Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_12-seq191> ?p ?o. }

• 2012_01_12-seq191 type Speech.
• 2012_01_12-seq191 number "191".
• 2012_01_12-seq191 date "2012-01-12".
• 2012_01_12-seq191 isPartOf 2012_01_12.
• 2012_01_12-seq191 spokenAs 10.
• 2012_01_12-seq191 spokenText "Kādam varbūt tas nepatiks, bet, godājamie deputāti, mūsu sociālā atmiņa, vēsture arī parāda, ka parāds nav brālis, un arī latviešu dainās tas tika atspoguļots, piemēram: Dod, Dieviņ, otram dot, Ne no otra mīļi lūgt. Tāpat latviešu dainās ir arī jautājumi par to, kas taupa un laupa. Bet būtība ir sekojoša. Dzīves ironija ir pavisam savādāka. Dzīves ironiju mēs redzējām nesen: kad apstiprinājām 2012.gada budžetu, koalīcija aizgāja un to draudzīgi nosvinēja. Tāda ir tā taupība, tādi ir tie pasākumi! Bet šajā gadījumā, godājamie kolēģi, es varbūt pievērsīšos pāris tēzēm attiecībā uz virkni viedokļu, kuri ir dažādi, krasi atšķiras, un pozīcijas arī. Viedoklis ir jāciena, bet tomēr... Tik tiešām pastāvēja viedoklis par to, ka valsts neatkarība nozīmē pilnīgu un absolūtu autonomiju visās jomās. Šī ideja ilglaicīgi attīstījās, un arī vēstures gaitā, it īpaši Eiropā, tika paredzēts, ka... tika attīstīta tā doma, ka ekonomiskā neatkarība visnotaļ nav absolūta, ka ir iespējama arī atkarība no citām valstīm un ka ir iespējama arī dzīve uz parāda, jo attiecības, kurās valsts iesaistās, šo parādu saņemot... uzņemoties šīs saistības, saņemot, piemēram, kādu aizdevumu - tātad veidojoties parādam -, valsts pēc savas gribas iesaistās brīvprātīgi šajās attiecībās. Bet šajā gadījumā tik tiešām mums ir jārunā par to, ka mēs saņēmām kredītu brīvprātīgi un ka valsts ir paudusi gribu. Tas ir jārespektē! Diemžēl pasaulē Nobela prēmijas laureāti ekonomikā ir sadalījušies divos pamatvirzienos. Vieni uzskata, ka ir jādrukā vairāk naudas un tā jālaiž apgrozībā. Tas, protams, ir ļoti viegli, un tāds ir konkrēti Grieķijas piemērs, ja mēs to izvērtējam. Savukārt ir arī viedoklis par to, ka taupības... tas ir viedoklis par to, ka taupības pasākumi padarīs nabadzīgās valstis vēl nabadzīgākas. Tas bija konkrēti Nobela prēmijas laureāta Štiglica viedoklis attiecībā uz naudas ieplūdināšanu ekonomikā. Tas, ko parādīja vēsture - un tas ir Grieķijas piemērs - un ko mēs visi redzam, tas tik tiešām mums nav pieņemams. Otrs Nobela prēmijas laureātu ekonomikā viedoklis, kurš balstās uz Teilora atziņām, ir tāds: vajag reformēt ekonomiku! (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Par tēmu!”) Diemžēl minētais Fiskālās disciplīnas likums pēc būtības neatrisina mērķus. Tas nav arī īpaši uzdevumu augstumos attiecībā uz to, uz ko mūsu valstij ir jātiecas. Diemžēl šī pieeja nekādā veidā sevi neattaisno, un šis Fiskālās disciplīnas likums, manā skatījumā, būtu otršķirīga lieta attiecībā uz šo problēmu atrisināšanu, jo, kā ir redzams, minētais likums nav garantija pēc būtības. Tas tik tiešām nav garantija! Jā, tā ir iespēja! Bet iespēja mūsdienu... mūsu valstī kā salmiņš slīkonim. Pēc būtības mums ir jārunā par to, ka mums ir jāreformē valsts pārvalde. Ar tādiem mērķiem mēs vairāk sasniegsim. Mums būtu jārunā par optimizēšanu, par ražotņu radīšanu valstī. Bet, godājamie kolēģi, ja mūsu valsts pārvaldes mašīnai ir tik liels dzinējs un nav šajā gadījumā attiecīgi to līdzekļu un benzīna, lai šī valsts pārvaldes mašīna varētu darboties, tad ir jautājums: ar kādiem tad konkrēti līdzekļiem... kādiem konkrēti mērķiem mēs izlietojām starptautisko aizdevumu? Kur ir tā atdeve tiem līdzekļiem, kas bija attiecīgi mūsu rīcībā? Nekādas! Kas mums mūsu valstī ir unikāls? Es atvainojos, bet tik tiešām mēs nevaram salīdzināt sevi ar Vāciju, kura ražo ļoti dārgas automašīnas un tirgo tās visā pasaulē. Mēs nevaram salīdzināt sevi arī ar Grieķiju, kurai ir olīvas. Diemžēl visi centieni šajā gadījumā aprobežojas tikai ar to, ka faktiski mēs eksperimentējam ar mūsu sabiedrības likteņiem, ar cilvēku likteņiem. Un tā ir tik tiešām dzīves liktenīgā ironija. Ko darīs attiecīgi valsts pārvalde, ko darīs amatpersonas gadījumā, ja, piemēram, būs nepieciešami papildu izdevumi, būs nepieciešama papildu izaugsme? Jūs atvainojiet, bet Latvijas Krājbankas piemērs konkrēti parādīja, ka ar 50 latiem dienā ierobežoja cilvēku iespējas. Tāda ir tā realitāte! Diemžēl mēs nevaram šajā gadījumā to neņemt vērā un ar to nerēķināties. Vēl jo vairāk mani mulsina tie apstākļi... tik tiešām tas, par ko tagad runāja arī mans kolēģis, - ka Eiropā jau ir citi viedokļi, tur arī apspriež, kā apiet minētos normatīvos aktus. Mani neapmierina tās vienošanās un tie iespējamie parakstītie dokumenti attiecībā uz jaunu līgumu Eiropas Savienības līguma ietvaros. Es domāju, ka šim jautājumam mums ir jāpieiet komplicēti un nevar runāt par minētās prasības par taupību nostādīšanu kā primāru. Un šajā gadījumā, es domāju, tik tiešām mums būtu jāvadās pēc Īrijas piemēra, jo tā ir valsts, kura parādīja, ka, reformējot ražotni, valsts pārvaldi, ir iespējams šos līdzekļus iegūt. Es vēlreiz atkārtoju - priekš kam ir nepieciešams labam saimniekam likums, runga, ar kuras palīdzību mēs varētu sevi attiecīgi ierobežot un runāt par to, cik mēs kurā brīdī tērējam vai netērējam? Tas vienīgi parāda visu šo 20 gadu laikā realizēto kropļoto politiku attiecībā uz valsts ekonomikas attīstību. Un šajā situācijā tas regulējums, kas tiek piedāvāts, neatrisina problēmu kā tādu. Mēs lecam no viena grāvja otrā. Līdz ar to es domāju, ka nav nekāda pamata atbalstīt minēto likumprojektu un ir jārunā par daudz svarīgākām un komplicētākām problēmām.".
• 2012_01_12-seq191 language "lv".
• 2012_01_12-seq191 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
• 2012_01_12-seq191 mentions Q211.
• 2012_01_12-seq191 mentions Q193089.
• 2012_01_12-seq191 mentions Q458.
• 2012_01_12-seq191 mentions Q183.
• 2012_01_12-seq191 mentions Q22890.
• 2012_01_12-seq191 mentions Q3743265.
• 2012_01_12-seq191 mentions Q41.
• 2012_01_12-seq191 mentions Q2984071.