Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_08-seq39> ?p ?o. }

• 2011_12_08-seq39 type Speech.
• 2011_12_08-seq39 number "39".
• 2011_12_08-seq39 date "2011-12-08".
• 2011_12_08-seq39 isPartOf 2011_12_08.
• 2011_12_08-seq39 spokenAs 17.
• 2011_12_08-seq39 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es uzreiz saku, ka es atbalstu un balsošu „par”, bet es gribu atzīmēt tādas tīri konceptuālas lietas, kā es uzskatu, vai trūkumus. Subjektīvi. Mans viedoklis. Pirmkārt. Es uzskatu, ka jābūt formulētiem valsts attīstības mērķiem. Tas nav tikai mans viedoklis, to ir teikusi arī valsts kontroliere, ir arī zinātnieki atzīmējuši. Tagad tiek strādāts pie Nacionālā attīstības plāna, principā tiem mērķiem būtu jābūt skaidriem. Nākamais dokuments, kas ir vajadzīgs, ir vidējā termiņa attīstības plāns (tas varētu saukties arī „Ministru kabineta rīcības plāns”), un tad, loģiski, būtu uz tā pamata veidots budžets, kad visi šie plāni savstarpēji sasaistīti. Tā ka vienkāršoti var teikt, ka ir plānošanas, programmēšanas, budžetēšanas sistēmai jābūt, jo, kad ir budžets atsevišķi „izrauts” un nav bijis to plānu iepriekš, tad nav īsti saprotams, vai tas ir pareizs vai nepareizs. Otra lieta, kas ir ļoti būtiska. Vajadzētu loģiski pamatot sadali... procentuāli, procentos no iekšzemes kopprodukta... pa nozarēm. Tagad šeit, pie Saeimas nama, atrodas mediķi... jā, bet tikpat labi šeit varētu atrasties policisti, zinātnieki... nu, karavīriem ir aizliegts... Un viņi visi grib - un visi arī pamatos -, ka viņiem vajag palielināt budžetu. Iesniegtajos dokumentos ir dots sadalījums procentos no iekšzemes kopprodukta... pa funkcijām... Ir atsevišķas funkcijas nosauktas, un ir pateikts, cik procentu no iekšzemes kopprodukta ir katrai paredzēts (piemēram, izglītībai - 3,2 procenti no iekšzemes kopprodukta, veselībai - 3,1 procents, aizsardzībai - 0,9 procenti). Bet nav tās analīzes, kā tas tiek darīts citās valstīs, kādēļ ir šitāds sadalījums, bet ne citādāks. Es minēšu vienu piemēru. Zinātnieku kongresā, kas notika tā sauktajā Zinātnes mājā, tika runāts par to, ka, piemēram, Somijā septiņas reizes vairāk līdzekļu no iekšzemes kopprodukta iedala zinātnei, Igaunijā - divarpus reižu vairāk, Lietuvā - pusotras reizes vairāk. Rodas jautājums: kādēļ tas nav absolūtos skaitļos? Tas ir procentuāli. Kādēļ aizsardzībai Latvija atvēl apmēram 0,9 procentus, bet igauņi var atvēlēt 2 procentus? Grieķija, kur ir bankrots un tamlīdzīgi, arī atvēl 2 procentus aizsardzībai. Tātad šī analīze, es uzskatu, ir ļoti būtiska, lai pierādītu, kādēļ ir tāds vai citādāks sadalījums. Tas būtu ļoti cītīgi jāizdiskutē, un jāparāda arī mūsu vēlētājiem, kādēļ mēs veidojam tādu budžeta sadali. Runājot par budžetu, mēs vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tikāmies ar vairākiem ministriem, to skaitā arī ar aizsardzības ministru. Dažreiz jau ir arī tā, ka mēs runājam par aizsardzības budžetu, bet... Dažreiz mēs dažādi saprotam to vārdu - „aizsardzība”. Es esmu vairākas reizes iniciējis, ka vajadzētu runāt vienā valodā, vienādi saprast vienu vai otru jēdzienu. Piemēram, vārds „aizsardzība”. Angļu valodā ir vārdi defence un protection, krievu valodā - ??????, ???????... Tur visādi var to tulkot. Latviešiem ir vārds „aizsardzība”. Tad nu vajag norunāt, ko mēs ar to saprotam. Man liekas, būtu tīri loģiski, ja ar vārdu „aizsardzība” Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā mēs saprastu NATO... NATO stratēģijas konceptā tā noteikti ir cīņa ar noteiktiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem. Un tie ir: globālais terorisms, kiberuzbrukumi, energoresursu drošība un klimatiskās izmaiņas. Nu, tad vajag paskatīties, jo tad zem tā vārda „aizsardzība” varbūt tie tēriņi būtu... pavisam atšķirtos, nekā mēs tagad tos izmantojam. Nākamais punkts, kas tā kā Finanšu ministrijai adresēts nedaudz būtu. Dažreiz ir kļūdas tīri skaitļos, kas tiek publicēti plašsaziņas līdzekļos. Es arī pieļauju, ka tur, kā dzird vai raksta, pieļauj kaut kādas kļūdas, bet vēlētājiem rodas jautājums. Mēs runājam: konsolidācija - 156 miljoni. O.K! Budžeta deficīts - 2,5 procenti, un tas sastāda apmēram 260 miljonus. Jā, ja salīdzina ienākumus un izdevumus, tā starpība ir 125 miljoni. Dažreiz cilvēkiem, ja ir nosaukti šie daudzie skaitļi, vajadzētu tā kā koncentrēties, lai tā sistēma vai koordinātas, kā mēs mērām, būtu vienādas. Tad labāk varētu saprast, jo dažreiz rodas jautājumi. Kopumā, ja runā par budžeta pieņemšanu, arī man, skaidrs, ir pretenzijas, un tas, par ko Grigules kundze runāja, ka tās procedūras... ka tik īsā laikā nopietni izvērtēt budžetu ir ļoti sarežģīti, bet, neskatoties uz to, var jau pasēdēt un pastrādāt. Es aicinu balsot „par”. Paldies.".
• 2011_12_08-seq39 language "lv".
• 2011_12_08-seq39 speaker Karlis_Kreslins-1945.
• 2011_12_08-seq39 mentions Q822919.
• 2011_12_08-seq39 mentions Q211.
• 2011_12_08-seq39 mentions Q4294791.
• 2011_12_08-seq39 mentions Q37.
• 2011_12_08-seq39 mentions Q191.
• 2011_12_08-seq39 mentions Q33.
• 2011_12_08-seq39 mentions Q4294480.
• 2011_12_08-seq39 mentions Q7184.
• 2011_12_08-seq39 mentions Q41.
• 2011_12_08-seq39 mentions Q43048.