Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq25> ?p ?o. }

• 2012_01_26a-seq25 type Speech.
• 2012_01_26a-seq25 number "25".
• 2012_01_26a-seq25 date "2012-01-26".
• 2012_01_26a-seq25 isPartOf 2012_01_26a.
• 2012_01_26a-seq25 spokenAs 84.
• 2012_01_26a-seq25 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ārlietu ministra kungs! Ministri! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi! Mēs tikko dzirdējām ārlietu ministra ziņojumu, kurā būtībā iezīmēts Latvijas ārpolitikas nākotnes kurss, kā arī akcentēti aktuālākie ārpolitikas virzieni. Nenoliedzami mūsu prioritāte šobrīd ir Eiropas Savienība un ar to saistītie jautājumi: Eiropas Savienība un eirozonas nākotnes perspektīvas. Mums ir jāņem vērā aizvien biežāk izskanējušās prognozes un šaubas par eirozonas stabilitāti un jāsaprot, ka eirozonas nākotne vistiešākajā ziņā ir arī Latvijas nākotnes perspektīva un neatņemama sastāvdaļa, taču vienlaikus, neskatoties uz problēmjautājumiem, kas pašlaik skar eirozonu, mums ir jābūt aktīviem savu tiesību aizstāvjiem Eiropas Savienības kontekstā. Visbeidzot ir jāpanāk taisnīgi tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem. Protams, ir apsveicami, ka Latvijas lauksaimnieki jau paši ir ķērušies pie darba, lai ietekmētu to, ka nākamajā Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodā viņiem būtu vienādi tiešmaksājumi ar pārējām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija sākusi naudas vākšanu, lai īstenotu aizstāvības kampaņu, taču ir jāsaprot, ka tas ir valstisks jautājums, kurš ir jārisina visaugstākajā līmenī, un Latvijai ir jāpanāk, ka pašmāju lauksaimnieku tiešmaksājumu sistēma tiek balstīta uz objektīviem kritērijiem. Tiešmaksājumu lielumam ir nozīme ne tikai, lai nodrošinātu mūsu zemniekiem vienlīdzīgus apstākļus konkurencei ar pārējo Eiropas Savienības valstu zemniekiem; no tiešmaksājumu lieluma bieži vien ir atkarīgs, vai Latvijas mazais zemnieks vispār izšķiras sakārtot savu saimniecību un pieprasīt šos tiešmaksājumus, šo atbalstu, vai, sagurstot zem pārlieku lielā birokrātisko prasību sloga, atmet ar roku, atsakoties no tiešmaksājumu saņemšanas, un līdz ar to paliek darbodamies pelēkajā ekonomikas zonā. Tāpat ne mazāk aktuāla ir aizvien ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģionā, kuram daudzu starptautiski atzītu analītiķu prognozēs ir atvēlēta vieta starp Eiropas plaukstošākajiem reģioniem. Šīs prioritātes līdztekus mūsu drošības politikai ir Latvijas ārpolitikas Rietumu virziens, pašsaprotama prioritāte, ņemot vērā mūsu valsts ārpolitisko virzību uz neatkarības atjaunošanu. Taču vienlaikus pat pārliecināti eirooptimisti nevarēs noliegt, ka uz globālās skatuves ir parādījušās vai atdzimušas, vai pat piedzīvojušas ļoti strauju attīstību jaunas ekonomiskās un politiskās lielvaras, kuru tirgos iekļūšana šķiet pievilcīga ikvienam... ikvienas valsts ikvienam ražotājam. Tāds ir mums kaimiņos esošais un labi saprotamais Krievijas tirgus, kā arī par pasaules rūpnīcu dēvētā Ķīna. Es nevēlos būt pesimists, taču virkne pazīmju liecina, ka Eiropas un Rietumu globālā ietekme strauji samazinās, turpretī Ķīnas, Krievijas un Indijas, kā arī vēl citu tā dēvēto attīstības valstu globālā ietekme palielinās. Vēlos uzsvērt, ka, manuprāt, ir nepieciešams pievērst daudz vairāk uzmanības tieši Ķīnas, Āzijas reģiona valstu un Tuvo Austrumu jeb, ja vēlaties, Austrumu ārpolitikas virzienam. Mēs esam un arī paliksim Eiropas Savienības valsts, taču, manuprāt, tām iespējām, kādas Latvijai paver Austrumu virziens, ir veltīts nepietiekami... maz uzmanības. Mūsu vēstniecībām un ekonomiskajām pārstāvniecībām tieši šajos reģionos ir vitāli nozīmīgi aktivizēt savu darbību; un ne tikai aktivizēt, bet arī skaidri nodefinēt, kādi konkrēti ir mērķi un sasniedzamie rezultāti. Tieši tāpat jāuzsver, ka mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē tradicionālais ģeopolitikas jēdziens aizvien biežāk tiek aizstāts ar vārdu „ģeoekonomika”. Tas nozīmē, ka aizvien ciešāk savijas valsts un uzņēmumu intereses, un mūsdienu valstu ārpolitiskie resori ir kļuvuši galvenokārt par ekonomisko interešu politiskajām sejām. Šī iemesla dēļ izbrīna tas, ka šajā stratēģijā nav daudz Latvijas ekonomikas interešu virzīšanai veltītu vārdu. Uzskatu, ka lielā mērā tas skaidrojams ar mūsu pašu iekšpolitisko nespēju noskaidrot, kurš un par ko ir atbildīgs. Ar nespēju skaidri definēt, kādas jomas atrodas kādas ministrijas pārziņā. Ir nepieciešams skaidri definēt konkrētu ministriju atbildības sfēras, un es uzskatu, ka tas ir mūsu – Saeimas – uzdevums un daļa no likumdevēju ieguldījuma ārpolitikā. Lai arī šis jautājums nav tieši saistīts ar apskatāmo stratēģiju, es uzskatu, ka mums nepieciešams domāt par neatkarīgas starptautiskās politiskās analīzes vai, ja vēlaties, valsts stratēģijas analīzes centra izveidi. Tāda centra, kas spētu sniegt gan prognozes, gan piedāvāt atbilstošus risinājumus, rezultātā ļaujot ievērojami uzlabot mūsu ārpolitikas kvalitāti kopumā. Manuprāt, šos uzdevumus varētu veiksmīgi pildīt jau esošais Ārpolitikas institūts, bet tam būtu nepieciešams valsts atbalsts. Cerams, tuvākajā nākotnē tas tiks nodrošināts. Paldies par uzmanību.".
• 2012_01_26a-seq25 language "lv".
• 2012_01_26a-seq25 speaker Janis_Junkurs-1984.
• 2012_01_26a-seq25 mentions Q822919.
• 2012_01_26a-seq25 mentions Q211.
• 2012_01_26a-seq25 mentions Q193089.
• 2012_01_26a-seq25 mentions Q458.
• 2012_01_26a-seq25 mentions Q148.
• 2012_01_26a-seq25 mentions Q39731.
• 2012_01_26a-seq25 mentions Q159.
• 2012_01_26a-seq25 mentions Q12360039.
• 2012_01_26a-seq25 mentions Q668.