Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq18> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2012_01_26a-seq18 type Speech.
- 2012_01_26a-seq18 number "18".
- 2012_01_26a-seq18 date "2012-01-26".
- 2012_01_26a-seq18 isPartOf 2012_01_26a.
- 2012_01_26a-seq18 spokenAs 17.
- 2012_01_26a-seq18 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministru kungi! Ekselences! Un godātie kolēģi! Mani kā Saeimas deputāti un EDSO Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju interesē Ārlietu ministrijas plānotā rīcībpolitika dažādos jautājumos saistībā ar valodas politiku, nepilsoņu un pilsonības jautājumu, nacionālo interešu aizstāvība ārvalstīs un Latvijas valstsnācijai būtisku vēstures jautājumu skaidrošana ārpus Latvijas robežām. Tie ir jautājumi, kuri ir aktuāli arī pēc divdesmit gadiem kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Aplūkojot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu, redzams, ka, lai arī ziņojuma ievaddaļā ir teikts (citāta sākums): „Latvijas ārpolitika 2011.gadā turpināja sniegt ieguldījumu Latvijas nacionālo interešu īstenošanā – neatkarības nostiprināšana, Satversmē definētās valsts teritorijas integritātes nodrošināšana, demokrātiska valsts uzbūve, kā arī pārtikusi sabiedrība” (citāta beigas), tomēr tekstā ne valodas, ne pilsonības, ne arī naturalizācijas jautājumi nav minēti. To es uzskatu par diezgan būtisku un bīstamu tendenci, ņemot vērā teikto ziņojumā. Un tajā (citāta sākums) „iezīmēts ārpolitiskais redzējums tuvākajiem gadiem” (citāta beigas). Kā mēs visi zinām, Latvijā ir vērojama absurda situācija, ka latviski runājošie cilvēki, galvenokārt piederoši valstsnācijai, lietojot valsts valodu, spiesti izjust diskomfortu un bieži atrodas diskriminējošā situācijā. Jo cilvēkam, protot valsts valodu, piemēram, lai iegūtu darbu, ar to vien nepietiek. Tiek pieprasīta arī vienas mazākumtautas valodas, krievu valodas, prasme. Valstī cilvēkam ir pilnīgi iespējams iztikt, protot tikai vienu valodu – krievu valodu. Tas veicina segregētas sabiedrības attīstību un ir bīstami no valsts drošības un stabilitātes viedokļa. Man ir šāds jautājums: kā saistībā ar šo visiem zināmo faktu Ārlietu ministrija izturas pret starptautiskajām rekomendācijām, piemēram, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja jeb ODIHR rekomendācijām dot vēl lielākas tiesības krievu valodas lietošanai vēlēšanu kontekstā, kas atrodamas ODIHR ziņojumā par 11.Saeimas vēlēšanu novērošanas rezultātiem? Mani interesē tas, vai ārlietu ministrs uzskata, ka visas EDSO rekomendācijas būtu jārespektē, ņemot vērā Rietumvalstu piemēru, kuras respektē un atzīst par noderīgām savai valstij labi ja vien kādus 50 procentus no visām rekomendācijām. Viens no Latvijas diplomātiem intervijā „Latvijas Avīzei” nesen minēja šādus vārdus (citāta sākums): „Nebūtu pareizi apgalvot, ka EDSO un citas Eiropas struktūras pret Latviju vērstu spiedienu mazākumtautību un pilsonības jomā. Tie ir EDSO augstā komisāra mazākumtautību jomā ieteikumi.” Tātad tas nav spiediens, bet ieteikumi. „Rekomendācija ir ieteikums vai padoms, nevis saistošs norādījums no augšas.” (Citāta beigas.) No Saeimas deputāta viedokļa, man nav skaidrs, vai Ārlietu ministrija cenšas starptautisko organizāciju rekomendācijas pasniegt kā saistības vai kā līdztiesīga dialoga sastāvdaļu. Es ļoti vēlētos kā Saeimas deputāte noskaidrot, kāda ir Ārlietu ministrijas politika attiecībā uz starptautisko institūciju centieniem ietekmēt Latvijas valodas, pilsonības un vēlēšanu procesus. Un konkrētā griezumā – ko Ārlietu ministrija tieši dara, lai dialogā – tieši dialogā, es gribu uzsvērt, nevis saņemot norādījumus, bet dialogā ar EDSO un Eiropas Padomi – aizstāvētu Latvijas valsts intereses un valsts politikas autonomiju šajos jautājumos. Tāpat mani interesē, vai Latvijas Ārlietu ministrija izmanto mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā un NATO, lai aizstāvētu mūsu valsts politiku valodas un pilsonības jomās. Vēl pie ļoti interesējošiem jautājumiem ir šāds: kā Ārlietu ministrija skaidro EDSO augstā komisāra Knuta Vollebeka vairākkārtējo ieteikumu Latvijas nepilsoņiem piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības, kā arī ODIHR neatlaidīgo vēlēšanos panākt dažādas izmaiņas Latvijas iekšpolitikā. Un kā Ārlietu ministrija definē savu uzdevumu iepretim starptautiskām struktūrām aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses un demokrātiski ievēlētās valdības noteikto valsts politiku vai pārstāvēt citu valstu un organizāciju intereses Latvijā, atsaucoties uz starptautisko ekspertu rekomendācijām? Vai ministrijas līmenī tiek izvērtēta šo ekspertu kvalifikācija un viņu rekomendāciju atbilstība Latvijas apstākļiem? Katru gadu ar lielāku vai mazāku negatīvu starptautisku rezonansi izskan 16.marta pasākums Latvijā. Būtu ļoti interesanti arī uzzināt, vai Ārlietu ministrijai ir rīcības plāns, kā tā ārpus Latvijas robežām skaidrotu šos vēstures notikumus. 2011.gadā presē tika atreferēts Ārlietu ministrijas dokuments, kas saturēja instrukcijas diplomātiem ārzemēs. Parādījās ziņas, ka šīs informācijas noplūde tiek izmeklēta. Domāju, ka Saeimai būtu ļoti vērtīgi zināt izmeklēšanas rezultātus. Vēl vairāk! Saeimai būtu vērts jau iepriekš zināt, kādas instrukcijas valsts vēstures jautājumos saņem mūsu diplomāti. Vai tur būtu kas slēpjams? Es domāju, ka ne. Diemžēl ārlietu ministra un Ārlietu ministrijas šodienas ziņojums Saeimai par to klusē. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2012_01_26a-seq18 language "lv".
- 2012_01_26a-seq18 speaker Vineta_Porina-1970.
- 2012_01_26a-seq18 mentions Q822919.
- 2012_01_26a-seq18 mentions Q211.
- 2012_01_26a-seq18 mentions Q193089.
- 2012_01_26a-seq18 mentions Q458.
- 2012_01_26a-seq18 mentions Q15628977.
- 2012_01_26a-seq18 mentions Q7184.
- 2012_01_26a-seq18 mentions Q81299.
- 2012_01_26a-seq18 mentions Q8908.
- 2012_01_26a-seq18 mentions Q2992941.