Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq43> ?p ?o. }

• 2012_01_26a-seq43 type Speech.
• 2012_01_26a-seq43 number "43".
• 2012_01_26a-seq43 date "2012-01-26".
• 2012_01_26a-seq43 isPartOf 2012_01_26a.
• 2012_01_26a-seq43 spokenAs 10.
• 2012_01_26a-seq43 spokenText "Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Godātie ministri! Ekselences! Cienījamie žurnālisti! Mans uzdevums ir paziņot jums apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par galveno Eiropas darba kārtības jautājumu – un, proti, tieši par finanšu stabilitātes nodrošināšanas politiku. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka Eiropas Savienībā veiktā ekonomiskās bardzības politika jeb tā, kuru angļu valodā sauc par austerity policy un kuru mūsu valdība politkorekti sauc par taupības jeb finanšu stabilizācijas politiku, ir aplama un kaitē Latvijas ekonomiskajai un politiskajai suverenitātei. Šī politika ir teorētiski nepamatota, balstās uz pieņēmumiem, nevis uz pierādījumiem un kalpo Eiropas ekonomiski attīstīto valstu dominēšanas pastiprināšanai. Finanšu stabilizācija, kas izpaužas valsts budžeta konsolidācijā, arī nozīmē, ka krīzes laikā nauda aiziet finanšu sektora stabilizācijai, tātad bankām, nevis darba vietu un reālās ekonomikas uzturēšanai. Ko īsti nozīmē finanšu stabilitāte? Spēja nomaksāt parādus. Tā ir atkarīga no tā, cik esat bagāts un cik lieli ir parādi. Tātad stabilitāte tiek iegūta, gan paaugstinot bagātību, gan samazinot parādus. Tomēr pastāvošā Eiropas Kopienas politika ar finanšu stabilizāciju Eiropā saprot tikai fiskālo disciplīnu. Paliek jautājums: kā kļūt bagātākiem? Uz to taupības politikai atbilžu nav. Taupības politika balstās aklā neoliberālā ticībā, ka valsts, piedaloties ekonomikas pārvaldīšanā, to var tikai vājināt, taču, ja tirgum netraucē, tad tirgus pats visu sakārtos. Šī ticība ir arī jaunā starpvalstu līguma par pastiprinātu ekonomisko savienību pamatā. Finanšu stabilizācijas mehānismi, kuri ietverti līgumā, liek ierobežojumus valsts tēriņiem un neregulē taupību privātajā sektorā, bet tieši privātā kapitāla ieplūšana Spānijā un Latvijā kļuva par kredītburbuļa iemeslu. Lai nodrošinātu stabilitāti, nepieciešams regulēt arī privātas finanšu plūsmas, piemēram, ar lielākiem nodokļiem ierobežojot privātā kapitāla ieplūšanu nekustamā īpašuma tirdzniecībā. Taču tāda valsts iejaukšanās ir tabu Eiropas neoliberālās ekonomikas noteikumos. Tāpēc piedāvātie risinājumi nepasargās ekonomiku no pārkaršanas uzplaukuma gados un tai sekojošas krīzes un savukārt Latvijas ekonomikas lejupslīdes laikā neparedzēs pietiekamu ekonomikas stimulēšanu. Līdz ar to Latvija riskē atkal piedzīvot strauju postoša kāpuma un krituma ciklu bez iespējām pietiekamai attīstībai. Eiropas Savienības pieredze liecina, ka pievienošanās Eiropas monetārajai savienībai, tātad eirozonai, arī nenodrošina finanšu stabilitāti, jo eirozonā valda tie paši nosacījumi – bezdeficīta budžets un valsts parāds, kurš nedrīkst būt pārāk liels. Taču Īrijai un Spānijai bija budžeta pārpalikumi un mazi parādi pirms krīzes, kuri ātri pārveidojās lielos deficītos un augstos parādos. Arī Latviju, kurā, starp citu, lats ir piesaistīts pie eiro, 2007.gadā iegūtais pārpalikums nepaglāba no krīzes. Tātad arī eiro ieviešana nav garantija pret finanšu nestabilitāti. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka finanšu stabilitāte var balstīties tikai reālās ekonomikas attīstībā, tāpēc mēs uzstājamies par attīstības politiku. Varbūt ļoti naivi un banāli tas skan, bet tieši attīstības politika ir mūsu finanšu stabilitātes pamats. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka Latvijas apstākļos, kad salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku par vienu simtu piecdesmit tūkstošiem ir samazinājies darba vietu skaits, imports pārsniedz eksportu un rūpniecības daļa iekšējā kopproduktā ir pārāk maza, finanšu stabilitāti var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme, kas ir balstīta uz valsts tiešo ieguldījumu ekonomikā ar nolūku radīt jaunas darba vietas un infrastruktūru, kā arī veicināt ilgtspējīgu attīstību. Valsts ieguldījumi ekonomikas izaugsmē radīs papildu patēriņa pieprasījumu, un tas arī sekmēs ātrāku attīstību. Ekonomikas izaugsme palielinās ieņēmumus no nodokļiem un padarīs budžetu ilgtspējīgu. Par pievilcīgu lielajiem ārējiem investoriem valsti padara attīstīta infrastruktūra, saprātīgas transporta izmaksas, labvēlīga nodokļu politika un politikas stabilitāte, nevis fiskālā konsolidācija, kungi! Ne budžeta deficīts, bet tekošā konta deficīts mums ir noteicošais ekonomiskais rādītājs. Eksporta un importa pozitīva bilance ir veselīgas ekonomikas rādītājs, nevis šis rādītājs ir budžeta deficīts. Vienīgā iespēja, kā attīstīt ekonomiku, ir eksportēt vairāk nekā importēt un iegūt naudu, lai investētu to ekonomikā. Citu risinājumu vienkārši nevar būt! Un līdz ar to, kaut arī Latviju dažreiz sauc par Eiropas Savienības skolas labāko skolēnu, tomēr būsim arī prātīgi un nemaldināsim Eiropas sabiedrību ar to, par kādu cenu mēs esam sasnieguši šīs labās atzīmes mūsu dienasgrāmatā, kuru mums izsniedz Eiropas Komisija. Ar to, ka mēs esam zaudējuši ļoti lielu, visefektīvāko, mūsu iedzīvotāju daļu, kas aizbraukusi projām. Vai mēs varam mūsu vēstniekiem, kuri tagad atrodas šajā zālē, lepojoties parādīt mūsu piemēru? Es domāju, ka, gan pārņemot Eiropas pieredzi, gan risinot mūsu problēmas un rādot mūsu sasniegumus citvalstīm, mēs izdarām lielu kļūdu. Mūsu Latvija saduras ar daudz nopietnākiem izaicinājumiem nekā vairākas citas dalībvalstis. Un šo izaicinājumu iemesli nav tikai pašmāju valdības darbības rezultāts, bet arī nekritiska eksportēto neoliberālo recepšu piemērošana. Tā ir mūsu atbildība nopietnāk filtrēt visus šos piedāvājumus, lai neiebrauktu vēl dziļāk ekonomiskajās auzās. Es domāju, ka šis jautājums ir tieši saistīts gan ar iekšējo, gan ārējo politiku. Mēs visi labi saprotam, ka šīs divas politikas nozares ir ļoti cieši saistītas, un es domāju, ka būs ļoti nepareizi, ja mēs mēģināsim tās sadalīt. Līdz ar to es gaidu no valdības ministrijām, no institūcijām kritiskāku attieksmi pret tiem piedāvājumiem, kurus mums piedāvā Eiropas Komisija, un uzmanīgāk ieklausīties tajās rekomendācijās, kuras formulē, kuras veido Latvijas speciālisti tieši ekonomikas jomā. Lai nebūtu tā, ka mēs atkārtojam tās pašas kļūdas, kuras mēs esam pielaiduši pēdējo 10 gadu laikā ekonomikas jomā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_01_26a-seq43 language "lv".
• 2012_01_26a-seq43 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2012_01_26a-seq43 mentions Q211.
• 2012_01_26a-seq43 mentions Q193089.
• 2012_01_26a-seq43 mentions Q458.
• 2012_01_26a-seq43 mentions Q2167704.
• 2012_01_26a-seq43 mentions Q8880.
• 2012_01_26a-seq43 mentions Q22890.
• 2012_01_26a-seq43 mentions Q903671.
• 2012_01_26a-seq43 mentions Q29.