Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_19-seq32> ?p ?o. }

• 2012_01_19-seq32 type Speech.
• 2012_01_19-seq32 number "32".
• 2012_01_19-seq32 date "2012-01-19".
• 2012_01_19-seq32 isPartOf 2012_01_19.
• 2012_01_19-seq32 spokenAs 10.
• 2012_01_19-seq32 spokenText "Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Ja mēs atskatāmies uz Operatīvās darbības likumu, tad uz doto brīdi ir secināms tas, ka minētais normatīvais akts tika pieņemts aptuveni divdesmit gadus iepriekš. Tā pamatā tik tiešām bija vecās instrukcijas, kuras mēs ātri pārņēmām, lai ieviestu vismaz kaut kādu regulējumu attiecībā uz operatīvajām darbībām. Iekšlietu ministrijas virzītie grozījumi šajā Operatīvās darbības likumā, kurus mēs atbalstījām pirmajā lasījumā, pēc būtības neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un neatbilst arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. To būtība ir sekojoša. Tikai pēc divdesmit gadiem valsts legalizē jautājumu, ka, piemēram, dzīvojamās telpās, tajās iekļūstot, ir nepieciešams tiesneša akcepts, lai filmētu to, kas notiek šajās telpās. Minētā problēma atklājās virknē lietu, kuras tika izskatītas tiesā - gan Rīgas apgabaltiesā, gan arī Augstākajā tiesā - un saistībā ar iespējamiem apsvērumiem par to, ka konkrētajā lietā iesaistītās personas varētu vērsties pret Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šajā gadījumā pirmais jautājums ir par to, ka regulējums, kurš tiek piedāvāts no Iekšlietu ministrijas puses, Operatīvās darbības likumā ir balstīts pirmām kārtām uz tiem apsvērumiem, ka divdesmit gadus tiesībsargājošās iestādes darbojās patvaļīgi. Otrais jautājums. Attiecībā uz telefona sarunu noklausīšanos, kuru pirms tam trīs dienas varēja veikt tikai ar prokurora sankciju bez jebkāda veida tiesas kontroles, minētie secinājumi izriet no Satversmes tiesas sprieduma, kurš ir noteicis, ka likuma norma nav pietiekami skaidra un nav pietiekami saprotama un līdz ar to ir iespējama valsts varas patvaļīga izmantošana. Es vēlētos visiem kolēģiem atgādināt par to, ka jautājums par Operatīvās darbības likuma atbilstību un tālāko virzību pirms pirmā lasījuma Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstīts netika. Pēc tā, godājamie kolēģi, minētajā normatīvajā aktā es sagatavoju virkni grozījumu, kuri izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies, gan ratificēdama Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, gan arī būdama Eiropas Padomes dalībvalsts. Šajā gadījumā, godājamie kolēģi, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka regulējums, kurš tiek piedāvāts Operatīvās darbības likumā, pēc būtības neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 89.pantam, kurā ir noteikts: „Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.” Problēmas pamatā attiecībā uz iesniegtajiem grozījumiem ir sekojošas: pēc būtības minētais normatīvais akts un tā piedāvājums nav izstrādāts ar zināmu kvalitāti. Tas nozīmē, ka tas neatbilst tiesiskas valsts principiem tādēļ, ka pieļauj neierobežotu valsts iejaukšanos cilvēka pamattiesībās attiecībā uz vismazākajiem nodarījumiem un faktiski aptver visu Krimināllikumu. Tas ir konkrēti viens no Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem šajā lietā. Pēc būtības nacionālajās tiesībās ir jābūt arī noteiktiem aizsardzības pasākumiem pret patvaļīgu un ļaunprātīgu iejaukšanos garantētajās tiesībās. Uz doto brīdi Operatīvās darbības likumā veiktie pasākumi un to rezultāti nepieļauj efektīvu tiesas kontroli pār minētajiem pasākumiem. Šajā gadījumā kompetentām institūcijām nedrīkst tikt piešķirta neierobežota rīcības brīvība, un par to konkrēti ir nolemts vienā no Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietām „Harfords pret Lielbritāniju”. Pēc būtības, godājamie kolēģi, visi mani iesniegtie priekšlikumi, ja mēs runājam par iepazīšanos ar tiem savstarpējā saistībā, neapdraud ne valsts neatkarību, ne drošību. Tika arī paredzēti pārejas noteikumi. Šajā situācijā tik tiešām tika sasniegts kompromiss attiecībā uz to, ka tiks izveidota darba grupa, kurā apspriedīs minētos grozījumus. Bet pēc būtības tas, kas tagad tiek piedāvāts, - tas ir piliens jūrā attiecībā uz šīs problēmas risināšanu, un šajā gadījumā, godājamie kolēģi, es nedomāju, ka pēc būtības tā problēma, kuru mēģina tagad atrisināt Iekšlietu ministrija, virzot savus likumprojektus, pēc būtības tiks atrisināta. Līdz ar to, godājamie kolēģi, es uzskatu, ka nav nekāda pamata, lai Iekšlietu ministrijas grozījumus varētu atbalstīt pēc būtības. Paldies.".
• 2012_01_19-seq32 language "lv".
• 2012_01_19-seq32 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
• 2012_01_19-seq32 mentions Q822919.
• 2012_01_19-seq32 mentions Q211.
• 2012_01_19-seq32 mentions Q4294315.
• 2012_01_19-seq32 mentions Q2660080.
• 2012_01_19-seq32 mentions Q193089.
• 2012_01_19-seq32 mentions Q4459436.
• 2012_01_19-seq32 mentions Q23666.
• 2012_01_19-seq32 mentions Q2498135.
• 2012_01_19-seq32 mentions Q8908.
• 2012_01_19-seq32 mentions Q122880.