Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq37> ?p ?o. }

• 2012_01_26a-seq37 type Speech.
• 2012_01_26a-seq37 number "37".
• 2012_01_26a-seq37 date "2012-01-26".
• 2012_01_26a-seq37 isPartOf 2012_01_26a.
• 2012_01_26a-seq37 spokenAs 10.
• 2012_01_26a-seq37 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Kolēģi! Vērtējot ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ir jākonstatē, ka ziņojums, atšķirībā no iepriekšējā ziņojuma, ir daudz lakoniskāks, bet saturīgāks un aptver visu Latvijas ārpolitikas interešu sfēru. Ziņojuma preambulā ir minēts, ka Latvijas ārpolitika 2011.gadā turpināja sniegt ieguldījumu Latvijas nacionālo interešu īstenošanā, neatkarības nostiprināšanā, Satversmē definētās valsts teritorijas integritātes nodrošināšanā, demokrātiskā valsts uzbūvē. Neskarot jautājumu par valsts teritorijas integritāti, gribētos detalizētāk apskatīt jautājumu par Latvijas nacionālajām interesēm tieši neatkarības nostiprināšanas kontekstā. Mums visiem, godātie kolēģi, ir jāpārdomā jautājums par to, cik lielā mērā Latvijas nacionālās intereses sakrīt ar Eiropas Savienības interesēm kopumā un cik – ar dažu spēcīgu Eiropas Savienības dalībvalstu atsevišķām interesēm. Mums visiem ir jāatrod tāds līdzsvars starp dažādām interesēm, lai netiktu apdraudēta Latvijas ekonomiskā un finansiālā neatkarība. Ir skaidrs, ka nacionālās intereses ir svarīgas jebkurai Eiropas Savienības valstij, tai skaitā valstīm ar stipru ekonomiku – Vācijai, Francijai, Lielbritānijai un Itālijai. Esošās ekonomiskās un finansiālās krīzes laikā Vācijas kanclere un Francijas prezidents meklē mehānismu, kas ļautu apturēt šo visu laiku nopietnāko krīzi Eiropā. Bet es gribētu uzdot jautājumu par krīzes cēloņiem, kas, man šķiet, būtu daudz dziļāk meklējami, nekā par to publiski runā. Vai Eiropas lielvalstu politiķi un starptautiskie finansisti nezināja, ka Grieķijas, Spānijas, Portugāles un Itālijas finansiālās un ekonomiskās problēmas eksistēja jau tad, kad Eiropas Savienība tika veidota? Vai tad viņiem nevajadzēja ievērot Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro? Un vēl cits jautājums: vai tad mēs, Latvijas valsts pilsoņi, pirms balsošanas referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā bijām pietiekoši informēti par Eiropas valstu finansiālo situāciju? Vai mums kāds sniedza patiesu informāciju par iespējamo recesiju un citām finansiālajām problēmām, kas iespējamas Eiropas Savienībā? Lai 2014.gadā pievienotos eirozonai, par ko gandrīz katru dienu mēs dzirdam no valdības puses, mums ir jāizpilda Māstrihtas kritēriji. Tas ir grūti, ņemot vērā Latvijas iekšējās problēmas, ražošanas vājumu, lauksaimniecības zemo konkurētspēju, bezdarbu, cilvēku emigrāciju uz ārvalstīm, nesalīdzināmi vājo sociālo sfēru. Es ceru, ka visi deputāti apzinās, cik grūts ir šis ceļš un ka to ir iespējams panākt tikai ar visas tautas milzīgiem pūliņiem. Bet izrādās, ka tagad ar to jau ir par maz. Mums tiek piedāvāts samazināt mūsu budžeta deficītu līdz 0,5 procentiem, turklāt fiksējot to kā normu Satversmē. Skaidrs, ka, ja tagadējai vai jebkādai citai valdībai neizdosies iekļauties šajos noteikumos, mums draudēs nopietnas sankcijas. Diemžēl viens otrs mūsu politiķis no valdošās koalīcijas uzskata, ka Eiropa vienmēr mums ir devusi vairāk, nekā mēs esam devuši Eiropai. Man tas ir nepieņemams viedoklis. Mēs atdevām Eiropai visdārgāko, kas mums ir, – gandrīz 10 procentus no mūsu tautas. Visenerģiskāko tautas daļu, zinošus un labi izglītotus cilvēkus, pārsvarā jaunus un spēcīgus. Es būtu piekritis tādiem uzskatiem, ja Eiropas valstu pilsoņi lauztos uz mūsu valsti, bet viss diemžēl notiek otrādāk. Ja Eiropas finansiālās stabilizācijas pakta normas tiks ierakstītas mūsu Satversmē, es paredzu, ka mūsu ekonomiskā un finansiālā neatkarība, kā arī valsts neatkarība būs nopietni aprobežota. Mēs pazaudēsim vienu no svarīgākajiem mehānismiem, kas tieši atspoguļo jebkuras valsts neatkarības principu, – iespēju veidot savu budžetu savas valsts un savas tautas interesēs. Mani nepamet sajūta, ka Eiropas Savienības centieni glābt Grieķiju, Spāniju, Itāliju notiks uz mūsu tautas pensionāru, maznodrošināto, studentu, slimnieku un bezdarbnieku rēķina. Un neoliberālais scenārijs, pēc kura notiek Eiropas glābšana, manu sajūtu tikai stiprina. Vēl viens nopietns jautājums, kas, pēc maniem uzskatiem, nebija pietiekami atspoguļots ikgadējā ziņojumā, ir situācija Ziemeļāfrikā un Irānā. Tā sauktais „Arābu pavasaris”, kuru atbalstīja Eiropas valstis un NATO, vēl nebūt nav beidzies. Tunisijā lielus panākumus guvusi islāmistu partija „En-Nahda”, kuras līderis al-Gannuši dzīvoja emigrācijā un kura vispār bija aizliegta Ben Ali laikos. Dažas dienas atpakaļ Ēģiptē vēlēšanās uzvarēja radikāļu spēki – „Brāļi musulmaņi”. Vakar Kairas Tahrir laukumā desmitiem tūkstošu cilvēku protestēja pret esošo situāciju Ēģiptē, kuru pārvalda militārie spēki. Tātad gaidītās demokrātijas vietā Ziemeļāfrikā drīzāk sagaidīs šariatu. Lībijā atsevišķu cilšu starpā turpinās nemieri ar karadarbību. Pagaidu pārejas nacionālā padome Mustafa Abdel-Ddžalila vadībā gandrīz nekontrolē situāciju. Aizvakar bijušā vadoņa Kadafi atbalstītāji ieņēma Beni-Validas pilsētu. Ziemeļāfrikas valstis ir pārpildītas ar ieročiem. Tas var izraisīt vēl plašākas problēmas tuvākajā nākotnē. Nopietna destabilizācija notiek Sīrijā, un vēl nav zināms, ar ko tas viss tur beigsies. Šonedēļ Eiropas Savienība atbalstīja sankcijas pret Irānu. Rezultāts loģisks – naftas plūsmas samazināšana Eiropas Savienības valstīm. Grieķijai – par 35 procentiem, Itālijai un Spānijai – par 33 procentiem. Ko tas nozīmē Eiropas Savienībai? Kopumā ir grūti prognozēt. Bet viens ir skaidrs – benzīna cenas strauji celsies. Un to izjutīsim arī mēs Latvijā. Irānas kodolprogramma un viss, kas pašlaik notiek Hormuza šaurumā, var novest pie nopietna militāra konflikta. Tie, kas seko līdzi notikumiem un tendencēm pasaules ārpolitikā, ir pamanījuši, ka vēl trīs četrus gadus atpakaļ bija nepieklājīgi politiskajās debatēs runāt par lielo karu. Tagad par to runā nopietni politiķi – Nikolā Sarkozī, Ķīnas prezidents Hu Dziņtao un citi. Situācija Hormuza šaurumā un tur iespējamās karadarbības var novest pasauli uz traģiskā sliekšņa. Pēc ASV karaspēka izvešanas no Irākas uzreiz saasinājušies konflikti starp šiītiem, sunnītiem un kurdiem. Situāciju valstī nevar nosaukt par stabilu. Tas pats ir Afganistānā, kur darbojas arī mūsu karavīri. Runājot par Irānas kodolprogrammām, mēs gandrīz neko nesakām par to, ka kodolieroči ir arī Pakistānā un pēdējā laikā ir pasliktinājušās attiecības starp Pakistānu un ASV, turklāt pilnīgi iespējams, ka šogad arī Pakistānā pie varas nonāks radikālie islāmisti; tas vēl vairāk var sarežģīt pasaules drošību. Es saprotu, ka viens otrs domā – nu, kur esam mēs un kur tā Irāna. Bet, godātie kolēģi, mūsu zemeslode ir ļoti maza! Un, kad runa ir par kodolieročiem, zemeslode paliek vēl mazāka. Es uzskatu, ka ārlietu ministra ziņojumā bija daudz nopietnāk jāizanalizē esošā situācija Tuvajos Austrumos, lai neiznāk tā, kā ar Irāku, kad vienā rītā mēs pamodāmies, būdami jau kara situācijā. Nobeigumā es gribētu izteikt aicinājumu mūsu ārlietu ministram un visiem tiem cilvēkiem, kuri veido Latvijas ārpolitiku, – lai jūs darbā vada tikai mūsu tautas intereses! Un desmit reizes pārdomājiet katru soli, kas var apdraudēt mūsu neatkarību un suverenitāti! Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_01_26a-seq37 language "lv".
• 2012_01_26a-seq37 speaker Sergejs_Mirskis-1952.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q822919.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q211.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q193089.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q458.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q148.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q142.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q7184.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q796.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q889.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q23666.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q183.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q38.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q858.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q41.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q794.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q29.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q843.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q79.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q1016.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q948.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q45.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q85.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q817269.
• 2012_01_26a-seq37 mentions Q329.