Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_08-seq10> ?p ?o. }

• 2011_12_08-seq10 type Speech.
• 2011_12_08-seq10 number "10".
• 2011_12_08-seq10 date "2011-12-08".
• 2011_12_08-seq10 isPartOf 2011_12_08.
• 2011_12_08-seq10 spokenAs 66.
• 2011_12_08-seq10 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimas izskatīšanai 2012.gada valsts budžeta projektu. Izstrādātais budžets nodrošina budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritēriju pieļautajām robežām un ļauj sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu. Ar šo budžetu tiek pielikts punkts arī vairākus gadus ilgušajai fiskālajai konsolidācijai. 2012.gada valsts budžets ieliek pamatu tālākai valsts stabilai attīstībai. Par galvenajiem skaitļiem. 2012.gadā plānotie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 4,52 miljardi latu, izdevumi - 4,64 miljardi latu, bet deficīts - 125 miljoni latu. Ņemot vērā prognozēto pašvaldību budžetu deficītu un budžeta deficīta korekciju atbilstoši EKS 95 metodikai, budžets nodrošina starptautiskā aizdevuma programmā noteiktā mērķa - budžeta deficīts zem 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta - izpildi. Par makroekonomiskajiem rādītājiem. Latvijas ekonomikā turpinās izaugsme, un sagaidāms, ka šā gada IKP pieaugums varētu sasniegt 5 procentus. Jau pagājušajā gadā iezīmējās ievērojams ražošanas un eksporta pieaugums, un šīs pozitīvās tendences turpinās arī šogad. Ražošanas apjoms šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 10 procentiem, bet eksports - par 31 procentu. Eksporta apjomi jau pagājušā gada trešajā ceturksnī pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Ar pilnu atbildību var teikt, ka tieši ražošana un eksports ir galvenie faktori, kas nodrošina ekonomikas izaugsmi. Tomēr Latvijas eksporta izaugsme ir tieši saistīta ar globālo ekonomisko situāciju un pasaules tirdzniecības apjomu izmaiņām. Un šeit ir iemesls bažām, par ko runāšu nedaudz vēlāk. No ekonomiskās attīstības iekšējās dinamikas viedokļa jāatzīmē, ka pamazām minētie izaugsmes rādītāji sāk pārtapt arī Latvijas mājsaimniecību ienākumu reālā pieaugumā. To skaidri parāda atalgojuma tendences gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā palielinājās par 3,7 procentiem (no 475 līdz 493 latiem), bet privātajā sektorā pieaugums bija 5 procenti (no 430 līdz 452 latiem). Tomēr pirmie pozitīvie rezultāti nedrīkst kalpot par pamatu eiforijai. Darbs pie valsts stabilas attīstības ir smags ikdienas darbs, un atslābināties te nedrīkst. Šobrīd es redzu šādus galvenos valdības uzdevumus: īstermiņā tie ir starptautiskā aizdevuma programmas sekmīga pabeigšana un pilnas pārliecības par valsts finansiālo stabilitāti nodrošināšana; vidējā termiņā - stabila valsts attīstība, veicinot valsts konkurētspēju, radot jaunas darba vietas un aktīvi piesaistot investīcijas Latvijas ekonomikai. 2012.gada valsts budžets veidots, balstoties uz sekojošām makroekonomiskajām prognozēm: IKP pieaugums - 2,5 procenti, inflācija - 2,4 procenti. Jāatzīmē, ka jau vasarā nākamā gada IKP pieaugums tika prognozēts 4 procentu apmērā. Neraugoties uz samērā straujo Latvijas ekonomikas attīstību šogad, ārējās ekonomiskās vides ietekme kļūst aizvien nelabvēlīgāka. Šobrīd ekonomisko situāciju pasaulē ietekmē tādi faktori kā parādu krīzes saasināšanās eirozonā, ASV kredītreitinga samazināšana un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, konfidences indikatoru pasliktināšanās vairākumā lielo ekonomiku, pasaules tirdzniecības tempu palēnināšanās, kā arī nenoteiktība attiecībā uz nepieciešamo fiskālo konsolidāciju vairākumā ekonomiski attīstīto valstu. Tie ir satraucoši signāli, kuri tika ņemti vērā, strādājot pie nākamā gada budžeta un attiecīgi koriģējot Latvijas IKP pieauguma prognozi uz 2,5 procentiem. Par starptautiskā aizdevuma programmu un fiskālo konsolidāciju. Kopā ar 2009.gada budžeta grozījumiem šis ir ceturtais budžets, kuru manis vadītās valdības ir izstrādājušas, bet pirmais, par kuru balsos jaunā - 11.Saeima. Visi šie budžeti ir tikuši izstrādāti starptautiskā aizdevuma programmas zīmē, un visos ir veikta fiskālā konsolidācija. Konsolidācija nepatīk nevienam, it īpaši, ja tā jāveic trīs gadus pēc kārtas. Šobrīd mēs esam dažu nedēļu attālumā no starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanas. Šī programma ir bijusi smags pārbaudījums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ekonomikai, gan Latvijas valstij kopumā. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka, pateicoties šai programmai un neskatoties uz tās stingrajiem nosacījumiem, Latvijai bija iespēja aizņemties valsts izdzīvošanai tik vitāli svarīgos līdzekļus. Arī procentu likmes bija krietni izdevīgākas, nekā būtu iespējams saņemt tirgū. Salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvu mūsu procentu likme bija ap 3 procentiem gadā, turpretī Lietuva krīzes smagākajos brīžos aizņēmās ar likmēm 6-9 procenti gadā, tātad 2 līdz 3 reizes dārgāk. Tas šobrīd nosaka arī to, ka parādu apkalpošanas slogs kaimiņiem ir proporcionāli lielāks, tātad arī lielāka slodze uz ekonomiku. Nedrīkstam arī aizmirst īstenotās strukturālās reformas, kas Latvijai bija nepieciešamas jau sen, bet diemžēl reāli tām ķērāmies klāt tikai tad, kad ūdens sāka smelties mutē. Paredzot iespējamo diskusiju par reformām, kas rit nu jau ceturto gadu, gribu pieminēt kādu teicienu, kuru mēdzu atgādināt brīdī, kad mūsu valstij bija jāpievēršas radikālām reformām, proti, - „reformas sākas tur, kur beidzas nauda”. Tagad šim teicienam varam pievienot turpinājumu, proti, - „izaugsme sākas tur, kur reformu rezultātā ir cēlies darba ražīgums un valsts konkurētspēja”. Pēdējo trīs gadu laikā valdības galvenais mērķis ir bijis nostabilizēt valsts finanses un ekonomiku un ielikt stabilu pamatu ilgtspējīgai attīstībai. Runājot par starptautiskā aizdevuma programmu, nereti ir nācies dzirdēt viedokļus, ka nav pareizi krīzes laikā paaugstināt nodokļus vai samazināt budžeta izdevumus, jo tas tikai pasliktina situāciju. Vajagot pagaidīt, kamēr ekonomika stabilizēsies, un tad risināt budžeta deficīta un valsts parāda problēmas. Vilinoša loģika, - it īpaši tiem politiķiem, kuri nevēlas veikt nepopulārus pasākumus un reformas. Diemžēl šī loģika nedarbojas. Jāatceras, ka finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei. Nenodrošinot valsts finansiālo stabilitāti, valsts nespēj finansēt budžeta deficītu, banku sektors neizsniedz aizdevumus uzņēmējiem un iedzīvotājiem, no valsts aizplūst investīcijas un kapitāls. Rezultāts ir ekonomikas lejupslīde. To mēs paši piedzīvojām 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā. To tagad piedzīvo Grieķija, kura mēģina atlikt fiskālo konsolidāciju, bet rezultātā nespēj atjaunot finanšu tirgus uzticību un slīgst aizvien dziļākā recesijā. Vakar valdība panāca misijas līmeņa vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu, un šodien plānojam nosūtīt Nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam. Minēto vienošanos tuvāko nedēļu laikā izskatīs Starptautiskā Valūtas fonda valde un pieņems galalēmumu. 2012.gada valsts budžeta pieņemšana valdības piedāvātajā redakcijā ļaus sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Daži vārdi par to, kāpēc ir svarīgi sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Šeit pamācošs ir Ungārijas piemērs. Pirms diviem gadiem Ungārija pārtrauca SVF programmu, kritizējot tās nosacījumus. Tomēr, nenovadot reformas līdz galam un īstenojot vairākus populistiskus, pret banku sektoru un ārvalstu investoriem vērstus pasākumus, Ungārija nespēja atjaunot finanšu tirgu un investoru uzticību un nespēja nostabilizēt savas finanses. Rezultāts - pagājušajā mēnesī Ungārija bija spiesta atkārtoti vērsties pie Starptautiskā Valūtas fonda ar lūgumu piešķirt kārtējo aizdevumu. Rezultāts izrādījās neveiksmīgs no ekonomikas viedokļa un ļoti pazemojošs politiski. Tāpēc Latvijai ir svarīgi sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Tas būs pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī var droši investēt un radīt jaunas darba vietas. Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, ievērojami samazinot valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglojot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Par Fiskālās disciplīnas likumu. Kāds reiz teicis, ka disciplīna ir tilts starp mērķiem un to piepildījumu. Lai nostiprinātu tik grūti panākto finansiālo stabilitāti un neatkārtotu trekno gadu kļūdas un mēģinājumus dzīvot pāri saviem līdzekļiem, fiskālās disciplīnas principus ir nepieciešams nostiprināt likumdošanas līmenī. Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā Satversmes grozījumu projektu un Fiskālās disciplīnas likuma projektu, kas nosaka ekonomiskā cikla ietvaros sabalansētu valsts kopbudžetu. Fiskālās disciplīnas likums pēc būtības pasaka vienkāršu lietu: mēs taupām un veidojam uzkrājumus labajos gados, bet tērējam tos ekonomiskās stagnācijas vai lejupslīdes laikā, tādējādi nodrošinot stabilas valsts finanses ilgtermiņā. Par sociālo budžetu. Atsevišķi apskatot valsts pamatbudžetu un sociālo budžetu, jāatzīmē, ka pirmo reizi pēc ilgiem gadiem valsts pamatbudžetā tiek plānots kaut arī neliels, bet tomēr pārpalikums 8,9 miljonu latu apmērā, savukārt sociālajā budžetā saglabājas ievērojams deficīts 134 miljonu latu apmērā. Šīs tendences norāda uz būtisku problēmu, kurai tuvākajos gados būs jāpievērš pastiprināta uzmanība, proti, valsts sociālās sistēmas ilgtspējai. Šeit arī slēpjas skaidrojums tam fenomenam, kuru Latvijā daudzi nesaprot, proti, kādēļ starptautiskie aizdevēji sarunās vēl aizvien neatlaidīgi prasīja samazināt tieši sociālā budžeta un pensiju izdevumus. Lai arī cik smaga būtu vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, pensijas mums tomēr izdevās nosargāt. Arī iepriekšējos gados fiskālā konsolidācija tika veikta galvenokārt uz valsts pamatbudžeta rēķina, maksimāli pasargājot sociālo budžetu. Rezultātā sociālā budžeta īpatsvars kopējos izdevumos strauji pieauga, un arī nākamajā gadā sociālajai jomai tiks novirzīta trešdaļa no valsts konsolidētā budžeta izdevumiem. Sociālās sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai kritiski svarīgs būs darbs gan pie demogrāfiskās situācijas uzlabošanas, gan iedzīvotāju izceļošanas apturēšanas. Domāju, tas ir nopietns pamatojums tam, kādēļ viena no valdības prioritātēm ir Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu un ekonomiskās labklājības nekavējoša uzlabošana. Tas ir pirmais priekšnoteikums cilvēku vēlmei palikt savā valstī, nevis kravāt ceļasomas aizbraukšanai. Runājot par sociālo jomu, gribēju pārrunāt arī jautājumu par sociālās drošības tīklu. 2009.gada rudenī ieviestajam sociālās drošības tīklam krīzes laikā bija nozīmīga loma sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanā. Arī nākamgad turpināsim īstenot sociālās drošības tīkla pasākumus, tomēr, valstij izejot no krīzes, notiek arī pakāpeniska pasākumu skaita un apjoma samazināšana. Par nodokļiem un ēnu ekonomikas apkarošanu. 2012.gada valsts un pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu plāns par 215 miljoniem pārsniedz šāgada prognozētos ieņēmumus. Papildus ieņēmumi budžetā nonāks gan ekonomiskās izaugsmes rezultātā, gan arī turpinot apkarot ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošana arī nākamgad būs valdības prioritāte. Ieņēmumi no ēnu ekonomikas apkarošanas šogad ir krietni lielāki nekā ar aizdevējiem saskaņotā 15 miljonu latu prognoze. Tāpēc nākamajā gadā mēs esam ieplānojuši divreiz lielāku summu - 30 miljonu latu papildieņēmumu uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina. Protams, šāds rezultāts nebūtu iespējams bez Valsts ieņēmumu dienesta un citu iesaistīto institūciju veiktajiem pasākumiem iekasēšanas uzlabošanai, tāpēc nākamajā gadā īpašu uzmanību pievērsīsim VID kapacitātes stiprināšanai. Budžeta konsolidācija pārsvarā ir veikta izdevumu daļā, maksimāli izvairoties no nodokļu celšanas. Nākamajā gadā ir skartas tikai atsevišķas nodokļu pozīcijas - izložu un azartspēļu nodoklis, finanšu sektora stabilitātes nodeva un - nelielā apmērā - nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana. No minētajiem pasākumiem plānojam papildus iekasēt 8,5 miljonus latu, kas ir niecīga daļa no kopējās 156 miljonu latu fiskālās konsolidācijas. Tālākais nodokļu ieņēmumu pieaugums ir cieši saistīts ar ekonomikas izaugsmi, valsts konkurētspējas stiprināšanu un investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai. Šie jautājumi bija arī iepriekšējās valdības prioritāte, pie šiem jautājumiem turpinām strādāt arī tagad. Attiecībā uz konkurētspēju tuvojas noslēgumam pirmā Latvijas konkurētspējas ziņojuma izstrāde. Ziņojuma uzdevums ir izvērtēt visus valsts konkurētspēju veidojošos faktorus un Latvijas konkurētspējas pozīciju gan attiecībā pret mūsu tuvākajiem konkurentiem, gan globāli, kā arī sagatavot rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai. Šeit svarīgi atzīmēt, ka īstenotās reformas konkurētspējas paaugstināšanai un administratīvā sloga samazināšanai jau ir devušas pirmos jūtamos rezultātus. Pasaules Bankas „Doing Business” reitingā Latvija gada laikā ir pakāpusies par desmit vietām un pirmo reizi, ieņemot 21.vietu pasaules rangā, ir apsteigusi Lietuvu un Igauniju. Attiecībā uz investīciju piesaisti valdība turpina strādāt, gan aktīvi piesaistot investīcijas, gan konsekventi uzlabojot uzņēmējdarbības un investīciju vidi. Investīciju piesaistei svarīgs ir arī valsts tēls gan no kredītreitingu viedokļa, gan arī no cīņas ar korupciju un ēnu ekonomiku viedokļa. Novērtējot investīciju piesaistes lielo nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, esmu aktivizējis Latvijas Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju uzraudzības padomes darbu. Uzdevums šajā gadījumā ir gan atbalstīt jau Latvijā ienākušās lielās investīcijas, gan arī aktīvi strādāt pie jaunu investīciju piesaistes. Tomēr būtiskākais valsts konkurētspējas nodrošināšanā ir nepieciešamība celt darba ražīgumu ekonomikā. Pēdējo divu gadu laikā algu samazināšanas rezultātā darbaspēka vienības izmaksas ir samazinājušās, kas automātiski ir cēlis konkurētspēju no izmaksu viedokļa. Tomēr tas nav un nevar būt mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir panākt algu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Tomēr ilgtspēj��gu algu pieaugumu mēs nodrošināsim tikai tad, ja algas tiks celtas līdz ar darba ražīguma kāpināšanu. Jāseko līdzi arī tam, lai algu pieaugums valsts sektorā nepārsniedz algu pieaugumu privātajā sektorā, kā tas Latvijā notika pirms krīzes. Tas rada tā saukto izstumšanas efektu, kas negatīvi ietekmē kvalificēta darbaspēka pieejamību privātajā sektorā. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai ekonomikas atbalsta pasākumi būtu vērsti uz uzņēmumu tehnoloģisko modernizāciju, kas kāpinās gan darba ražīgumu, gan valsts konkurētspēju kopumā. Šim mērķim ir jākoncentrē arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums. Ņemot vērā ES fondu finansējuma nozīmīgo lomu ekonomikas izaugsmes veicināšanā, arī nākamgad esam paredzējuši ievērojamu finansējuma apjomu ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apguvei - gandrīz 1 miljarda latu apjomā. Runas sākumā jau pieminēju eirozonas parādu krīzi. No Saeimas šodienas sēdes es uzreiz došos uz Briseli, lai šodien piedalītos Eiropadomes sanāksmē. Galvenais darba kārtības jautājums būs eirozonas parādu krīzes pārvarēšana, eirozonas un visas Eiropas Savienības nākotne. Pašreiz Briselē notiekošās sarunas prasa nopietnu un izvērstu diskusiju arī nacionālajā līmenī. Ja mēs vēlamies pievienoties eirozonai un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā tam ir noteikts arī konkrēts datums - 2014.gada 1.janvāris, tad mums ir svarīgi, lai eiro būtu stabils un eirozonas finanses sakārtotas. Tāpēc diskusijās Briselē mēs esam konsekventi iestājušies par fiskālās disciplīnas stiprināšanu gan eirozonā, gan visā Eiropas Savienībā. Par kontroles un sankciju mehānismu atjaunošanu, lai nodrošinātu to, ka eirozonas valstis ievēro pašu pieņemtos noteikumus, nepārkāpj Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus. Diemžēl gan Latvija, gan arī virkne citu ES dalībvalstu, to skaitā vairākas eirozonas valstis, no savas bēdīgās pieredzes ir pārliecinājušās, pie kā noved Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu neizpilde, vēloties dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Valstis, kuras neievēro fiskālo disciplīnu, rada problēmas sev un kļūst par apgrūtinājumu citiem. Tāpēc, stājoties eirozonā, mums jābūt pārliecinātiem par to, ka citas valstis ievēro „spēles noteikumus”, un tikai likumsakarīgi, ka citas valstis to sagaida arī no Latvijas. Ir teiciens, ka politika ir balansēšana starp steidzamo un svarīgo. Krīzes risks pieaug tad, kad pārsvaru gūst kāda no šīm divām lietām. Fiskālās disciplīnas nostiprināšana ir svarīga Eiropas nākotnei, tomēr tā neatrisina steidzamās problēmas. Eirozonas parādu krīzes skartajām valstīm ir nepieciešams nekavējošs risinājums un nekavējoša finansiālā palīdzība. Tomēr svarīgi, lai palīdzības sniegšana šīm valstīm nenotiktu, vienkārši iedarbinot naudas drukājamo mašīnu un apdraudot eiro kā valūtas stabilitāti. Palīdzība ir saistāma ar stingriem nosacījumiem attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanu un šo valstu finanšu ilgtspējas atjaunošanu, tāpēc vēlama SVF iesaiste šajā procesā. Situācija ir kritiska, tāpēc jārīkojas ātri un enerģiski. Ar vairāku gadu smagu darbu Latvija ir atjaunojusi savu finanšu stabilitāti. Domāju, ka to spēs arī eirozonas valstis. Atgriežoties pie budžeta tēmas un rezumējot, - 2012.gada budžeta pieņemšana un starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšana vienlaikus ar pāreju no dziļas lejupslīdes 2009.gadā uz 5 procentu IKP pieaugumu šogad - tas ir nenoliedzams pierādījums Latvijas spējai mobilizēties grūtā situācijā. Tas ir pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī var droši investēt un radīt jaunas darba vietas. Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, ievērojami samazināt valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas ļaus sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu un nodrošināt valsts stabilu attīstību. Cienījamie deputāti! Aicinu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta projektu! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2011_12_08-seq10 language "lv".
• 2011_12_08-seq10 speaker Valdis_Dombrovskis-1971.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q822919.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q211.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q37.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q191.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q193089.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q458.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q28.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q41.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q9005.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q7164.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q8268.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q7804.
• 2011_12_08-seq10 mentions Q8886.