Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_08-seq49> ?p ?o. }

• 2011_12_08-seq49 type Speech.
• 2011_12_08-seq49 number "49".
• 2011_12_08-seq49 date "2011-12-08".
• 2011_12_08-seq49 isPartOf 2011_12_08.
• 2011_12_08-seq49 spokenAs 10.
• 2011_12_08-seq49 spokenText "Labdien! Galvenais paziņojums, kuru mēs dzirdam no valdības šodien, ir - budžeta deficīta tālāka samazināšana. Galvenais arguments - bez deficīta samazināšanas nebūs izaugsmes. Galveno pretargumentu mēs visi redzējām pārtraukumā, kad izgājām laukā no ēkas, - Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības mītiņu. Es nepiekrītu cienījamam Buiķa kungam, ka arodbiedrības darbinieki īsti aizstāv savas tiesības un tikai savas egoistiskās tiesības. Varbūt viņš šo vārdu nepieminēja, bet jēga viņa teiktajam bija tieši tāda. Es tam nepiekrītu! Viņi aizstāv mūsu valsts intereses. Viņi aizstāv mūsu valsts intereses! Nekāda pārprofilēšanās programma bezdarbnieku atslēdznieku nepārprofilēs par ārstu! Ārsts aizbrauks projām no Latvijas, ja šeit viņam nebūs cēla, godīga alga. Tas ir skaidrs! Un ir skaidrs arī tas, ka viņš droši vien atpakaļ uz Latviju neatgriezīsies. Līdz ar to es domāju, ka katram no mums tagad ir jautājums: ko mēs aizstāvam - valdības politiku vai tos, kuri stāv ārpusē, uz ielas? Varbūt man pārmetīs, ka es šeit populistiski uzstājos no tribīnes, bet katram ir šis jautājums uzdots. Es gribu uzsvērt, ka „Saskaņas Centra” deputāti, tāpat kā arī mūsu partijas, aizstāv tieši tos cilvēkus, kuri tagad bauda valdības veikto trīs gadu ilgo griešanas politiku. „Taupības politika” ir ļoti pieklājīgs termins, bet tas nozīmē tikai vienu - griezt, griezt un griezt. Un ļoti vienkārši un tā komforti var pārmest grieķiem, itāļiem vai portugāļiem, ka viņi it kā tur negriež, tāpēc mēs visu šo... šos ratus vienīgi te, Latvijā, kāds velkam uz priekšu. Tas tā nav! Gan grieķi, gan itālieši... Viņi saglabāja savas darba vietas, mums darba vietu skaits samazinājās par vienu ceturto daļu: bija 900 tūkstoši, kļuva ap 700 tūkstošiem darba vietu. Ir tāds ļoti skaļš angļu vārds „job”, kas nozīmē „darba vieta”. Šis lozungs ir galvenais visās sociālajās kustībās Eiropā. Es tikai šīsnedēļas sākumā biju vācu sociāldemokrātu kongresā. Pat viņu valstī - viņu valstī! -, kurai krīzes apstākļos izdevās saglabāt gan sociālās tiesības, gan darba vietas, arī tur šis vārds ir galvenais. Tad ko mēs varam runāt par mūsu valsti? Un šeit es gribu pateikt, ka diez vai mēs kaut ko sasniegsim, nekādas makroekonomiskās... nekādi apstākļi mūs nepārliecinās, ja tiešām mums nebūs sakārtots vienīgais un, mūsuprāt, galvenais makroekonomiskais rādītājs - tas ir bezdarbs. Būs mums darbs, būs arī citi apstākļi apmierinoši mūsu valstī. Un neviens to nevar citādāk atrisināt. Kāpēc valdība samazina budžeta deficītu? Tam ir trīs apstākļi, trīs iemesli. Pirmais - un mēs to labi saprotam - ir nepieciešamība atdot parādus, un to prasa kreditori. Līdz ar to viņi saprot, ka tikai no proficītiem mēs varam atdot savus parādus. Otrais iemesls - mums ir stratēģiskais mērķis. Mēs taisāmies ienākt eirozonā pēc diviem gadiem, un skaidrs, ka ar tik augstu budžeta deficītu mēs to nevaram atļauties. Un trešais iemesls - valdība cer uz to, ka palielināsies kredītreitingi un līdz ar to Latvijai būs iespēja aizņemties tirgū par zemākiem procentiem. Šeit es gribu piebilst par to cenu, kuru mēs maksājam par šo politiku, - bezdarbs, emigrācija, kā arī tas, ka mūsu apstākļos uzņēmējdarbības priekšnoteikumi nav vis tie labākie. Mums sola, ka, lūk, tad, kad situācija stabilizēsies, un pēc tam, kad būs bankas sakārtojušas savas bilances, būs kreditēšanas atsākšanās. Diemžēl komercbankas kreditēšanu neatsāka. Tās uzsvēra, ka vienkārši nevar atļauties to darīt, jo ir ļoti augsti riski un jābūt citai nozarei, kas nodrošinātu tieši riska biznesa finansēšanu mūsu valstī. Tas nozīmē, ka atkal finanšu uzplaukuma perspektīva tiek atcelta, atvirzīta uz nākotni. Es saprotu, ka noteikti kredītreitings ir ļoti svarīgs mūsu valstij šobrīd. Bet, kā droši vien mēs visi labi saprotam, kredītreitingu nosaka ne tikai budžeta deficīts, bet arī citi apstākļi. Un viens no tiem apstākļiem ir ekonomikas dinamika. Ja mums izdotos nodrošināt augstāku IKP pieaugumu, tad arī kredītreitingi būtu lielāki. Bet, lai to nodrošinātu, ir nepieciešama ekonomikas izaugsme. Līdz ar to ekonomikas attīstība mums ir svarīgāka par visiem pārējiem makroekonomiskajiem apstākļiem, šī izaugsme nodrošinās arī bezdarba likvidēšanu vai vismaz samazināšanu. Tādēļ mēs varam darīt visu ko, bet tikai tā, lai „nenogalinātu” ekonomiku. Bet budžeta deficīta samazināšana nozīmē tikai to, ka joprojām uzņēmējiem nebūs izdevīgi maksāt nodokļus, ka viņi paliks ēnā. Es domāju, ka var rīkoties arī citādi. Var saglabāt budžeta deficītu tik ilgi, kamēr parāds nebūs pārsniedzis Māstrihtas līgumā noteikto slieksni, kas ir 60 procenti no iekšzemes kopprodukta, un ieguldīt naudu ekonomikas attīstībā, cenšoties panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tas ir tikpat svarīgi augsta reitinga iegūšanai. Un vēl svarīgāk tas ir saistībā ar avotu izveidi kredīta atdošanai nākotnē. Es domāju, ka nopietni vajadzētu mums visiem, gan Saeimas deputātiem, gan valdībai, atkal izsvērt, cik pamatota ir mūsu vēlme iestāties Eiropas monetārajā savienībā, tātad iestāties eirozonā, tik ātri, kā mēs to vēlējāmies pavisam nesen. Vai mēs varam atļauties to darīt? Jo mēs to darām patiesībā uz mūsu mazdēlu rēķina. Agri vai vēlu būs atkal mums jādomā par to, ar kādiem līdzekļiem mēs veicināsim mūsu ekonomikas turpmāku attīstību. Mēs varam tagad panākt kaut nelielu procentu uz augšu, bet tomēr strauja izaugsme ir nepieciešama. Es jau vienu reizi no šīs tribīnes teicu, ka patiesībā esošajai valdībai maz ko var pārmest. Ja kāds cits šo pašu filozofiju varēja un taisījās attīstīt mūsu ekonomikas politikā, droši vien vajadzēja darīt, ko citi... to pašu. Un varbūt Valdim Dombrovskim šeit ir tā lielākā pieredze. Un trīs gadu pieredze arī pierāda, ka šajā ceļā panākts vislielākais rezultāts. Par cenu es jau runāju, bet... es runāju par ko citu. Mēs esam attīstības valsts. Mēs neesam attīstīta valsts. Un līdz ar to mēs nevaram rīkoties tā, kā rīkojas Austrija... Nīderlande, Austrija vai Vācija. Mums ir ejams pavisam cits ceļš. Mēs varam attīstīt mūsu ekonomiku tikai tā - ieguldot valsts līdzekļus infrastruktūras attīstībā, ekonomikas attīstībā, nosakot jaunas nozares vai attīstot tās nozares, kuras pierādījušas savu dzīvotspēju mūsu apstākļos, - telekomunikāciju tīklus, attīstot ceļus, darot visu to, ko dara valstis, kur bija ekonomiskās krīzes iepriekšējos gados citās pasaules zemēs. Mēs to nedarām. Mēs baudām neoliberālas receptes, līdz ar to veidojam finanšu ietvaru ar nolūku sagaidīt tādus laikus, kad šis ietvars ievilks svešu naudu no ārpuses Latvijā. Tas var novest pie jauniem burbuļiem. Galvenais avots mūsu attīstībai mums ir tepat - Latvijā. Mums pārmetīs, bet mēs esam maza valsts, mums ir sekls tirgus, un mēs nekad nebūsim tādi kā Dānija. Es gribu atgādināt, ka pirms kādiem desmit gadiem, dažiem desmit gadiem, Singapūra bija slavena Dienvidāzijā kā bandītisma un prostitūcijas galvaspilsēta. Neko negribu pārmest tai valstij, kas tagad mums ir. Mēs visi labi zinām, ka Singapūra ir visattīstītākā valsts Āzijas kontinentā. Un viņi darīja... panāca to tikai tāpēc, ka viņi ir atteikušies no neoliberālām receptēm, viņi visu akcentu lika uz savu ekonomisko attīstību, izmantoja savus iekšējos avotus. Tas ir ļoti svarīgs ceļš, kurš arī Latvijai ejams. Paldies. (Aplausi.)".
• 2011_12_08-seq49 language "lv".
• 2011_12_08-seq49 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q822919.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q211.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q193089.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q40.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q35.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q2167704.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q55.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q25931626.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q183.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q57630.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q903671.
• 2011_12_08-seq49 mentions Q334.