Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_08-seq82> ?p ?o. }

• 2011_12_08-seq82 type Speech.
• 2011_12_08-seq82 number "82".
• 2011_12_08-seq82 date "2011-12-08".
• 2011_12_08-seq82 isPartOf 2011_12_08.
• 2011_12_08-seq82 spokenAs 10.
• 2011_12_08-seq82 spokenText "Labdien, kolēģi! Es... (Starpsauciens no zāles.) Jā, ja koalīcija uzaicina diskutēt par šo budžeta projektu, tad es nevarēju atteikties no iespējas izteikties par to. Pirmais... (Starpsauciens no zāles.) Noregulējiet skaļāk mikrofonus, lūdzu, citādi nākas te četrrāpus runāt. Kas ir pirmais, ko var teikt par šo budžetu, paņemot šo budžetu rokā? Ka tas ir 3,6 kilogramus smags. Jāatzīst, ka priekš pirmdzimtā nav slikti, vai ne? Ironiski, ka par budžetu jārunā šādās kategorijās. Bet - kā savādāk nosaukt to attieksmi, ar kuru mums piedāvā izskatīt šo budžetu? Tas ir, noliek to mums priekšā un pasaka: „Lūdzu, diennakts laikā tieciet skaidrībā ar to un pasakiet, ko jūs par to domājat.” Vai tiešām šāda būs tagad konstanti Saeimas attieksme pret to, kā mēs veiksim savu darbu? Es visai labi zinu deputāta zvērestu (Zālē smiekli.), zinu, kas tur ir rakstīts. Tur ir rakstīts, ka deputātam savi pienākumi ir jāveic godprātīgi un pēc labākās apziņas. Jūs man pasakiet, vai ir iespējams deputātam tagad nepārkāpt savu zvērestu un izpildīt šajā zvērestā solīto, ja viņam liek izskatīt budžetu diennakts laikā un pateikt, ka, jā, tur viss ir kārtībā, un ja mēs šo likumprojektu, pašu atbildīgāko, valstij nozīmīgāko likumprojektu, tagad izskatām šādā veidā?! Tas, uz ko es gribu aicināt... Labi, šis nav tikai šā budžeta jautājums, bet... Turpmāk vai nu izstrādājam tiešām normatīvos aktus, lai tādas situācijas nepieļautu... Nu, tas nav nopietni! Tā ir necieņa pret tautu, ko mēs tagad izrādām ar to, ka mēs gribam vienas dienas laikā pieņemt lēmumu, kas tālāk skars visu valsti veselu gadu. Protams, ja mēs paskatāmies uz cipariņiem tīri objektīvi, - tiešām ir ļoti labi pastrādāts ar cipariem, tur nu var redzēt, ka ar cipariem darboties mēs protam. Kas ir tas, kas mani visvairāk satrauc šajā budžetā, cik jau nu es pa nakti varēju paspēt ar to iepazīties? Uztrauc tas ietvars, kādā tas tiek veidots. Pirmais, protams, ir tas, kas jau tika pieminēts, - trūkst šo strukturālo reformu. Mēs tās vispār neredzam. Jā, ļoti labi mēs esam te sasvaidījuši cipariņus, lai tie daudzmaz ietu kopā, bet tā sajūta ir tāda, ka aiz šiem cipariem mēs esam pazaudējuši būtību. Ja mēs skatāmies uz tautsaimniecību kā uz dzīvu organismu, tad mēs pret to izturamies nevis tādā veidā, lai kaut kā saglabātu tā dzīvotspēju, lai tas mums kļūtu spējīgāks, mundrāk kustētos, bet kā pret kautķermeni. Tāda sajūta, ka mēs gatavojam no savas valsts kautķermeni. Vienkārši apgriežam, lai viņa atbilstu kaut kādiem parametriem. Svars, masa, izmēriņi, viss būtu kārtībā, un mēs varētu pateikt: „Lūk, mēs visu esam izdarījuši.” Es nekādi nevaru piekrist, ka tas ir pareizais piegājiens. Protams, mēs slavinot paralēli sitam sev pie krūts: „Cik labi, ka mums viss attīstās, viss notiek, tautsaimniecība kļuvusi konkurētspējīgāka!” Jā, tiešām tas notiek, bet kur šeit ir valsts nopelns? To ir izdarījuši uzņēmēji, to uz saviem pleciem ir iznesusi tauta. Bet ko ir izdarījusi valdība? (No zāles dep. J.Reirs: „Samazinājām budžeta deficītu!”) Vai ir veikta kaut viena reforma? Nosauciet kaut vienu strukturālo reformu, kas ir veikta, lai tas notiktu! (No zāles dep. J.Reirs: „Ar zāli nevar sarunāties!”) Jā, par budžeta deficītu... Tas ir no sērijas par kautķermeni. Tūlīt mēs par to arī varēsim parunāt. Tālāk. Tagad mēs sākam bažīgi runāt par to, ka... Ziniet, no sākuma bija šī paradigma: eksports mūs izvilks. Man tas ļoti atgādināja to, ko savulaik Ostaps Benders teica „Divpadsmit krēslos”, kad viņš gribēja pārliecināt par savu taisnību. Latviski šī frāze skanēja: Rietumi mums palīdzēs... Tagad mēs sākam tā bažīgi mīņāties un dīdīties, un teikt: „Nē, nu varbūt tomēr tik labi īsti viss nebūs.” Es atceros, ka pusgadu atpakaļ, kad mums vēl bija priekšvēlēšanu debates, es laikam biju vienīgais, kas par to runāja. Es teicu, ka nebūs tā, kā mēs tagad te visi uzskatām, - ka IKP mums ies tikai ļoti strauji uz augšu, eksports augs -, un mēģināju to arī pamatot. Un šoreiz mēģināšu vēlreiz pamatot, kāpēc tas tā nav. Jo, redziet, mani vārdi sāk piepildīties. Kāpēc tomēr nu ir liels pamats bažīties par to, ka šī skaistā vīzija nesanāks? Ja mēs analizēsim eksporta struktūru, tad mēs redzēsim, ka pamatā tas, kas sastāda mūsu eksportu, - tās ir preces ar zemu pievienoto vērtību vai pat vispār Latvijai tās tur nav. Tas ir vienkārši reeksports - minerālprodukti, metālizstrādājumi, naftas produkti. Tātad - ko tas nozīmē? Vismazākās svārstības globālajos tirgos nozīmē to, ka mēs būsim pirmie, kuri no šā eksportētāju saraksta kritīs laukā, un to mēs arī sākam pieredzēt. Ziniet, savulaik es izstāstīju kādu labu līdzību, un vienam žurnālistam tā ļoti iepatikās, viņš pat par to uzrakstīja rakstu. Šeit to ļoti iederētos vēlreiz atkārtot. Tā sajūta, kā mēs skatāmies uz savu tautsaimniecību, kā mēs to vadām, ir līdzīga kā moru zemē. Mori vāc kokosriekstus. Ziniet, kokospalmas ir augstas, kokosrieksti ir augstu... Viņi tur dzīvojas, un viņiem prasa: „No kā jūs pārtiekat?” Viņi saka: „Mēs pārtiekam no kokosriekstiem.” - „A kā jūs tos vācat?” Viņi tā dīvaini paskatās un saka: „Ziniet, a mēs tos nevācam, mums vējš tos nopūš!” - „Ā! Un sakiet, ko jūs darāt, ja vējš nepūš?” Pakasa aiz auss un saka: „Nu, ziniet, tad ir neražas gads.” Un tas ir tas, par ko mēs pašlaik runājam. Tātad visa mūsu stratēģija, visa mūsu valsts izaugsme balstās uz to, vai vējš pūtīs vai nepūtīs, tā vietā, lai beidzot sāktu domāt, a kā tad mēs paši varam ievākt šos kokosriekstus. Ja mēs par to domātu, tad paralēli šim budžetam būtu vīzija - vīzija valstij, uz kurieni tad mēs gribam iet, kā mēs to padarīsim konkurētspējīgāku. Mums ļoti patīk runāt, ka mums ir maza ekonomika - maza, atvērta ekonomika. Bet ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, jā, tik tiešām mēs esam pakļauti šiem globālās konkurences principiem. Bet tad, lūdzu, man pasakiet: kā jūs domājat kļūt konkurētspējīgāki? Kur ir... Ja mēs paskatāmies, kur tad ir valsts politika attiecībā uz investīcijām? Jo principā, ja mēs gribam runāt par to, par ko mēs skaisti esam runājuši, - par ilgtermiņa attīstību, par ražošanu ar augstu pievienoto vērtību -, tās ir nozīmīgas investīcijas. Tās ir plānveida investīcijas, un tur ir nepieciešama ilgtermiņa plānošana, ilgtermiņa skatījums, pretējā gadījumā uzņēmējs nekad ar to nesāks nodarboties. Un, kamēr mēs viņam to neiedosim, mēs sastapsimies ar tādu situāciju, kāda pašlaik mums ir: liela ēnu ekonomika, jo vienīgais, ko var darīt uzņēmējs šādā situācijā, lai izdzīvotu, - viņš skatās, kā kaut ko noslēpt, kā kaut ko nesamaksāt. Viņš baidās investēt, viņš baidās atklāt savas iespējas, jo viņš nesaprot, kas būs nākamajā brīdī, un viņš arī nevar plānot savu biznesu uz priekšu. Ja mēs paskatāmies, tad ļoti svarīgs aspekts, kas arī absolūti tiek ignorēts (un to jau atzina arī paši koalīcijas deputāti), - tā ir mūsu izglītība, mūsu zinātne. Kā jūs domājat, kā mēs kļūsim konkurētspējīgi, ja mēs neattīstīsim... ja mums šeit nebūs cilvēku, kuri ir spējīgi radīt šos produktus? Nu nebūs mums viņu! Mēs varam te runāt, par ko gribam, konsolidēt, griezt budžetus un teikt, ka mums te nebūs budžeta deficīta... Tas neko nedos! Un tas ir tas ceļš, pa kuru mēs ejam. Kur es redzu principiālu kļūdu mūsu izaugsmes stratēģijā? Protams, var būt divas izaugsmes stratēģijas. Kad namiņš brūk, ir divi varianti, ko var darīt: var sarauties klusu čokuriņā un teikt: „Nu, redziet, mēs tagad saraujamies tik maziņi, un tas viss, kas kritīs mums pār galvu, - tās degošās pagales, mūs neskars. Bet gadījumā, ja tomēr būs vēl sliktāk, tad mēs esam gatavi sarauties vēl mazāki.” Tā ir tā stratēģija, kuru mēs esam izvēlējušies. Otra stratēģija šādā situācijā ir aktīvi sākt rīkoties un domāt, saprotot, ka, jā, tas namiņš var brukt, bet ko mēs varam darīt, lai nebūtu šīs situācijas ķīlnieki. (No zāles dep. J.Reirs: „Referendumu taisīt!”) Referendumu... Es domāju, ka tauta pati līdz tam nonāks.".
• 2011_12_08-seq82 language "lv".
• 2011_12_08-seq82 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2011_12_08-seq82 mentions Q822919.
• 2011_12_08-seq82 mentions Q211.
• 2011_12_08-seq82 mentions Q1020384.
• 2011_12_08-seq82 mentions Q11731915.