Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_01_12-seq12> ?p ?o. }

• 2012_01_12-seq12 type Speech.
• 2012_01_12-seq12 number "12".
• 2012_01_12-seq12 date "2012-01-12".
• 2012_01_12-seq12 isPartOf 2012_01_12.
• 2012_01_12-seq12 spokenAs 10.
• 2012_01_12-seq12 spokenText "Labdien, kolēģi! Es gribētu precizēt, jo pieprasījums nebija par palīdzības sniegšanu - tas bija iepriekšējais pieprasījums. Šī pieprasījuma būtība bija par to, kādēļ likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma izpilde netiek veikta tieši likuma sakarā - kāpēc netiek pildīts likums, nevis kāpēc netiek sniegta palīdzība. Un pieprasījuma būtība bija - ja kādam tas vēl joprojām nav bijis saprotams, es paskaidrošu! - noskaidrot, kā ir radusies situācija, ka izpildvara, balstoties uz pašas izdotiem normatīvajiem aktiem, ir radījusi mehānismu, kā interpretēt likumdevēja gribu, lai nepildītu likumā noteikto, tas ir, atliktu tā īstenošanu uz sev vien izvēlētu laiku. Tas ir rupjš tiesiskuma pārkāpums. Un, lai dotu deputātiem iespēju uzskatāmi iepazīties ar to, kā tiek realizēts šis prettiesiskais mehānisms, pieprasījums tika sagatavots, iztirzājot konkrētu piemēru no Ministru kabineta darbības. Tas ir, konkrēti šo piemēru. Tātad četras lietas, kuras tika lūgts noskaidrot. Pirmā. Tika jautāts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurš valdības vadītāja amatu ieņem jau trešo reizi, kāpēc viņš kā valdības vadītājs periodā no 2009.gada 12.marta, kad viņš pirmo reizi ieņēma Ministru prezidenta amatu, līdz pat šodienai nenodrošināja likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzēto uzdevumu izpildi. Tika noskaidrots, ka tik tiešām šis likums nav izpildīts. Kā atruna tika minēts tas: „Redziet, budžetā jau droši vien naudu neatradīs, tāpēc nav vērts!” Nu, diez vai Ministru prezidentam ir dotas tādas tiesības - to izlemt. Jo - būtība ir kāda? Ja tik tiešām ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ to nevar izdarīt, tad Ministru prezidenta pienākums būtu bijis ziņot par to Saeimai un teikt: „Lūk, redziet, šādu likuma normu mēs vienkārši nevaram izpildīt. Vai jūs nevarētu lemt ko citu par to, izmainīt termiņus vai nosacījumus?” Tomēr šāds lūgums Saeimai netika izteikts. Un tāpēc tika uzdots otrais jautājums. Kāpēc viņš pieļāva Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildes atlikšanu uz tik ilgu laika periodu un negatavoja iespējamos grozījumus likumā, lai Saeima kā likumdevējs varētu izvērtēt Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas termiņa pamatotību, ja pastāvēja objektīvi apstākļi, kuri nepieļāva Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu likumā noteiktajā termiņā? Šāds lūgums netika iesniegts, tātad arī pēc šī jautājuma mēs noskaidrojām, ka ir pārkāpums. Atruna, ka Saeima ir pieņēmusi varbūt lēmumus, kurus nevar izpildīt, šeit nestrādā. Jo viņam šinī gadījumā vajadzēja ziņot Saeimai par to, ka Saeima ir pieņēmusi šādu lēmumu. Tas atkal netika izdarīts. Trešais jautājums, kas tika uzdots, - kāpēc jautājums par uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu tika skatīts Ministru kabineta komitejas sēdē, nevis Ministru kabineta kārtības rullī paredzētajā kārtībā? Arī šeit Valsts kanceleja atzina: „Jā, šis jautājums netika skatīts Ministru kabineta kārtības ruļļa paredzētajā kārtībā un lēmums netika pieņemts Ministru kabineta sēdē.” Arī šeit ir pārkāpums. Šoreiz pārkāpts tika Kārtības rullis. Ceturtā lieta. Kā viņš kā amatpersona, kura kā pirmā parakstījusi Ministru kabineta kārtības rulli, skaidro šā ruļļa noteikto normu, ka Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu? Vai Ministru kabineta kārtības rullis dod tiesības Ministru prezidentam neievērot likumā noteikto? Mēs noskaidrojām, ka nedod. Taču, neskatoties uz to, šie termiņi tika pārkāpti. Un tad Valsts kancelejai tika uzdots tiešs jautājums, uz kuru tika saņemta tieša atbilde. Valsts kanceleja pateica: „Jā, likums šinī gadījumā ir pārkāpts.” Un ko izdara Pieprasījumu komisija? Pieprasījumu komisija nobalso, ka viss kārtībā. Un tad jautājums ir - kas tad ir ar tiesiskumu mūsu valstī tādā gadījumā? Mums patīk runāt par divu ātrumu Eiropu. Izskatās, ka mums būs jāsāk runāt arī par divu tiesiskumu Latviju. Ka ir viens tiesiskums priekš tautas un otrs tiesiskums - priekš savējiem. Ja tas tā nav, tad, lūdzu, šodien pierādiet to ar savu balsojumu! Paldies.".
• 2012_01_12-seq12 language "lv".
• 2012_01_12-seq12 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2012_01_12-seq12 mentions Q822919.
• 2012_01_12-seq12 mentions Q211.
• 2012_01_12-seq12 mentions Q193089.
• 2012_01_12-seq12 mentions Q4459436.
• 2012_01_12-seq12 mentions Q25931626.
• 2012_01_12-seq12 mentions Q57630.