībai ir potences. Un visbeidzot viena no svarīgākajām lietām, kas izskanēja šodien ārpolitikas tēzēs šeit un ko es pilnībā atbalstu, ir tā, ka Latvijai ir jābūt Eiropas Savienības kodolā. Un tas ir tas jautājums, kurā mums agrāk bija, teiksim, lielākas domstarpības. Pašreiz es redzu, ka Latvijā lēnām tiek veidots konsenss šajā aspektā, un tas ir pareizs konsenss, jo, tikai esot Eiropas Savienības lemšanas centrā, mēs varam panākt lielāku labklājību arī šeit uz vietas, lielākas lemšanas iespējas, un vai tad tas nav tas, ko mēs kopīgi gribam, gan pozīcija, gan opozīcija? Paldies.".
• 2012_01_26a-seq47 language "lv".
• 2012_01_26a-seq47 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q211.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q193089.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q458.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q148.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q39731.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q15628977.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q7184.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q889.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q9005.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q30.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q17.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q18097.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q668.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q540708.
• 2012_01_26a-seq47 mentions Q1014.