Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_08-seq41> ?p ?o. }

• 2011_12_08-seq41 type Speech.
• 2011_12_08-seq41 number "41".
• 2011_12_08-seq41 date "2011-12-08".
• 2011_12_08-seq41 isPartOf 2011_12_08.
• 2011_12_08-seq41 spokenAs 10.
• 2011_12_08-seq41 spokenText "Augsti godātā Saeima! Ministri! Kolēģi! Gribu pateikt, ka man ļoti iepatikās, kā runāja deputāts Buiķis. Starp citu, tiešām mani tas iepriecināja, un principā tā tas viss arī ir, kā viņš teica, jo daļēji tajā, ko runāja deputāts Buiķis... tur ietilpst arī budžeta kritika daļēji, kas, protams, saskan ar mūsu frakcijas pozīciju. „Saskaņas Centra” Saeimas frakcija nevar atbalstīt 2012.gada budžetu, kā arī virkni to pavadošo likumprojektu. Latvijas finanšu ministra Andra Vilka paziņojums, kurā izklāstīts, ka 2012.gada valsts budžets būs Latvijas labklājības pamats, diemžēl neatbilst patiesībai. Jā, valsts pamatbudžetā ir proficīts - gandrīz 9 miljoni latu. Bet sociālais budžets joprojām ir ar 134 miljonu deficītu! Budžets nepiedāvā uzņēmējdarbībai nekādas perspektīvas, neskatoties uz to, ka netiks paaugstināti nodokļi. Nav paredzēti arī atvieglojumi un nodokļu likmju samazinājums. Budžetā nav plānota arī darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, par ko tika plaši runāts pirms tam. Neapliekamais minimums paliek tie paši 45 lati, bet nodokļu atvieglojums par katru apgādājamo - 70 lati. Tas nozīmē, ka strādājošo reālie ienākumi samazināsies, jo arī 2012.gadā mūs gaida inflācija. Pēc 2011.gada cenu pieauguma 4,4 procentu apmērā valdība prognozēja, ka 2012.gadā tie būs tikai 2,4 procenti, tāpēc pensiju indeksācija nav nepieciešama. Tajā pašā laikā valdība nolēma apkrāpt arī nākamos pensionārus. 2012.gadā tiek plānots sociālā budžeta ienākumu pieaugums uz sociālo maksājumu rēķina - plus 6,2 procenti jeb 77 miljoni latu, bet otrā līmeņa pensiju maksājumus ir plānots samazināt par 85 tūkstošiem latu jeb mīnus 1,3 procentiem, salīdzinot ar 2011.gada līmeni. Tas ir klajš Dombrovska valdības deklarācijas pārkāpums, kurā ir norādīts, ka līdz 2014.gadam fondēto pensiju maksājumu līmenis ir jāpaaugstina līdz 6 procentiem, kaut gan kopējā naudas summa, kas tiks novirzīta pašreizējo pensiju izmaksai, ir nedaudz palielināta. Lai izpildītu valsts budžeta plānu, budžeta paketē ir iekļauti arī grozījumi 31 likumam. Trešā daļa no šīm izmaiņām ir vērsta tikai uz vienu mērķi - pārcelt uz nākamo gadu vairākus valsts izdevumus - kompensācijas zemes īpašniekiem, invalīdiem un tā tālāk -, kā arī atlikt uz gadu vai diviem valsts neizpildītos mājasdarbus. Politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs” vairākas reizes ir vērsusi sabiedrības un likumdevēju uzmanību uz to, ka valdība negrib izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, lai likuma normas varētu pielietot praksē. Viena no negatīvām izmaiņām saistībā ar 2012.gada budžetu ir grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”. Grozījumi paredz, ka tiks paaugstināta nodokļa summa lielo pilsētu iedzīvotājiem. Negatīvi jāvērtē arī grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Naudas trūkuma dēļ ir paredzēts, ka turpmāk bankrotējuša uzņēmuma darbinieks saņems neizmaksāto algu tikai minimālās algas apmērā. Īpaša uzmanība jāpievērš grozījumiem likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Te es gribu īpaši pievērst uzmanību „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijai, kas mums tagad atbild par demogrāfijas problēmām. 2009.gadā, ekonomiskās krīzes plaukumā, Dombrovska valdība izstrādāja speciālu likumu, ko 9.Saeima apstiprināja un kas ierobežoja sociālo izmaksu apmēru: 80 procentu no aprēķinātās summas. Šo ierobežojumu termiņš beidzas 2012.gadā, tātad brīdī, kad Latvija, pēc valdības apgalvojuma, jau izgājusi no krīzes. Valdošā koalīcija piedāvā 2012.gada budžeta ietvaros pagarināt krīzes ierobežojumus līdz 2013., 2014.gadam, gan arī tālāk. Pēc ierēdņu apgalvojuma, turpmākie gadi nesīs sociālajam budžetam papildu ieņēmumus 5,5 miljonu latu apmērā, un tas palīdzēs stabilizēt 2012.gada valsts budžetu. Jautājums - kā? Turpmāk mūs gaida vēl viens jaunatnes izbraukšanas vilnis uz ārvalstīm, jo maternitātes pabalsts šodien ir vienīgais veids, kā veicināt dzimstību. Nezinu, kā balsos Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija par tādu likumprojektu. Nezinu. Lūk, tāpēc politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija nevar balsot par 2012.gada valsts budžeta projektu. Un arī tāpēc, ka budžeta dokumentos mēs neieraudzījām atbildi uz vairākiem jautājumiem. Uz kā rēķina 2012.gadā atdos starptautiskajiem kreditoriem parāda pamatdaļu - aptuveni 250 miljonus latu? Kā valdība risinās airBaltic finanšu problēmas? Tas ir aptuveni 100 miljoni latu. Un kā izmaksas Krājbankas noguldītājiem, tas ir, ap 200 miljoniem latu, ietekmēs kopējo budžeta deficītu? Tie ir tie jautājumi, tās ir tās problēmas, kas tagad stāv priekšā valdībai, un, tā kā atbildes mēs nevaram saņemt, nezinām, kā rīkoties ar tādu budžetu. Noteikti frakcijas viedoklis ir tāds: lai gan šis budžets ir varbūt pat labāks nekā 2011.gada budžets, tomēr tas neatbilst mūsdienu prasībām. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija aicina balsot „pret”! (Aplausi.)".
• 2011_12_08-seq41 language "lv".
• 2011_12_08-seq41 speaker Aleksandrs_Sakovskis-1965.
• 2011_12_08-seq41 mentions Q822919.
• 2011_12_08-seq41 mentions Q211.
• 2011_12_08-seq41 mentions Q2167704.
• 2011_12_08-seq41 mentions Q1576026.
• 2011_12_08-seq41 mentions Q16351421.
• 2011_12_08-seq41 mentions Q903671.
• 2011_12_08-seq41 mentions Q164226.
• 2011_12_08-seq41 mentions Q3899540.
• 2011_12_08-seq41 mentions Q1479723.