Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq41> ?p ?o. }

• 2012_01_26a-seq41 type Speech.
• 2012_01_26a-seq41 number "41".
• 2012_01_26a-seq41 date "2012-01-26".
• 2012_01_26a-seq41 isPartOf 2012_01_26a.
• 2012_01_26a-seq41 spokenAs 17.
• 2012_01_26a-seq41 spokenText "Augsti godātais premjerministra kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru kungi! Ekselences! Kolēģi! Es domāju, katram cilvēkam ir būtiski šie vārdi – ticība savai tēvzemei, valstij, valsts pārvaldei, kaut vai sev pašam. Vai ticības trūkums nav pamatā daudzu mūsu pilsoņu aizbraukšanai no Latvijas? Tagad daži saka, ka pasaulē sākas trešais krīzes vilnis – uzticības krīze. Nu, vārdu „labklājība”... kvalitātes ziņā šo vārdu saprotam vienādi, bet atšķirības ir kvantitātē. Un drošība. Kādas problēmas ir šajā jomā? Pirmkārt. Dažreiz dažādi saprotam šos vārdus... lietojam daudz, bet dažādi saprotam vārdus „drošība”, „aizsardzība”, „kolektīvā aizsardzība”, „pašaizsardzība”. Otrkārt. Neprecizitātes esošajos likumos un normatīvajos aktos. Treškārt. Daļa vadošā personāla savā domāšanā un darbībā ir palikusi 20.gadsimtā. Sākotnēji vajadzētu vienoties par bieži lietoto vārdu „drošība” un „aizsardzība” vienādu izpratni. Vienkāršāk ir ar vārdu „drošība”, jo Latvijas nacionālās koncepcijas kontekstā drošība ir valsts politisko, ekonomisko, militāro vai fiziskās drošības, aizsardzības un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību. Interesanti, ka 1992.gadā Latvijā tika pieņemts likums „Par valsts aizsardzību”, un ar vārdu „aizsardzība” saprata tieši to, ko tagad saprotam ar vārdu „drošība”. 1994.gadā... Tas likums vairs nestrādā no 1994.gada. Tagad loģiski būtu, ja Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā vārds „aizsardzība” apzīmētu pasākumu kopumu cīņai ar NATO stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem, izaicinājumiem, un tie ir tikai četri — globālā terorisma draudi, kiberuzbrukumi, enerģijas resursu drošība, globālās klimata izmaiņas. Daži piemēri. NATO. Latvijas dalība starptautiskajās operācijās ārpus NATO valstu teritorijas ir pasākumu kopums globālā terorisma slāpēšanai, kā dēļ mēs piedalāmies arī Afganistānā. NATO ir izveidojusi Igaunijā, Tallinā, kiberaizsardzības centru, kur strādā arī Latvijas pārstāvis. Dažās valstīs tiek veidotas speciālas kiberkara vienības. Jūs lasījāt plašsaziņas līdzekļos, ka ASV nesen izveidoja kiberaizsardzības brigādi. Enerģijas resursu drošība. Tiek ieviesti jēdzieni „ekonomiskie draudi”, „ekonomiskā jauda”, un tos jau izmanto kā ieroci politiskiem mērķiem. Nīderlandes Aizsardzības ministrija uzskata klimata pārmaiņas par savu ienaidnieku numur viens, jo ūdens līmeņa paaugstināšana par vienu metru applūdinās 75 procentus tās teritorijas. Būtiski saprast to, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības sastāvā. Nepareizi ir domāt un runāt par to, vai sevi atdalīt no šīm organizācijām. Piemēram, mums jāveido militāras pašaizsardzības spējas, lai aizsargātu savu valsti. Kamēr tie NATO spēki nāks mums palīgā, mums vajadzēs pašiem sevi aizstāvēt. Mēs esam NATO! Ļoti precīzi un izsmeļoši par šo jautājumu izteicās ASV vēstniece Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Viņa teica: „NATO kolektīvā aizsardzība ir šīs organizācijas valstu pašaizsardzība.” Kolektīvā aizsardzība ir Latvijas pašaizsardzība. To apliecina netiešā veidā NATO ģenerālsekretārs, runājot par NATO valstu gudro aizsardzību, – smart defense, kā viņš teica, un viņa teiktais, ka neviena valsts nevar nodrošināt aizsardzību visās jomās, ka katrai NATO valstij ir jāizvēlas tās jomas, kur tā var dot labāko ieguldījumu NATO valstu kolektīvajā aizsardzībā. Kolektīvā aizsardzība ir Latvijas pašaizsardzība! Kas no tā izriet? No tā vajadzētu izrietēt gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, gan Aizsardzības ministrijas, gan Nacionālo bruņoto spēku, gan valdības rīcības plāna, gan arī plašsaziņas līdzekļu prioritātēm. Divi piemēri. Pirmkārt, premjerministrs 2011.gada ziņojumā Saeimai par drošības jautājumiem pareizi formulēja to, ka Latvijas militārās drošības pamatprincips ir dalība NATO kolektīvajā aizsardzības sistēmā, vienlaikus atzīmējot, ka (citāts) „nespējot nodrošināt nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu, par 98 procentiem samazina līdzdalību NATO reaģēšanas spēkos”. NATO Response Force rotācijā vajadzēja sūtīt 253 cilvēkus, bet aizsūtījām 3 cilvēkus. Apturēta dalība operācijās Kosovā, Bosnijā. Ievērojami Bosnijā... ievērojami samazināts militāro mācību skaits, samazinātas karavīru sociālās garantijas un tā tālāk. Tā nevajadzētu būt! Otrkārt. Plašsaziņas līdzekļi daudz lielāku uzmanību veltīja vakar diskutētajiem jautājumiem Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā par fotoradariem, bet ļoti maz tika pievērsta uzmanība ASV vēstnieces teiktajam, ka kolektīvā aizsardzība ir Latvijas pašaizsardzība, vai skaidrota būtība NATO ģenerālsekretāra teiktajam par gudro aizsardzību. Beidzot par aizsardzības budžetu. Maz tika diskutēts Saeimā, kā ir Latvijā. Pārkāpjot Latvijas likumus aizsardzības budžets ir tikai 0,9 procenti no iekšzemes kopprodukta, bet Igaunijā tas ir 2 procenti, Grieķijā – 3,6... Piemēram, veselībai Latvijā velta 3,1 procentu no IKP, bet Skandināvijas valstīs – 7–9 procentus. Kur tad mēs tērējam vairāk un kādēļ? Nosacīti... tas ir, vienā skalā mērot... Vai pareizi tiek veidots aizsardzības budžets? Piemēram, agrāk gan Latvijas Bankas apsardze, gan robežsardze tika finansēta no aizsardzības budžeta. Bet tagad viens piemērs: Iekšlietu ministrija maksā no sava budžeta par policistu sagatavošanu Latvijas Universitātē, kā arī Daugavpils un Stradiņa Universitātēs. Agrāk tur bija... Vai viņus nevarētu sagatavot Nacionālā aizsardzības akadēmija un finansēt no aizsardzības budžeta? Agrāk akadēmijā gatavoja robežsargus. Skaidrs, ka mums ir jāizslēdz Iekšlietu ministrijā un Aizsardzības ministrijā atsevišķu funkciju dublēšana, radot vienotu krīzes pārvaldes struktūru, kas spētu efektīvi reaģēt uz jebkuru iekšēju vai ārēju apdraudējumu. Šāds visu Latvijas aizsardzības krīzes pārvaldes struktūru kopīgais budžets varētu pārsniegt NATO rekomendētos 2 procentus no IKP, kam jābūt iedalītam valsts aizsardzības budžetā. Atbilstoši esošajai situācijai globālajā pasaulē jāizdara arī grozījumi drošības jomas likumos un normatīvajos aktos. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_01_26a-seq41 language "lv".
• 2012_01_26a-seq41 speaker Karlis_Kreslins-1945.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q822919.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q211.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q4294315.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q191.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q193089.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q458.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q687709.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q4294480.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q55.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q7184.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q889.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q80021.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q498407.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q41.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q1246.
• 2012_01_26a-seq41 mentions Q1770.