Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_08-seq55> ?p ?o. }

• 2011_12_08-seq55 type Speech.
• 2011_12_08-seq55 number "55".
• 2011_12_08-seq55 date "2011-12-08".
• 2011_12_08-seq55 isPartOf 2011_12_08.
• 2011_12_08-seq55 spokenAs 49.
• 2011_12_08-seq55 spokenText "Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es pasakas te nestāstīšu, jo ir nopietnākas lietas, ko runāt. Ja runājam par norisēm Latvijā, teiksim, ekonomikā šogad vai nākamgad un par prognozēm, tad es iesākšu varbūt ar to, ka, arī par šogadu runājot, sākotnēji bija ļoti dažādas prognozes. Teiksim, Latvijas Banka uzskatīja, ka būs tikai 1 procents, tad vēlāk kaut kā tas tika paaugstināts līdz 2 procentiem. Finanšu ministrijai no paša sākuma bija prognoze - 4 procentu liela izaugsme šogad. Rezultātā vidējā Latvijas prognoze bija 3,3 procenti - jau zināmā mērā samazināta, jo tendences jau bija vērojamas tādas, ka rezultāts būs labāks. Savukārt šogad, visticamāk, mēs būsim pie 5 procentiem, varētu būt arī mazlietiņ vairāk. Ekonomika ir augusi virs 5 procentiem 3.ceturksnī. Jūs redzat arī to, ka visās nozarēs ir pieaugums. Tā, man liekas, ir labākā atbilde. Tātad vairākus ceturkšņus Latvijā ekonomika kopumā vispār ir augusi, turklāt pēdējos divos ceturkšņos praktiski visās nozarēs ir bijis pieaugums. Manuprāt, tas ir ļoti spēcīgs signāls. Te nav runa par kaut kādas nozares nīkuļošanu. Ja runājam par 4.ceturksni, kurš drīz noslēgsies, tad arī te nebūs nekāda negatīva signāla, uz kuru arī tika iepriekš norādīts jau vasaras beigās, rudenī, ka būs ļoti, ļoti vājš izaugsmes rezultāts 4.ceturksnī. Nebūs! Pēc inerces Latvijas ekonomika vēl attīstās, un tas izaugsmes dzinējs ir pietiekami spēcīgs. Runājot par nākamo gadu, 2,5 procentu scenārijs ir pietiekami konservatīvs. Tomēr jāsaprot: ja Latvijas ekonomika, Baltijas ekonomika aug par 2,5 procentiem, tas tomēr ir zem potenciāla un ir salīdzinoši mazs pieaugums priekš tādām valstīm. Ja tā būtu Zviedrija vai Vācija... par pusotru, diviem procentiem runājot, tas būtu pavisam cits līmenis. Latvijai tas ir pietiekoši mazs un sabalansēts līmenis. Ja runājam par dažādām nodokļu prognozēm, tad jāatceras, ka mēs bijām un joprojām esam aizdevēju uzraudzībā. Aizdevēji mums būtiski mazināja arī prognozes nākamā gada budžeta ieņēmumos, tā ka šeit arī saglabājas rezerve. Mūsuprāt, ņemot vērā to mūsu pieredzi, trīs gadus runājot ar starptautiskajiem aizdevējiem... Tās mūsu prognozes, mūsu scenāriji ir bijuši krietni tuvāk īstenībai nekā aizdevēju prognozes visus šos gadus, it sevišķi pēdējo divu gadu laikā. Tā ka mums ir pamats uzskatīt, ka mūsu pieredze un ekspertīze ir labāka nekā aizdevējiem. Ja skatāmies, kas notiek eirozonā, un runājam par dažādām valstīm, kas tika šeit minētas, tad ir jāsaprot, ka tās valstis, kuras ir tagad problēmās, - Grieķija, Spānija, Portugāle, Itālija - ir tajā līmenī, tajā situācijā, kur Latvija bija 2008.gadā. Nav ko sevišķi šeit uzslavēt, ka tās ir saglabājušas savu darba tirgu, ka tām ir ļoti labi risinājumi. Tās ir tikai pirmajā gadā, tās ieiet šajā gadā ar salīdzinoši mazām ambīcijām, savas nesakārtotības, nesabalansētības koriģētas. Skatīsimies, kas notiks pēc gada, pēc diviem, un paskatīsimies, vai tiešām viņi ir spējīgi kaut pusi no tām savām ambīcijām realizēt. Par to ir ļoti liela skepse gan Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem, gan Eiropas Komisijas ekspertiem. Un paskatīsimies, kādi būs reālie skaitļi un situācija ar nodarbinātību, darbaspēka samaksu un pārējām lietām, it sevišķi Grieķijā un Itālijā. Man ļoti lielas šaubas. Viņiem ir pirmais gads, un viņi jau patlaban... jau „lūst nost”. Viņi nav spējīgi virzīties. Tā ka tas ir tikai pats sākums. Vienīgā valsts, ko ir vērts papētīt, ir Īrija. Īrija tiešām iet pēc programmas, un tur jau pietiekami daudz sāpīgu jautājumu ir risināts. Par bezdarbu. Arī šim jautājumam es gribu vēlreiz pieskarties. Latvijā bezdarbs joprojām - arī novembra pēdējās nedēļās, un nu jau decembris ir sācies - ir krities. Pat tā sauktajos ilūziju gados tīri dēļ sezonālā efekta jau oktobra beigās sākās bezdarba pieaugums. Patlaban... Pēdējās nedēļas parāda, ka bezdarbs joprojām lēnām mazinās un ka bezdarbs tomēr ir krities: no 17,3 procentiem (tāds tas bija pašā augstākajā līmenī) tas tagad nokrities uz 11,5 procentiem. Tas, manuprāt, arī norāda, ka tomēr ir būtiskas izmaiņas bijušas. Runājot par reitingiem, tas ir ļoti svarīgi. Es arī šā gada laikā esmu ticies, ja nemaldos, ar 240 investoriem, investīciju bankām, tieši skaidrojot Latvijas nostāju, valdības nostāju un pārliecinot viņus par to, ka Latvija dara pareizu darbu. Lai mums noticētu. Tie signāli ir pilnīgi saprotami gan kredītreitingu aģentūrām, gan investīciju bankām, tiem, kas mums aizdos turpmāk naudu. Kas ir jāizdara? Šeit ir pilnīga izpratne par to, ko mēs esam izdarījuši, un... Novērtējums ir augsts. Man nav bažu par to, ka Latvijai... par to, ka, nākamajā gadā vēršoties starptautiskajos tirgos, Latvijai tiks piešķirta nauda, un par šiem procentiem. Mūs ietekmēt negatīvi var tikai un vienīgi norises eirozonā, kuras kopējo fonu mazina, nevis Latvijas paveiktais. Tādu valstu, kuras tagad var atkal vērsties ārējos tirgos pēc naudas un kurām tiek... varētu tikt paaugstināts reitings, pasaulē praktiski gandrīz nav vai ir ļoti maz. Es pat nevaru iedomāties, kurām no Eiropas valstīm vēl varētu būt paaugstināti reitingi, lai naudas cena būtu nākamgad iespējami mazāka. Ja runājam par eiro, tad ir skaidrs, ka Latviju interesē tiešām sakārtota eirozona. Un, manuprāt, ir pilnīgi saprotams... Ja eirozona piedāvā labus risinājumus un ja tā ir tāda, kādu mēs to vēlētos redzēt, kādu mēs esam pieraduši to redzēt iepriekšējos gados, tad skaidrs ir tas, ka Latvija uz to virzīsies. Savukārt tad, ja eirozonā risinājumi izpaliks un tā būs neizprotamā formācijā, tad... Latvijai, protams, pamatu pamats būs nodrošināt visus Māstrihtas kritērijus, bet uz eirozonu šādā gadījumā mēs, iespējams, arī nesteigsimies. Bet mūs pamatu pamatā interesē šis te kodols - Vācija, Nīderlande, Austrija, Skandināvijas valstis. Tas ir tas valstu bloks, pie kura mums jāpieder, un es esmu pārliecināts, ka šīs valstis jau nu spēs savu valūtu sakārtot. Tā ka šajā sakarā, es domāju, ir tomēr jāsaka, ka Latvijā ir daudz izdarīts, rādītāji mums ir pietiekami labi, tie ir uzlabojušies. Šeit kaut kāda veida stimulāciju, kad mēs joprojām tomēr veicam konsolidāciju, mēs papildus nevaram nodrošināt, lai kaut kādā veidā varbūt vēl papildus stimulētu ekonomiku. Ja 5 procentu liels pieaugums ir mazs, tad ir jautājums - uz ko tad mēs tagad gribētu raudzīties? Vai gribam 10 procentus iegūt ar pamatīgu budžeta stimulācijas paketi? Es domāju, ka tas ceļš nav mums ejams. Mūs vērtēs pēc tā, kāds Latvijai būs valsts ārējais parāds un kāda būs budžeta disciplīna. Tas ir primārais ikvienam - gan kredītreitinga aģentūrai, gan investoram, kurš šeit nāks un veiks investīcijas, lai šeit būtu jaunas ražotnes un uzņēmumi, lai būtu darba vietas. Tā ka tāds ir tas ceļš ejams! Nekas labāks pasaulē patlaban nav izdomāts, un naudas drukāšana Latvijai nav pieņemama. Populisms naudas tērēšanā arī nav pieņemts. Mēs to visu esam jau iepriekš izbaudījuši. Naudas drukāšana, paldies Dievam, šeit nav iespējama. Tas ir ļoti svarīgi, citādi mēs tā varētu kā viena otra valsts izvairīties no jebkādām problēmām, tikai piedrukājot naudu un visu atliekot uz vēlāku laiku. Labi... Paldies. (Aplausi.)".
• 2011_12_08-seq55 language "lv".
• 2011_12_08-seq55 speaker Andris_Vilks-1963.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q822919.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q211.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q4294791.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q193089.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q40.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q1020384.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q687709.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q39731.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q55.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q8880.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q183.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q38.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q34.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q22890.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q41.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q29.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q45.
• 2011_12_08-seq55 mentions Q7804.