Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_12-seq177> ?p ?o. }

• 2012_01_12-seq177 type Speech.
• 2012_01_12-seq177 number "177".
• 2012_01_12-seq177 date "2012-01-12".
• 2012_01_12-seq177 isPartOf 2012_01_12.
• 2012_01_12-seq177 spokenAs 10.
• 2012_01_12-seq177 spokenText "(No zāles dep. R.Kārkliņa: „Īsi!”) Es biju domājis nerunāt, bet izprovocējāt. Nu rodas tāda sajūta, ka no visas koalīcijas tikai „Visu Latvijai!” ir iepazinušies ar šo likumu, un man atkal šoreiz jāuzsaka ir Cilinska kungs, kurš tiešām vietā atzīmēja, ka cilvēki nodarbojas nevis ar likuma analīzi, bet ar mītiem - katrs stāsta savu mītu. Es gribētu, lai jūs mani uzklausītu tagad nevis vienkārši kā opozīcijas deputātu, kurš cenšas kritizēt šo likumprojektu, bet kā cilvēku, kuram tiešām reāli rūp savas valsts nākotne. Un, tā kā šī diskusija parāda, ka par likumu pašu visai maz kurš ir gatavs runāt, tad es mēģināšu izstāstīt ar tādām, nu, paralēlēm, kā izpaužas šis likums, jo es pieņemu, ka reti kurš vispār to ir izlasījis, vēl jo vairāk - iepazinies, sapratis, kā strādā šī formula. Es tad mēģināšu izstāstīt tā ļoti populāri, lai mēs saprastu, ko mēs šodien īstenībā pieņemam. Tātad šī situācija ir ļoti līdzīga tai, kā... Atgriežas vīrs pēc Jaunā gada svinībām mājās. Viņš iet pa pagalmu un ierauga savā pagalmā, ka tur tāds pūlis sapulcējies, drūzma, cilvēki par kaut ko uztraucas. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tas par partijām?”) Viņš pieiet klāt un ierauga, ka kāds ir uzkāpis augstu kokā un netiek lejā. Un tas ieskurbušais pūlis nevar saprast, ko ar to cilvēku darīt, kā viņu dabūt lejā. Tad šis vīrs saka: „Visi paejiet maliņā! Man ir risinājums!” Viņš pieiet pie koka, saka tā: „Ir vajadzīgs striķis.” Viņam iedod striķi, viņš saka: „Metiet augšā!” Cilvēki uzmet to striķi augšā, un viņš saka: „Tagad piesieniet klāt to cilvēku!” Viņi piesien. Viņš tālāk saka: „Un tagad velciet!” Pūlim, protams, daudz nevajag teikt, viņi iekarsuši, velk arī. Cilvēks ir uz zemes un pagalam. Vīrs sēž blakus un tā domīgi saka: „Nu, kaut kā tā dīvaini sanāca. Es tikko gāju garām, tur blakuspagalmā cilvēks bija akā iekritis, un mēs tieši tādā pašā veidā viņu izglābām.” Lūk, šī ir analoģija tam, ko mēs darām ar savu likumu! Mēs esam paņēmuši skaistus principus, kuri tiešām lieliski skan, ka ir jāizveido likums, kurš nodrošinās ilgtspējīgu attīstību; ir ielikti lieliski attīstības principi, kas paredz... paredz valsts tautsaimniecības augšupeju... Tautsaimniecības attīstības nosacījumi ir šādi: lieli uzkrājumi investīcijām, labi izveidota infrastruktūra, augsts tautas izglītības līmenis, zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošana. Jā, pie šādiem nosacījumiem šis likums tiešām strādātu! Tas, ko mums ir izdarījuši tie, kuri sagatavoja šo likumu... viņi vienkārši viens pret vienu atkal ir vienkārši nokopējuši to, ko dara Eiropa - attīstītās Eiropas valstis. Un tik tiešām attīstītās Eiropas valstis, kas ir gadiem... (No zāles dep. J.Reirs un A.Ašeradens: „Kuras?”) Pagaidiet, es... Attīstītās Eiropas valstis, kas gadiem ir attīstījušas savu ekonomiku, tiešām varētu atļauties tagad tieši šādu pieeju, kādu piedāvā tie, kas izstrādāja šo likumu, lai gan patiesībā pašos fundamentālākajos principos šis likums fundamentāli atšķiras no tā, ko dara Eiropa. Un es jums tūlīt izskaidrošu ar konkrētiem piemēriem, kā tas izpaužas. Tātad pirmā fundamentālā kļūda ir tā, ka šim likumam apakšā nav ne izaugsmes, ne stabilitātes. Kā tas izskatās? Apmēram izskatās tā, ka mēs, ieraudzījuši, ka pa laukumu skraida lieliski spēlētāji, tādi labi trenēti... Mēs paskatāmies, kādos krekliņos viņi ir ģērbti, tas ir, kāda ir viņu ārējā simbolika, kā tur pēc cipariņiem izpaužas, un izdomājam: ja mēs uzvilksim tieši tādu pašu krekliņu sev mugurā, tad arī mēs automātiski sāksim skraidīt tā kā viņi pa laukumu un būsim cienījami spēles dalībnieki. Realitāte ir tāda, ka pat tad, ja mēs uzvilksim šo krekliņu, nekas īpaši nemainīsies. Tieši otrādi! Ja mēs uziesim uz šī laukuma un vēl noticēsim šim mītam, tad izrādīsies, ka mūs vienkārši apspēlēs vienos vārtos, un viss, ko mēs varam darīt uz šī spēles laukuma, ir vienkārši stāvēt malā un padot bumbas. Un tas ir tas, uz ko, ja mēs runājam par mūsu ekonomisko nākotni, par neatkarību... tad tas ir tas, kam mēs sevi nolemjam; tā vietā, lai sevi trenētu, lai būtu uztrenējuši šos muskuļus, lai mums būtu pamats šai valsts attīstībai, mēs vienkārši izdomājam, ka mēs uzvilksim krekliņu un uzreiz spēlēsim. Kas ir fundamentāli jāsaprot? Ir jāsaprot tas, ka tie attīstības mehānismi, kas ir valstīm, kuras jau ir savu ekonomiku attīstījušas līdz vajadzīgajam līmenim, atšķiras no tiem, kas ir nepieciešami jaunattīstības valstīm - tādiem kā mēs. Nu, līdzīgi tautsaimniecību var salīdzināt ar to, kā koks aug mežā. Tātad, kad koks aug (Zālē troksnis. Starpsaucieni.), tam ir nepieciešama pavisam cita dinamika, nepieciešams pavisam cits mēslojums, lai tas varētu attīstīties. Kad tas ir izaudzis, jā, tas vienkārši nofiksē savu pozīciju. Mums ir jāsaprot, kur mēs atrodamies tanī visā. Tas, ko mēs tagad mēģinām izdarīt... Vēl laba analoģija būtu ar lidmašīnu, kura lido. Ir lidmašīnas, kuras paceļas (Zālē troksnis, smiekli, starpsaucieni.), un ir lidmašīnas, kuras jau ir uzņēmušas augstumu. Un, ja mēs tagad mēģinām kopēt tos, kuri ir uzņēmuši šo augstumu, iznāk, ka mēs paši sevi nolemjam lidošanai neekonomiskā režīmā. Vai jūs zināt, kur ir airBaltic problēma, kāpēc airBaltic... un kā airBaltic to risina? Viena no viņu problēmām ir tā, ka viņiem ir novecojusi flote, nav pietiekoši moderna. Un tās lidmašīnas nespēj lidot tik efektīvi, nespēj lidot tādā augstumā, kādā to spēj darīt citas.".
• 2012_01_12-seq177 language "lv".
• 2012_01_12-seq177 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2012_01_12-seq177 mentions Q211.
• 2012_01_12-seq177 mentions Q3744607.
• 2012_01_12-seq177 mentions Q193089.
• 2012_01_12-seq177 mentions Q11731915.
• 2012_01_12-seq177 mentions Q12667125.
• 2012_01_12-seq177 mentions Q164226.
• 2012_01_12-seq177 mentions Q9304189.