Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_08-seq12> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2011_12_08-seq12 type Speech.
- 2011_12_08-seq12 number "12".
- 2011_12_08-seq12 date "2011-12-08".
- 2011_12_08-seq12 isPartOf 2011_12_08.
- 2011_12_08-seq12 spokenAs 49.
- 2011_12_08-seq12 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ministru prezident! Ministri! Visi klātesošie! Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir sagatavojusi un Ministru kabinets apstiprinājis 2012.gada valsts budžeta likumprojektu, kas ir iesniegts deputātu vērtējumam. Šis Budžeta likumprojekts nodrošina atbildīgas valsts fiskālās politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē. 2012.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,52 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,64 miljardu latu apmērā jeb aptuveni par 120 miljoniem latu lielāki. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai nākamgad ir paredzēts 0,9 procentu apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Savukārt konsolidētā kopbudžeta, tas ir, budžeta kopā ar pašvaldībām, ieņēmumi 2012.gadam ir plānoti 5,45 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,57 miljardu latu. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts prognozēts tiek zem 2,5 procentiem no IKP. 2012.gada valsts budžeta likumprojekts pēdējo reizi tika un tiek sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā. Ar šo likumprojektu mēs plānojam šā gada 22.decembrī veiksmīgi noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu. Tādējādi Latvija faktiski atgūs neatkarību savos ekonomiskajos un finanšu lēmumos. Bet šī neatkarība nozīmē divtik lielu atbildību politiskajos lēmumos turpmāk. It sevišķi šobrīd, bet arī turpmāk Latvijai ļoti svarīga ir stabilas fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgus tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa attīstību un finanšu stabilitāti. Tieši šāda valdības rīcība skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgtspējīgi pildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir augstākās kvalitātes zīmes kritēriji. Esmu pārliecināts, ka aizdevumu programmas laikā gūtā pieredze un izpratne ļaus politiķiem arī turpmāk pieņemt tālredzīgus un atbildīgus lēmumus. Gribu atzīmēt, ka mūsu tautsaimniecības attīstību 2012.gadā var ietekmēt vairāki riski. Lielākie riski joprojām ir saistīti ar notikumiem ārējā vidē, it īpaši eirozonā, kurā jau šobrīd vērojams izaugsmes tempu samazinājums. Lai nodrošinātu atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, valdība ir sagatavojusi konservatīvu makroekonomiskās attīstības scenāriju, kurā jau ir ievērtēti arī ārējās vides riski. Latvijas izaugsmes scenārijs, kurš ir izmantots budžeta sagatavošanā, ir pats konservatīvākais starp Baltijas valstīm. Godātie kolēģi! Atskatoties uz jau paveikto, gribu norādīt, ka visas programmas darbības laikā Latvijā ir uzlabojusies ekonomiskā situācija. Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, Latvijas ekonomikā, jau sākot ar 2010.gada vidu, ir atsākusies izaugsme. Iekšzemes kopprodukta struktūra ir kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka. Būtiski ir pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars ekonomikā, bet būtiski tomēr ir samazinājies īpatsvars importam pār eksportu. Ekonomika varētu būt šogad augusi pat par 5 procentiem. Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008.gada valdība veica budžeta konsolidāciju. Kopumā laika periodā no 2008. līdz 2012.gadam ir veikti konsolidācijas pasākumi ar kopējo fiskālo ietekmi gandrīz 18 procentu apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Tie ir 2,3 miljardi latu. Salīdzinājumam - tie ir pusgada ieņēmumi budžetā. Aptuveni 930 miljonus latu jeb 7 procentus no kopprodukta veido pasākumi, kuri ir veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt budžeta izdevumu pusē ir veikti pasākumi kopumā apmēram par gandrīz 10,6 procentiem no kopprodukta jeb veseliem 1,4 miljardiem latu. Valdības akceptētie fiskālās konsolidācijas pasākumi 2012.gadam kopumā ir 156 miljoni latu, kas ietver gan konsolidētā kopbudžeta izdevumu samazināšanu par gandrīz 90 miljoniem latu, gan ieņēmumu palielināšanu par apmēram 66 miljoniem latu. Veicot budžeta konsolidāciju, Latvija ne tikai ir tiekusies uz starptautiskajā aizņēmuma programmā nosprausto budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, bet arī centusies īstenot tādu fiskālo politiku, lai ātrāk un veiksmīgāk tiktu galā ar pārmērīgu budžeta deficītu un tiektos uz sabalansētu budžetu. Tādējādi pirmo reizi kopš 2004.gada nākamajā gadā tiks nodrošināta valsts pamatbudžeta plānošana jau ar pārpalikumu, vienlaikus paredzot līdzekļus sociālajām vajadzībām, tajā skaitā nodrošinot līdzekļus pensiju un pabalstu izmaksai. Kolēģi! Nākamā gada valsts budžeta likumprojekts tika veidots intensīvu diskusiju rezultātā. Valdība veica konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību par tās svarīgākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, skar katru tās iedzīvotāju. Lemjot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu, mēs esam vienojušies par to, ka pašvaldību ieņēmumi 2012.gada budžetā tiek plānoti 650 miljonu latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2011.gada budžetu ir par 59 miljoniem latu vairāk. Līdz ar to vairākumam pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nākamgad pieaugs. Tāpat valdība ir apņēmusies atbalstīt pašvaldības, paredzot, ka garantētā minimālā ienākuma pabalsts nākamajā gadā būs visu gadu, savukārt dzīvokļa pabalsts tiks piešķirts līdz 1.maijam no valsts budžeta. Būtisks arī būs valsts budžeta finansējums 5,7 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. Strādājot pie pašvaldību budžetiem, Finanšu ministrija par būtiskāko uzdevumu uzskatīja nodrošināt sociāli atbildīgu finansējuma sadalījumu, maksimāli atbalstot tās pašvaldības, kuru ieņēmumi ir visierobežotākie, lai pašvaldības pilnībā spētu nodrošināt sociālo palīdzību saviem iedzīvotājiem nākamajā gadā. Fiskālā disciplīna nav mūsu galamērķis, bet gan instruments, kas palīdz sasniegt tādus mērķus kā stabila tautsaimniecības attīstība un iedzīvotāju labklājības pieaugums. Investīciju pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes priekšnosacījumiem, tāpēc valdība, neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem, gandrīz vienu miljardu latu jeb vairāk nekā 30 procentus no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem nākamgad ir paredzējusi Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu pal��dzības programmu un to projektu īstenošanai. Eiropas Savienības fondu apguve pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, tajā skaitā eksporta apjoma pieaugumu, sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspējas tālāku paaugstināšanu. Pieejamais finansējums veicinās tautsaimniecības attīstību, uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, kā arī sekmēs uzņēmumu konkurētspējas celšanos starptautiskā mērogā. Valdība turpmāk koncentrēs Eiropas Savienības finansējumu, kas piešķirts mums 2007.-2013.gada periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas uzņēmējiem ļaus optimizēt izmaksas, veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu Eiropas Savienības fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku finanšu līdzekļu apriti. Godātie kolēģi! Lai sasniegtu 2012.gadā nosprausto budžeta deficīta mērķi - zem 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta -, budžeta konsolidācijas struktūra tika balstīta pamatā uz izdevumu samazināšanu, nevis uz ieņēmumu palielināšanu, tādējādi neradot papildu spiedienu uz inflācijas pieaugumu nākamgad un turpmākajos gados. Nākamā gada budžets ietver vien atsevišķu nodokļu un nodevu palielinājumu, kas nav salīdzināmi ar sāpīgajiem iepriekšējo gadu lēmumiem. Valdībai bija ļoti svarīgi pieturēties pie iepriekšējiem solījumiem. Mēs neesam ieplānojuši izmaiņas sabiedrībai tik svarīgajos patēriņa un darbaspēka nodokļos. Uzskatu, ka nodokļu politikas stabilitāte ir viens no sakārtotas investīciju vides pamatelementiem un līdz ar to arī viens no ekonomiskās attīstības stūrakmeņiem. Tāpēc mērķtiecīgi turpināsim darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas, lai iegūtos papildu līdzekļus pēc iespējas ātrāk varētu novirzīt darbaspēka nodokļu pazemināšanai. Sagatavoto 2012.gada budžetu gribētu nosaukt par ļoti līdzsvarotu budžetu, jo, saglabājot stabilitāti nodokļu politikā, valdībai ir izdevies izvairīties no pensiju un sociālo pabalstu samazināšanas. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Iepriekšējos gados, ekonomikai krītot par vairāk nekā 20 procentiem un trīskāršojoties bezdarbam, bija jāpieņem steidzami un izšķirīgi lēmumi situācijas stabilizācijai. Turpmāk krietni apņēmīgāk ir jāturpina darbs pie strukturālo reformu īstenošanas, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Ļoti svarīgi, lai turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē - ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika. Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi ir vērsti uz ekonomikas mērenu un sabalansētu izaugsmi, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kā arī konkurētspējas atjaunošanai un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas. Latvija ir izturējusi trīs grūtus gadus, izejot no krīzes ar krietni sakārtotāku ekonomiku, valsts pārvaldi un valsts finansēm. Esam vienīgā valsts, kura pozitīvi noslēdz sadarbības programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem laikā, kad arvien vairāk valstu savā bezspēcībā gatavojas lūgt šādu palīdzību. Paldies ikvienam Latvijas iedzīvotājam par izturību un izpratni šajos gados! Paldies ikvienam! Latvija ir kļuvusi stiprāka. Ticu, ka šī pieredze un rūdījums arī ļaus mums izturēt gaidāmos saltos dienvidu vai rietumu vējus. Cienījamie deputāti! Aicinu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta likumprojektu, vērtēt to atbildīgi un profesionāli. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_12_08-seq12 language "lv".
- 2011_12_08-seq12 speaker Andris_Vilks-1963.
- 2011_12_08-seq12 mentions Q822919.
- 2011_12_08-seq12 mentions Q211.
- 2011_12_08-seq12 mentions Q4294791.
- 2011_12_08-seq12 mentions Q193089.
- 2011_12_08-seq12 mentions Q458.
- 2011_12_08-seq12 mentions Q39731.