Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_12-seq167> ?p ?o. }

• 2012_01_12-seq167 type Speech.
• 2012_01_12-seq167 number "167".
• 2012_01_12-seq167 date "2012-01-12".
• 2012_01_12-seq167 isPartOf 2012_01_12.
• 2012_01_12-seq167 spokenAs 69.
• 2012_01_12-seq167 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vērtējot šo likumprojektu, es gribētu paskatīties uz trim jautājumiem. Vai un kāpēc šāds likumprojekts mums ir šobrīd vajadzīgs? Kāpēc tieši tagad mums tas būtu vajadzīgs? Un vai mums jau šobrīd ir pieejama ideāla likumprojekta redakcija? Atbildot uz jautājumu, vai un kāpēc, man tas redzējums ir tāds: šāds likumprojekts ir absolūti nepieciešams, jo šādu fiskālās disciplīnas principu pieņemšana un īstenošana valsts budžeta politikā mūs nodrošinās pret pārmērīgu, atļaujiet man teikt, „gāzēšanu” turpmāk. Tas liks mums, no vienas puses, veidot uzkrājumus un, no otras puses, neļaus brīdī, kad ir beigusies starptautiskā aizdevumu programma, vieglprātīgi lūkoties uz visu un maksimāli tērēt. Ir vajadzīgs arī mums pašiem kāds palīgs, dažreiz ārpus asām politiskām diskusijām, kas liek mums vēl un vēlreiz būt saprātīgiem un visu neiztērēt tajā dienā, kad tas ienāk Valsts kasē. Ja mēs šādi būtu rīkojušies arī līdz šim, straujākajā izaugsmes posmā, laika periodā no 2004. līdz 2008.gadam, mums būtu bijuši savi uzkrājumi, ko mēs būtu varējuši izmantot tad, kad 2008.gada beigās un 2009.gadā mēs iegājām ļoti lielā krīzē. Salīdzinājumam. Igaunijā pa šo periodu bija uzkrāti aptuveni 10 procenti no iekšzemes kopprodukta, un līdz ar to viņi varēja ne tikai neaizņemties, bet arī piedāvāt un aizdot vēl mums. Viņi nebija tik lielā krīzē, un šobrīd mūsu ekonomikās ir ļoti lielas atšķirības, un nav jau runa tikai par cipariem, par iekšzemes kopproduktu, bet gan par to situāciju, kādā ir sabiedrība. Un ļoti būtiskas atšķirības starp Latviju un Igauniju ir arī kādā citā mērījumā, kurš mēra sabiedrības nevienlīdzību, kas Latvijā ir daudz lielāka, bet Igaunijā - vienmērīgāka. 2004.-2008.gada periods. Šajos piecos gados starpība starp tā dēvēto reālo iekšzemes kopproduktu un potenciālo iekšzemes kopproduktu ir vairāk nekā 3 miljardi latu jeb 3,2 miljardi latu. Tā ir tā summa, no kuras daļu būtu bijis jāatlicina Valsts kasē atbilstoši tai daļai, ko mēs vairāk tērējām, bet tas netika izdarīts. Mums nebija nekādu uzkrājumu, un - pat vēl vairāk! - mēs tērējām pāri budžeta iespējām. Līdz ar to ir absolūti nepieciešams turpmāk būtībā jau atgriezties tikai pie mūsu tēvutēvu senās gudrības: labos laikos uzkrāj un atliec nebaltām dienām. Jo neapšaubāmi tās ik pa brīdim pienāk, un tad ir nepieciešams, lai ir saprātīgs veids, kā iziet no problēmām, lai ir pašiem sava krājkasīte, no kuras paņemt, lai nav nepieciešamības iet cauri tik smagam posmam, kādi ir bijuši iepriekšējie divi gadi. Bet tad ir jautājums - kādēļ mums tieši tagad vajadzētu pieņemt šo likumprojektu? Un te ir divi argumenti. Viens ir manis jau minētais - nodrošināties pret strauju tērēšanu un to likumu pieņemt tagad, pirms esam jau atkal „sagāzējuši”, iztērējuši un iegājuši lielos budžeta deficītos, nepamanot tos. Otrs. Ir ļoti labi, ka mums jau šobrīd ir pārdomāts, izsvērts un jau Saeimā apspriešanai nodots Fiskālās disciplīnas likuma projekts. Mums ir savs viedoklis un savs redzējums, kā mēs šos principus varam mūsu valstī īstenot. Un šobrīd Eiropas Savienībā sāks diskusiju par šādu kopīgu principu piemērošanu visā Eiropas Savienībā. Tiek aicinātas visas valstis šos principus pārņemt. Mēs vairs nevis sekojam, kā viens otrs mēdz norādīt, Eiropas dienaskārtībai, bet mums ir iespēja būt tai priekšā ar to, ka mums jau ir šāds likumprojekts. Mēs varam saprast daudz vieglāk un ātrāk, kāds ir tas regulējums un kādi ir tie principi, kuri mums ir pieņemami un kurus mēs vēlamies savā valstī ieviest, un atbilstoši tiem arī iesniegt savus priekšlikumus jau Eiropas Savienības līgumam. Respektīvi, mēs tieši savu viedokli varam piedāvāt arī citām valstīm, jo ne visām jau ir šāds fiskālās disciplīnas likumprojekts. Un līdz ar to mums ir būtiskas priekšrocības šobrīd šajā sarunu procesā, un tā ir mūsu stiprā puse, kas mums ir vēl vairāk jānostiprina. Un, protams, ka šāda izvēle ir mūsu interesēs. Un noslēdzošais jautājums: vai mums jau šobrīd ir pieejama ideāla likumprojekta redakcija? Un te es gribētu teikt, ka ir labi izstrādātas lietas par fiskālās disciplīnas principu, bet ir jāapsver, vai tas ir pietiekami. Un tas, kas ir secināts plašā analīzē... analizējot situāciju, kāda izveidojās nesenās valdības lielās parādu eksplozijas rezultātā, tika secināts, ka ne vienmēr valstīs pietiek vienkārši ar efektīvu un labu fiskālās disciplīnas likumu, jo nereti, piemēram, Grieķijas gadījumā, tas likums līdz galam netiek ievērots un tiek tērēts aizvien vairāk un vairāk. Vai atkal nereti budžeta deficīta apjoms tiek pietuvināts šīm maksimālajām normām, kā tas ir bijis, piemēram, Portugālē, arī pat Francijā, un, visticamāk, tā bija arī šeit, Latvijā, kad mēs maksimāli to darījām. Savukārt trešo valstu gadījumos mēdz valdīt arī pārāk liels optimisms par ekonomiskās izaugsmes ilgtspēju un šīs prognozes tiek dzītas aizvien uz augšu, līdzīgi kā arī mēs rīkojāmies. Un tādēļ šobrīd ir problēmas, piemēram, Īrijā un Spānijā, un daļēji arī Apvienotajā Karalistē. Un šīs problēmas ir novedušas pie meklējumiem, kā vēl vairāk nodrošināties pret politiķu vēlmi dažreiz pieņemt labus, bet neilgtspējīgus lēmumus. Un tādēļ labs risinājums jau ir atrasts, un tas ir tas, ko arī Zatlera Reformu partijas frakcija piedāvās, - likumprojektu papildināt ar nodomu izveidot Fiskālās disciplīnas padomi. Nav brīnums, ka šobrīd jau aptuveni 11 veiksmīgākajām pasaules valstīm šādas Fiskālās disciplīnas padomes jau ir. Un, kā redzams, piemēram, tieši Vācijai, Zviedrijai un Nīderlandei ir vismazākās problēmas šobrīd ar to budžetiem. Šāda neatkarīga Fiskālās disciplīnas padome, kuras uzdevums būtu nodarboties ar fiskālās politikas neatkarīgu analīzi, novērtēšanu un saprātīgu prognozēšanu, vēl vairāk nostiprinās šo principu un ļaus mums būt drošiem, ka mēs ne tikai ievērojam principu, bet arī ka mūsu prognozes ir saprātīgas un nav pārmērīgas. Līdz ar to kopsavelkot mums šobrīd kritiski ir nepieciešams šāds likums, mums ir stratēģiski svarīgi to izstrādāt tagad un tādā veidā arī ietekmēt debates Eiropas Savienībā. Un mums ir svarīgi... to jau nākamajos lasījumos vajag papildināt ar Fiskālās disciplīnas padomes iekļaušanu šī likuma projektā. Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt tā pilnveidošanu, lai mēs nonāktu pie iespējami pilnīgas redakcijas jau trešajā, noslēdzošajā, lasījumā. Paldies liels! (Aplausi.)".
• 2012_01_12-seq167 language "lv".
• 2012_01_12-seq167 speaker Zanda_Kalnina-Lukasevica-1978.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q822919.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q211.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q191.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q193089.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q458.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q142.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q55.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q183.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q34.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q145.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q22890.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q41.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q29.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q384826.
• 2012_01_12-seq167 mentions Q45.