Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq29> ?p ?o. }

• 2012_01_26a-seq29 type Speech.
• 2012_01_26a-seq29 number "29".
• 2012_01_26a-seq29 date "2012-01-26".
• 2012_01_26a-seq29 isPartOf 2012_01_26a.
• 2012_01_26a-seq29 spokenAs 10.
• 2012_01_26a-seq29 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, ministri un godātie viesi! Šodien es vēlos runāt par trim lietām. Pirmā – tā ir Latvijas interešu aizstāvēšana Eiropas Savienībā, otrā – par ārpolitikas prioritātēm eksporta jomā, un trešā – par vienu no iemesliem, kas traucē attīstīties Latvijas sauszemes kravu pārvadājumu nozarei. Pirmā. Pārāk bieži tiek dzirdēts, ka mēs nespējam pilnvērtīgi aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā, jo mēs esam pārāk mazi, mums ir pārāk maz deputātu Eiropas Parlamentā un tā tālāk. Es uzskatu, ka problēma ir ne mūsu izmēros. Kad ir runa par mūsu kopīgajām interesēm, tad jāiemācās rīkoties vienoti un pārliecināti, jāspēj mobilizēt visus pieejamos resursus. Ir skaidrs, ka mēs esam neliela valsts Eiropas kontekstā, un citreiz panākt vēlamo ir grūti tīri tehniski, jo pārējām valstīm Eiropas Savienības struktūrās ir daudz lielāka ietekme, bet tas nav neiespējami. Ja mēs ar savu kapacitāti paši nevaram nolobēt Latvijas intereses, tad, lai panāktu savu, ir jāsadarbojas ar citām valstīm un jāveido reģionālie bloki, atbalstot citam citu. Mums ir jānodrošina, lai nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā – 2014.–2020.gadā – Latvijas tautas intereses tiktu maksimāli ņemtas vērā. Mums labi jāsagatavojas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē un jāspēj to ne tikai izcili novadīt, bet arī izmantot šo iespēju, lai ieliktu pamatīgu fundamentu Latvijas attīstībai nākotnē. Un tas ir mūsu – gan Prezidenta, gan Ministru kabineta, gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta deputātu – kopējais darbs. Otrais. Noteikti visi atceras, ka decembrī starptautiskā reitinga aģentūra „Fitch Ratings” samazināja Latvijas nākotnes novērtējumu. Pamatojums tam bija tāds, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eirozonas dalībvalstīs negatīvi ietekmēs Latvijas eksportu. Es atkārtoju: reitingi tiek pazemināti dēļ tā, ka Latvijas eksports ir pārāk atkarīgs no Eiropas Savienības pirktspējas. Uz doto brīdi apmēram 70 procenti no kopējā valsts eksporta ir eksports uz Eiropas Savienības valstīm. Man kā uzņēmējam un tagad politiķim ir skaidrs: te ir ļoti bīstama situācija, ja valsts eksports aptuveni 70 procentu apmērā ir atkarīgs no viena klienta. Ir tāds teiciens – gudrs saimnieks visas olas vienā grozā netur. Un gadījumā, ja kaut kas notiks ar Eiropas Savienības tirgiem, tad tas ārkārtīgi negatīvi ietekmēs ne tikai Latvijas eksportētājus, bet arī tos, kuri spēlē tikai iekšējā tirgū. Un tas kopumā atstās ļoti dziļas rētas mūsu ekonomikā. Es negribu nevienu biedēt, bet gribu, lai mēs esam gatavi visam un lai mūsu iedzīvotāji un uzņēmēji ir maksimāli pasargāti. Uzskatu, ka vienai no mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm jābūt jaunu eksporta tirgu meklēšanai un birokrātisku šķēršļu mazināšanai eksportētājiem. Ir jāsamazina procentuālā atkarība no Eiropas Savienības tirgiem līdz Latvijai drošam līmenim, bet to vajag darīt, nevis samazinot eksporta apjomus uz Eiropas Savienību – lai tie vēl vairāk pieaug! –, bet to vajag darīt, palielinot eksporta apjomus uz citām – nevis tikai Eiropas Savienības valstīm. Un trešais. Tie, kuriem bija pieredze starptautisku kravu pārvadājumos no Latvijas uz Krieviju, zina, ar kādām grūtībām saskaras šī nozare. Kravu parasti pietiek. It kā varētu strādāt un attīstīties, maksājot valstij nodokļus un nodarbinot tūkstošiem cilvēku, bet nekā! Lieta ir tāda, ka, lai šķērsotu Krievijas robežu, kravas pārvadātājam ir vajadzīga atļauja braukšanai uz Krieviju. Savukārt kvotas nosaka Krievijas puse, un pēc tam tās izdala Latvijas Autotransporta direkcija. Lieta ir tāda, ka to atļauju visu laiku trūkst, un tas savukārt traucē attīstīties mūsu uzņēmējiem un arī mūsu ekonomikai. Lūk, piemērs: normālos apstākļos viena mašīna mēnesī spēj uztaisīt četrus reisus no Latvijas uz Krieviju, taču šodienas realitāte ir tāda, ka atsevišķi uzņēmēji taisa tikai vienu reisu mēnesī dēļ tā, ka Autotransporta direkcija nespēj nodrošināt uzņēmējus ar iepriekš minētajām atļaujām. Visiem ir skaidrs, ka tas nozīmē četras reizes mazāk nodokļu un četras reizes mazāk naudas, kura varēja stimulēt iekšējo patēriņu. Un seko retorisks jautājums: Ārlietu ministrija un Satiksmes ministrija! Vai tiešām mēs nevaram sakārtot šo jautājumu ar Krievijas pusi un ļaut mūsu uzņēmējiem strādāt? Rezumējot, pirmkārt, mums daudz nopietnāk un vienotāk jāaizstāv Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Otrkārt. Es aicinu pievērst vairāk uzmanības jaunu eksporta tirgu meklēšanai un birokrātisku šķēršļu mazināšanai mūsu eksportētājam. Treškārt. Lai sekmētu mūsu kravu autopārvadājumu nozares attīstību, mums jāatrisina problēma ar braukšanas atļaujām uz Krieviju. Un nobeigumā es vēlos atgādināt, ka ārpolitika – tas ir iekšpolitikas turpinājums, un veiksmīgi ārpolitikā mēs varēsim būt tikai tad, ja beigsim kāpt viens otram uz sāpīgiem pirkstiem un mūsu iekšējā politika būs balstīta uz savstarpējas cieņas principiem un galvenā iekšpolitiskā orientācija būs orientācija uz sabiedrības saliedētību un vienotas politiskās nācijas izveidošanu. Paldies. (Aplausi).".
• 2012_01_26a-seq29 language "lv".
• 2012_01_26a-seq29 speaker Vladimirs_Reskajs-1984.
• 2012_01_26a-seq29 mentions Q822919.
• 2012_01_26a-seq29 mentions Q211.
• 2012_01_26a-seq29 mentions Q193089.
• 2012_01_26a-seq29 mentions Q458.
• 2012_01_26a-seq29 mentions Q8889.
• 2012_01_26a-seq29 mentions Q159.
• 2012_01_26a-seq29 mentions Q8896.
• 2012_01_26a-seq29 mentions Q15628977.
• 2012_01_26a-seq29 mentions Q15379125.