Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_12-seq147> ?p ?o. }

• 2012_01_12-seq147 type Speech.
• 2012_01_12-seq147 number "147".
• 2012_01_12-seq147 date "2012-01-12".
• 2012_01_12-seq147 isPartOf 2012_01_12.
• 2012_01_12-seq147 spokenAs 10.
• 2012_01_12-seq147 spokenText "Labdien, cienījamās dāmas un kungi! Manuprāt, vispārsteidzošākais likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” skatīšanā ir tas, ka tagad tas ir ierindots starp pārējiem likumprojektiem. Vēl vairāk! Tas iekļauts darba kārtības otrajā pusē, lai gan tam vajadzētu veltīt atsevišķu parlamenta sēdi, jo šis likums ir sagatavots, lai kļūtu par Latvijas turpmākās attīstības mugurkaulu, attīstības noteicošo faktoru. Tas nenozīmē, ka tas būs izaugsmi veicinošs faktors, ja mēs pildīsim tieši šo likumu šajā redakcijā, bet likums, kas noteikti attīstību bremzēs un nolems to būt reaktīvai, ārējai ekonomiskajai konjunktūrai pakļautai. Bet nu tomēr es gribētu vēlreiz jums pateikt, ka starp visiem likumiem šis likums ir viens no izciliem tai nozīmē, ka mēs visi izbaudīsim šā likuma rīcību, darbību un rezultātus jau tuvākajā nākotnē, ja tas būs pieņemts šajā redakcijā. Likuma anotācijā rakstīts, ka likums nepieciešams tādēļ, ka, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tiek veicināta ekonomikas pārkaršana, padarot situāciju grūti kontrolējamu brīdī, kad sākas ekonomiskā lejupslīde. Un, lai nepieļautu līdzīgas situācijas atkārtošanos nākotnē un samazinātu valsts ievainojamību nākamo iespējamo globālo ekonomisko un finanšu krīžu gadījumos, ir nepieciešams tiesisks regulējums, kas nodrošinātu stingru fiskālo disciplīnu ilgtermiņā. Tātad līdzšinējo valdību ekspansīvās fiskālās politikas rezultātā mums bija pieļauta ekonomikas pārkaršana, „burbulis” un visas tās neveiksmes, kurām mēs tagad esam liecinieki. Bet šis galvenais apsvērums, kas šeit anotācijā ir par šo likumu, ir aplams, tas neatbilst lietu patiesajam stāvoklim. Nebija ekspansīva valdības fiskālā politika, nebija izšķērdīga politika. Vēl bija otrādi! Pirmsburbuļa laikos valdība veica visai pareizu, šā likuma nozīmē, politiku. Un es gribētu jums... atļaušos vienkārši citēt konkrētus ciparus, lai jūs to labi saprastu. Tātad valsts konsolidētā budžeta finansiālā bilance, atbilstoši Valsts kases valsts parāda vadības gada pārskatiem, bija visai pārliecinoša, ka 1.gadā budžeta deficīts bija mīnus 2 procenti, 2.gadā - mīnus 2,3 procenti, 3. - mīnus 1,6 procenti, 4.gadā - mīnus 1,1 procents. Pēc tam 6.gadā - mīnus 0,5 procenti. Vēl vairāk! 7.gadā bija pārpalikums 0,8 procenti. Un pēc tam, kad jau burbulis ir pārplīsis un sākusies vienlaikus arī pasaules krīze, kad valdība jau ir aizņēmusies naudu, budžets mums palielinājās līdz mīnus 6,6 procentiem 9.gadā. Tas viss tikai liecina, ka iemesls, kas ir norādīts anotācijā par šā likuma pieņemšanu, nekā nav pamatots. Bet kas bija par iemeslu tai pārkaršanai... tam procesam, ekonomikas pārkaršanas procesam? Tam bija pavisam cits iemesls, un tā bija monetārā politika. Kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, mēs patiesībā esam atteikušies no neatkarīgas monetārās politikas, atstājot tikai vienu parametru, vienu rīku, proti, mēģinām ietekmēt ekonomiku ar nacionālās valūtas kursu. Bet arī šis kurss, šis līdzeklis mums bija piebremzēts ar to, ka mēs esam piesaistījuši nacionālās valūtas kursu strikti pie eiro. Līdz ar to... līdz ar to mūsu valsts kļuvusi atklāta ārvalstu kapitālam, kurš var viegli ienākt valstī un tikpat viegli aiziet no tās ekonomiskās krīzes laikā. Un tieši privātā kapitāla aiziešana izraisīja to krīzi, kuru mēs tagad esam pārdzīvojuši - visa mūsu tauta, nācija - un vēl ilgi pārdzīvosim. Par to nav ne vārda! Un, ja šis likums būs pieņemts, viss var atkārtoties. Likums nekādā gadījumā neietekmēs tos iemeslus, kuri izraisīja ekonomisko krīzi mūsu valstī. Vēl saka, ka ir jāpārvalda ekonomika, tad atkal taisās... ka jāsaimnieko kā labiem saimniekiem, proti, ka jābūt taupīgiem un vajag saimniekot bez parādiem, ka ir jādzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem. Bet es uzsveru, ka tā ir zemnieka saimniecības filozofija. Tirgus ekonomikā saimnieko pavisam savādāk, un dzīvošanai pāri līdzekļiem ir jēga tad, ja budžeta deficītu plāno, lai investētu - pāri pašreizējiem līdzekļiem investētu! - līdzekļus attīstībā, ekonomikā, nevis tēriņā. Tā ir kapitālisma ābece. Un, ja mēs atsakāmies no šīs pieejas, no šīs filozofijas, bet mēģinām vienkārši sekot tradicionālajai domāšanai, kas izveidojusies valstī pēdējo divsimt gadu laikā, mēs patiesībā atteiksimies no agresīvas politikas, kas ir nepieciešama attīstības valstī. Bet mūsu Latvija ir attīstības valsts. Mēs... ģeogrāfiski mēs esam ziemeļos, bet politiski un ekonomiski mēs esam Eiropas dienvidrietumos: nav nekādas atšķirības starp Latviju un Portugāli. Un šajā ziņā es domāju, ka šis likums tikai bremzēs mūsu attīstību. Vēl viens apstāklis, kas ir, manuprāt, ļoti svarīgs. Šis likums ir no tiem tiesiskajiem aktiem, kuri nosaka tiesiskās normas, pamatojoties uz matemātisko formulu. Un parasti tie ir specializēti dokumenti, kurus izstrādā speciālisti, un to verifikācijā ir arī nepieciešamas speciālas zināšanas. Kaut gan anotācijā ir norādīts, ka precizētais likums ir saskaņots ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem, kā arī Latvijas Bankas ekspertiem, tomēr es uzskatu, ka bija nepieciešams gūt analītisku slēdzienu no speciālistiem ekonometrijas jomā tieši mūsu Latvijas Universitātē. Es neredzēju presē nevienu uzvārdu, nevienu pozīciju, nevienu nopietnu rakstu, kas pamatotu šo formulu, paskaidrotu detaļas. Un, kaut gan speciālists no Finanšu ministrijas mums prezentēja komisijas sēdē ļoti izsvērtu paziņojumu, kam es uzticos, manuprāt, tas tomēr nepārliecināja pilnīgi, jo palika daudz jautājumu, kuri nevar tikt izskatīti ļoti ātri. Proti, formulā nav ne vārda par to, kas ir iekšējais kopprodukts plašā nozīmē, par to ilgtspēju. Formulā nav atspoguļoti IKP izcelsmes avoti. Avots var būt nekustamā īpašuma burbulis un tātad privātā sektora parādi. Avots var būt arī augsto tehnoloģiju rūpniecības uzplaukums. Nav skaidrs, vai šī formula novērstu nākamos treknos gadus, vai šī formula novērstu masu bezdarbu Latvijā, vai šī formula vadītu politiķus novirzīt līdzekļus attīstībai. Nav skaidrs, vai šī formula rēķina strukturālo deficītu atbilstoši Eiropas Padomes lēmumam, kas bija pieņemts iepriekšējā gada 9.decembrī. Uz šiem svarīgajiem ekonomikas jautājumiem formula nedod atbildes, un līdz ar to es uzskatu, ka tomēr šis likums ir noteikti pārskatāms. Tas nav labojams. Ja mēs izņemam šo formulu ārā no likuma, tas jau būs pavisam cits dokuments. Tieši tāpēc, manuprāt, šis likumprojekts ir tāds dokuments, kurš nevar tikt pieņemts Saeimā ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā lasījumā, bet jāizstrādā pavisam cits likums. Kā es jau teicu, Eiropas Padome savā sanāksmē panāca vienošanos, ka strukturālais budžeta deficīts, respektīvi, tas budžeta deficīts, kas pārsniedz normālu ciklisku deficītu, nedrīkst būt lielāks par 0,5 procentiem no IKP. Šajā ziņā šis dokuments ir novecojis. Un, lai pie mums tas pēc tam neatgrieztos atpakaļ pēc gara ceļa pa komisijām, pa iestādēm, pa universitātēm, tas jānoraida jau pašā sākumā. Salīdzinot Latvijas ekonomiku ar normālu ekonomikas stāvokli, redzam, ka te ir par 200 tūkstošiem darba vietu mazāk, imports pārsniedz eksportu, rūpniecības daļa IKP ir pārāk zema, ekonomikā ir strukturālas problēmas. Šādos apstākļos valdības investīcijas, kas ir vērstas uz nodarbinātības atjaunošanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, ir ne vien pieļaujamas, bet arī nepieciešamas, jo tās nodrošina ekonomikas izaugsmi, kas drīz vien ienes papildu ieņēmumus no nodokļiem, kuri padara budžetu ilgtspējīgu. Šādos apstākļos valdība drīkst veidot budžeta deficītu gan cikliskās lejupslīdes novēršanai, gan vēl papildus tam 0,5 procentus no IKP novirzīt strukturālu uzlabojumu veikšanai. Latvijai šobrīd būtu jāveido budžets ar lielāku deficītu, lai deficīta apmērs būtu vienāds ar valsts investīcijām attīstībā, tā, kā to dara Vācijā. Bet, ja mēs pieņemsim šo dokumentu, tas nebūs iespējams. Bez tam, ja mēs nevaram to arī paveikt, jo mēs vēlamies pievienoties eirozonai un tāpēc budžeta deficītam ir jābūt ļoti zemam neatkarīgi no ekonomikas vajadzībām, mūsu tieksme patērēt importa preces vēl arvien ir lielāka par spēju pašiem ražot, tāpēc no budžeta papildus tērētā nauda var aizplūst prom no Latvijas. Šis likums šīs problēmas nerisina nemaz. Un līdz ar to tas ir lieks dokuments, kas tikai atņem laiku. Es nedomāju, ka nopietnas izmaiņas tajā formulā - koeficientu maiņa - varēs kaut ko tur labot. Es domāju, ka tā ir kļūda, kas ir labojama pašā sākumā, un to var labot, tikai šo likumu noraidot. Es aicinu neatbalstīt šo projektu. Paldies.".
• 2012_01_12-seq147 language "lv".
• 2012_01_12-seq147 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q822919.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q211.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q4294791.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q193089.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q458.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q687709.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q8880.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q183.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q498407.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q8908.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q45.
• 2012_01_12-seq147 mentions Q7804.