Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_26a-seq12> ?p ?o. }

• 2012_01_26a-seq12 type Speech.
• 2012_01_26a-seq12 number "12".
• 2012_01_26a-seq12 date "2012-01-26".
• 2012_01_26a-seq12 isPartOf 2012_01_26a.
• 2012_01_26a-seq12 spokenAs 150.
• 2012_01_26a-seq12 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie klātesošie! Latvijas ārpolitikai ir divas prioritātes – ekonomika un drošība. Tā kā Latvijas kā NATO dalībvalsts drošība ir drošās rokās, tad uztraukumam nav pamata. Es vairāk runāšu par Latvijas kā nacionālas valsts ekonomisko ārpolitiku. Eiropas Savienības dimensijā viens no vissvarīgākajiem darba kārtības jautājumiem ir jaunais Eiropas Savienības starpvalstu līgums par budžeta disciplīnu. Līgums paredz ierobežot budžeta deficītu, valsts ārējo parādu. Tas paredz valsts obligāciju izlaides saskaņošanu Eiropas Komisijā. Kas būtiski? Pārkāpumu gadījumā jebkura Eiropas Savienības valsts varēs rosināt pret Latviju tiesvedību, kas vainagosies ar soda naudu. Bet neizprotami ir tas, ka Latvijā nenotiek debates ar sociālajiem partneriem un – pats galvenais! – ar sabiedrību par līgumu, kas ietekmēs mūs uz ilgiem gadiem. Kāpēc tā? Ministru prezidents šim dokumentam ir uzlicis slepenības zīmogu. ZZS uzskata, ka nekavējoties ir jāinformē sabiedrība un jāsāk plaša diskusija par šo jauno starpvalstu līgumu. Sevišķi komisku situāciju ar slepenību padara tas, ka Lielbritānijā šis līgums pilnā apjomā ir publicēts laikrakstā „The Telegraph”. Te nav ko slēpt. Jāsāk diskusija ar sabiedrību. 2012.gads būs izšķirošs Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānošanā. Zaļo un Zemnieku savienība stingri iestājas par godīgāku atbalstu latviešu lauksaimniekiem gan lauku attīstības programmas finansēšanā, gan platību tiešmaksājumu piešķiršanā. Nav pieļaujams, ka Latvijas lauksaimnieki tiešmaksājumos saņem aptuveni... saņems aptuveni 50-60 procentus no Eiropas Savienības dalībvalstu vidējā platību maksājuma par hektāru, kā tas šobrīd tiek plānots. Ir jāpanāk pieaugums vismaz līdz 80 procentiem no vidējā, ņemot vērā arī to, ka Eiropas Savienība no 2013.gada liedz pašām dalībvalstīm izmantot savus nacionālos budžeta līdzekļus lauksaimnieku atbalstam. Iespējamais kohēzijas finansējuma samazinājums Latvijai tikai palielinās atšķirības starp vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un mūsu valsti. Bet kāds tad ir kohēzijas politikas mērķis? Kohēzijas politikas mērķis ir skaidri definēts – atšķirību mazināšana starp dažādām Eiropas Savienības valstīm un reģioniem. Zaļo un Zemnieku savienība uzstāj, ka kohēzijas aploksnes apjomam nākošajam plānošanas periodam ir jābūt vismaz šī brīža finanšu līdzekļu izteiksmes lielumā. Ļoti īsi par diviem Baltijas reģiona lielajiem projektiem. Nenoliedzot Latvijas valsts enerģētiskās neatkarības nozīmīgumu, ZZS neatbalsta veidu, kādā pašreiz tiek risināts jautājums par līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas projektā. Jau atkal jāvērš uzmanība uz to, ka sabiedrībai trūkst informācijas par projekta realizēšanas riskiem. Pirmkārt, – un tagad ieklausieties rūpīgi! – kāda būs atomelektrostacijas ietekme uz Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju veselību un varbūt pat dzīvību? Otrkārt, vai Latvijas valsts uzņēmums „Latvenergo” vispār varēs tikt galā ar 1 miljardu lielajām finansiālajām saistībām? Vai ir vērtēts, kā šis lēmums ietekmēs Latvijas tautsaimniecību? Cik dramatiski pieaugs „Latvenergo” tarifi patērētājiem – gan privātpersonām, gan uzņēmējiem? Un vai tarifu pieaugums nemazinās mūsu uzņēmēju konkurētspēju atsevišķās tautsaimniecības nozarēs? Šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Saprotot „Rail Baltica” projekta ģeopolitisko nozīmi, esam skeptiski par tā ekonomisko pamatojumu. Tikai viens piemērs. Igaunijas teritorijā tiek plānotas 3 pieturvietas šim ātrgaitas vilcienam: Tallinas centrā, lidostā, arī igauņu vasaras galvaspilsētā Pērnavā, turpretī Latvijā būs tikai viena pietura – Rīgā. Valdībai ir jāpanāk, lai projektā tiktu veiktas izmaiņas, paredzot, ka tiek izveidots savienojums arī ar Rīgas lidostu, kas veicinās Rīgas kā reģionālas un tranzīta lidostas izaugsmi, un noteikti ir jāpanāk, ka finanšu līdzekļi šim projektam, kas mērāmi miljardos, tiek piešķirti papildus paredzētajiem kohēzijas līdzekļiem Latvijas valstij. Raugoties ārpus Eiropas Savienības robežām, Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka daudz lielākas pūles un resursi mūsu ārlietu un ekonomiskajiem dienestiem ir jāvelta sadarbības veicināšanai un stiprināšanai ar otru lielāko pasaules ekonomiku, jau piesaukto Ķīnu, kā arī ar tādām strauji augošām ekonomikām kā Indiju un Brazīliju. Pārsteidzoši, bet Brazīlija šobrīd savā ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Apvienoto Karalisti. Mēs uzskatām, ka Latvijai jāaktivizē jaunu eksporta tirgu meklēšana Ķīnā, Indijā, Brazīlijā, kā arī citās ekonomiski strauji augošajās valstīs ārpus Eiropas Savienības robežām. Jaunajos virzienos darbojoties, mūsu uzņēmējiem ir vajadzīgs daudz lielāks valsts atbalsts – lielāks, nekā strādājot jau labi zināmajā Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Zaļo un Zemnieku savienība ir pārliecināta, ka vienai no galvenajām prioritātēm Latvijas ārpolitikā ir jābūt stabiliem ilgtermiņa ekonomiskajiem sakariem ar visstraujāk augošajām pasaules ekonomikām. Un nobeigumā. Vakar mēs visi saņēmām ziņu, ka Afganistānā ir smagi ievainots Igaunijas kareivis. Pirms nedēļas tika nošauti četri francūži. Zaļo un Zemnieku savienība aicina valdību pēc iespējas ātrāk uzsākt mūsu karavīru izvešanu no Afganistānas. Lai par paraugu mums ir Dānija un Norvēģija, un nu jau arī apņēmības pilnā Francija. Vai tiešām mums ir jāsagaida nelaime, lai beidzot atvērtos acis par Afganistānas pasākumu definēto mērķu sasniegšanas neiespējamību? Ne jau karojot un apspiežot citas tautas, mēs panāksim mieru un harmoniju pasaulē. Agresija rada dubultagresiju. It īpaši, ja tā tiek pastiprināta ar fanātisku reliģiju un no Rietumu civilizācijas pilnīgi atšķirīgām tradīcijām un vērtībām. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_01_26a-seq12 language "lv".
• 2012_01_26a-seq12 speaker Iveta_Grigule-1964.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q822919.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q211.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q2660080.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q37.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q191.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q193089.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q458.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q3736450.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q148.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q39731.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q35.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q142.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q1807079.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q8880.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q7184.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q889.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q23666.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q145.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q20.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q1770.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q155.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q668.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q505421.
• 2012_01_26a-seq12 mentions Q102365.