Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq27> ?p ?o. }

• 2012_01_26a-seq27 type Speech.
• 2012_01_26a-seq27 number "27".
• 2012_01_26a-seq27 date "2012-01-26".
• 2012_01_26a-seq27 isPartOf 2012_01_26a.
• 2012_01_26a-seq27 spokenAs 101.
• 2012_01_26a-seq27 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ārlietu ministra kungs! Ministri! Ekselences! Kolēģi! Vēlreiz paldies ārlietu ministram par ziņojumu. Šodien es vēlētos pievērsties ziņojuma sadaļai, kas veltīta sadarbībai ar latviešu diasporu ārvalstīs. Piekrītu, ka šī dialoga veidošana tuvākajos gados ieņems nozīmīgu vietu. Bet kādu? Būdams Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs, esmu daudzkārt ticies ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem un viņu organizāciju vadītājiem. Vai ikvienā sarunā tautieši rosina dot politisku signālu, ka Latvijas valstsvīri pieliek vienlīdz lielas rūpes un izjūt politisko atbildību gan par ārvalstīs dzīvojošiem pilsoņiem, gan arī par Latvijā dzīvojošajiem. Tā ir atvērta sajūta. Darāmo darbu sarakstā ārlietu ministrs ir atzīmējis arī atbalstu grozījumu veikšanai Pilsonības likumā, kas ļautu iegūt dubultpilsonību ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Protams, mēs uz to ejam, bet domāju, ka mums uz šo jautājumu jāskatās mazliet plašāk, nekā viena likuma ietvars to ļauj. Latvieši stāsta, ka savulaik brāļi Kaudzītes ceļu no Piebalgas līdz Rīgai, lai piedalītos Rīgas Latviešu biedrības kopsapulcē, mēroja vairākas dienas. Mūsdienās diennakts laikā mēs varam apbraukt apkārt zemeslodei. Ir pienācis laiks uz Pilsonības likumu paskatīties no 21.gadsimta punkta. Vienlaikus mums jāraugās uz šo likumu arī vairāku gadu desmitu perspektīvā. Ideālā variantā izlabosim likumu tā, lai 21.gadsimta laikā tas vairs nebūtu jāgroza. Nenoliedzami, tas ir izaicinājums, bet tajā pašā laikā mums jāapzinās, ka lielais izbraucēju skaits un izmaiņas Pilsonības likumā, kas paplašinās pilsoņu loku, liks mums diskutēt arī par izmaiņām citos likumos. Būs nepieciešams krietni paplašināt valsts sniegto pakalpojumu elektronisko pieejamību. Un vai nav pienācis laiks obligātām parlamenta vēlēšanām? Uzskatu, ka jānosprauž mērķi un jāizdara izvēle. Ja mūsu mērķis ir dabūt cilvēkus atpakaļ, tad laika vairs nav daudz. Daži gadi – tas ir laiks, kad cilvēki aprod ar jauno situāciju, atrod darbu, pārceļas arī ģimene. Sākumā viņi ir gatavi atgriezties, pēc tam jau pārāk pieraduši jaunajā vietā. Diemžēl esmu secinājis, ka tradicionālās latviešu organizācijas, ar kurām Ārlietu ministrija uztur dialogu, ne vienmēr pārstāv plašus diasporas slāņus. Otrā Pasaules kara un pēckara emigranti latvieši bieži nesadarbojas ar jaunajiem aizbraucējiem vai vāji sadarbojas. Ārlietu ministrijai ir jāmeklē ceļi, kā sasniegt arī nesenos aizbraucējus. Divdesmit neatkarības gadi ir pierādījuši, ka pēckara emigranti kūtri atgriežas Latvijā. Tāpēc, ja mēs ceram uz atgriešanos, tad mērķauditorija ir nesenie izbraucēji. Vairāk gan redzu, ka šobrīd izbraucēju atgriešanās ir neiespējamā misija, tāpēc mūsu mērķis ir viņu saiknes ar Latviju iespējami ciešāka saglabāšana. Savā ziņā Ārlietu ministrija var kļūt gan par tiltu, gan filtru konstruktīvas un auglīgas sadarbības virzienā, taču – ne tikai Ārlietu ministrija. Sadarbībā iesaistāmas visas ministrijas, katra savā jomā pēc vajadzības. Jārada un jādarbina vienoti mehānismi un instrumenti, tā, piemēram, jāpiedāvā vienota, īpaši izstrādāta metodika mācībām latviešu bērnudārzos un svētdienas skolās ārzemēs, jāizveido viens visā pasaulē pieejams Latvijas televīzijas starptautiskais kanāls, jārada iespējas piedalīties balsošanā vēlēšanās un referendumos elektroniski un tā tālāk. Ierosinu uz aizbraucējiem paraudzīties arī no cita skatpunkta. Viņi nav Latvijai zuduši cilvēki. Viņi ir Latvijas resursi pasaulē. Aicinu jaunajā stratēģijā iekļaut arī tās iespējas, ko sniedz mūsu pilsoņi ārpus Latvijas, – plaši ekonomiskie, kultūras, zinātnes kontakti, pieredzes apmaiņa un Latvijas vārda nešana pasaulē. Kāpēc mums neizmantot to, ko citas valstis sen jau izmanto? Tāpēc es apsveicu Ārlietu ministrijas ieceri šogad izstrādāt visaptverošu politikas plānošanas dokumentu par sadarbību ar diasporu. Jau tagad, strādājot pie likumprojektiem, jāatzīst, ka bez ārvalstīs dzīvojošo tiešas un aktīvas līdzdalības rezultāta nebūs. Es gribētu izmantot šo izdevību, lai aicinātu diasporas latviešus, latviešu organizācijas uz aktīvu, enerģisku un konstruktīvu dalību. Viņiem ir iespējas saredzēt to, ko mēs nevaram ieraudzīt. Mēs visi esam spējīgi uz emocionālu viedokli vai rīcību, bet darbs pie likumprojekta prasa racionālu pieeju un konkrētus formulējumus – un tieši šobrīd vēl jo vairāk. Pašā aktuālākajā jautājumā, paplašinot Latvijas pilsoņu loku un saglabājot izbraucēju saikni ar dzimteni, ārlietu ministrs savā ikdienas darbā varētu uz to viņus aicināt. Trīssimt tūkstošu izbraukušo. Demogrāfisko situāciju labot nav viegli, un nākotnes prognozes nav iepriecinošas. Kas notiks tālāk? Tukšā vietā nāks citi. Tas ir pietiekams arguments, lai visu valsts pārvaldes iestāžu, ne tikai Ārlietu ministrijas, plānos, stratēģijās un perspektīvās nospraustu mērķus sadarbībai ar Latvijas pilsoņiem ārpus valsts robežām. Mūsu mērķu sasniegšanai ir jāatrod pareizie paņēmieni, no detaļām jābūvē māja. Tikai tad lielais mērķis tiks sasniegts – Sprīdītis atgriezīsies mājās, latviešu diasporas jautājums nebūs ārpolitikas debašu darba kārtībā, bet būs iekšpolitikas nozare. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_01_26a-seq27 language "lv".
• 2012_01_26a-seq27 speaker Ingmars_Caklais-1971.
• 2012_01_26a-seq27 mentions Q822919.
• 2012_01_26a-seq27 mentions Q211.
• 2012_01_26a-seq27 mentions Q2660080.
• 2012_01_26a-seq27 mentions Q8436.
• 2012_01_26a-seq27 mentions Q15628977.
• 2012_01_26a-seq27 mentions Q4394581.